Par Lieldienām domājot

Virzoties pretī pilsētām,

Mašīnām, planšetēm,

Kuģiem un tankiem,

Kariem un lodēm,

Šī trokšņainā pasaule

Ir pārspējusi cilvēku,

Kas tagad kā Jēzus,

Kurš pielikts pie krusta,

Vēl nav pavisam miris,

Bet dzīve jau pārgriezta,

Un smalkā dzīvības stīdziņa

Bezjēdzīgi pilienos asiņo,

Tāpat lēnām tiek apbedīts

Cilvēka gaišais starojums.

Tikmēr pretī smej plastmasas mežos

Un kuģu vraki jūrās,

Noņemtās šāviņu izēstās kājas

Un kliedzoši piesmietās dvēseles.

Kur jauns un citāds ceļš,

Kamēr vēl kaps nav aizbērts

Un Dieva gaismai pēdējā elpa?

Līga