Palūkoties aiz ierastā horizonta un atklāt jaunus apvāršņus: “ERASMUS+” iespējas Smiltenes tehnikuma redzējumā

Pērn izmantoju iespēju un “ERASMUS+” mobilitātes programmas ietvaros devos divu nedēļu praksē uz ārzemēm. Tā bija nenovērtējama pieredze, kas vainagojās ar jaunām zināšanām un redzesloka paplašināšanu. Komplektējot grupu, mūs informēja, ka visi, kuriem ir interese, piesakieties un izmantojiet šo iespēju. Atgādināšu, ka mācījos pieaugušo tālākizglītības programmā, tā sauktajā mūžizglītībā. Vai tiešām mēs arī varam pieteikties? Izskanēja no manis un vairākiem kursabiedriem. Jā, “ERASMUS+” programma pēdējo gadu laikā kļuvusi elastīgāka un draudzīgāka katram – doties praksē uz ārzemēm ir iespēja tehnikuma profesionālās izglītības programmu audzēkņiem, kā arī audzēkņiem, kuri ir sasnieguši pilngadību, un audzēkņiem ar īpašām vajadzībām ar pavadošo personu, tāpat dažādas iespējas tiek piedāvātas skolotājiem ēnošanas vai semināru pro­grammu ietvaros.

Pats svarīgākais, ka ne par ko nav jādomā un jāsatraucas, jo visi ceļa un uzturēšanās izdevumi tiek apmaksāti no Eiropas Savienības budžeta līdzekļiem. Protams, lai varētu nokļūt kādā iecerētā prakses vietā, kādam ir jāparūpējas arī par visiem organizatoriskajiem jautājumiem. Smiltenes tehnikumā to dara starptautisko projektu vadītāja Līga Krūmiņa. Rodas iespaids, ka par “ERASMUS+” viņai ir ko stāstīt un stāstīt. Vēl pavisam nesen viņa bija devusies uz Kipru, bet šajās dienās pabijusi arī Somijā ar mērķi stiprināt starptautisko sadarbību ar mācību iestādi. Viņas mērķis ir palīdzēt Smiltenes tehnikumam vēl aktīvāk veidot starptautisko sadarbību ar līdzīgām skolām, lai veicinātu savstarpējo draudzību ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm. Sarunā Līgu izjautāju par to, kādas ir “ERASMUS+” mobilitātes programmas piedāvātās iespējas, kāda ir interesentu atsaucība.

– Cik ilgi strādājat ar starptautisko projektu vadīšanu?

– Šajā amatā esmu pusotru gadu. Kad pamanīju darba sludinājumu, sapratu, ka tas varētu būt tieši man. Sapratu, ka mana pieredze projektu vadīšanā varētu noderēt. Brīvi pārvaldu trīs svešvalodas – angļu, vācu un krievu. Tā, protams, ir priekšrocība, jo ikdienā, gan tiekoties klātienē, gan telefoniski, gan elektroniskā vidē, nākas sazināties dažādās valodās. Tas ir brīnišķīgs darbs, kurā var satikties ar motivētiem jauniešiem, kuri alkst pēc pieredzes un zināšanām.

– Kā jūs raksturotu savu darbu, kas ir lielākie izaicinājumi un kas sagādā vislielāko gandarījumu?

– Vienmēr ir prieks par jauniešiem, kuri no ārzemēm ir atgriezušies ar milzu pieredzi, ar tādām sajūtām, ka tas bija tik vērtīgi, ka vēlreiz vēlētos iziet šādu praksi atkārtoti. Katram ir sava pieredze un stāsts, ir patīkami dzirdēt, ka viņi ir daudz mācījušies, ieguvuši ne tikai praktiskas zināšanas, bet tas ir bijis kā tramplīns, lēciens viņu personīgajā attīstībā. Kā izaicinājums varētu būt, – jābūt labai sadarbībai, uzticībai ar ārzemju partneriem, jo kā nekā mūsu jaunieši uz zināmu laiku atrodas ārpus Latvijas, par viņiem uztraucas arī ģimenes locekļi, kā viņiem tur klājas. Lai būtu sasaistē ar viņiem, tiek veidotas “WhatsApp” grupas. Ir svarīga komunikācija un informācijas apmaiņa, lai nekas netiek noklusēts, lai nepieciešamības gadījumā, ja ir arī kādas problēmas vai izaicinājumi, būtu iespēja noreaģēt un atrisināt radušos situāciju.

– Nesen atgriezāties no Kipras. Kāds bija vizītes mērķis un galvenie secinājumi par turpmāko sadarbību ar šo valsti?

– Smiltenes tehnikumam ar Kipru ir sadarbība jau vairāku gadu garumā. Tur pabijuši audzēkņi no dažādām programmām, sākot no veterinārmedicīnas asistentiem līdz pat viesmīļiem un pavāriem. Šajā reizē uz Kipru devos kopā ar Tūrisma nozares programmu nodaļas vadītāju Iru Gaili. Tur tikos ar skolas sadarbības partneriem “Shipcon Limassol Limited” Limasolā, kas ir otra lielākā pilsēta Kiprā, iepazinos ar viesstudentu uzņemšanu un to, kā ārzemju jauniešiem tiek nodrošinātas profesionālās pilnveides iespējas. Jauniešiem Kiprā tiek nodrošināti labi sadzīves apstākļi. Limasola ir viens no pasaulē populārākajiem tūrisma galamērķiem. Līdz ar to audzēkņiem būs plašas iespējas brīvajā laikā daudz apskatīt, iepazīt skaistākās vietas, kultūru un vēsturi. Šobrīd tiek strādāts, lai arī Smiltenes tehnikums varētu uzņemt praksē audzēkņus no citām valstīm. Tātad šajā virzienā ejam tālāk – strādājam pie tā, lai arī pie mums uz Smiltenes tehnikumu brauktu jaunieši no ārvalstīm un iegūtu šeit prakses iespējas savā izvēlētajā specialitātē.

Ja viss notiks, kā iecerēts, tad martā Smiltenes tehnikumā ieradīsies pieci viesstudenti no Norvēģijas, kuri mūsu Būvniecības mācību programmu nodaļā apgūs ceļu būves metodes. Nodarbības notiks angļu valodā, jauniešu prakses vadītājs būs skolotājs Kristaps Emīls Radziņš. Savukārt maijā plānots, ka Smiltenes tehnikuma Tūrisma nodaļas skolotāju darbu ēnos astoņi nākamo pavāru skolotāji no Itālijas.

Līdzīgi plānots attīstīt sadarbību arī ar citu Eiropas valstu profesionāli izglītojošajām skolām.

Šonedēļ devos uz Somiju, kur ēnošanas pasākuma ietvaros iepazinos ar izglītības iestādi “Sedu”, kas ir proftehniska skola, kur tiek apgūtas līdzīgas profesijas kā pie mums.

– Zināms, ka Smiltenes tehnikumā līdz 11. februārim turpinās pieteikšanās “ERASMUS+” mobilitātei. Cik aktīvi interesenti šobrīd tai piesakās?

– Tehnikums “Erasmus+” mobilitātēs nosūta audzēkņus, kas sasnieguši pilngadību un sevi pierādījuši, sekmīgi mācoties. Mana darba laikā “ERASMUS+” mobilitātē devušies ap simts dalībnieku, tai skaitā jaunieši ar īpašām vajadzībām. Šīs nedēļas pirmajā pusē esam saņēmuši 30 pieteikumus, kas ir visai labs rādītājs. Kopējais vietu skaits ir lielāks. Ir iespēja pieteikties četrās dažādās mobilitātēs, kur izglītojamo ilgtermiņa mobilitātei (no 90 līdz 92 dienām) ir atvēlētas 14 vietas, īstermiņa izglītojamo mobilitātei (līdz 38 dienām), kas paredzēta tehnikuma audzēkņiem, kuri sasnieguši pilngadību, un 2022./2023. gada absolventiem (46 vietas), vēl ir pēc īstermiņa izglītojamo programma, ja netiek aizpildītas iepriekš minēto mobilitāšu vietas. Ar vairākām vietām tiem piedāvāta pro­gramma “Ēnošana darbā”, kas ilgst piecas dienas un ir paredzēta profesionālās izglītības speciālistiem – sākotnējās profesionālās izglītības un vispārējās vidējās izglītības skolotājiem, pedagoģiskajiem darbiniekiem un citiem ekspertiem un darbiniekiem, kuri nav pedagoģiskais personāls. Smiltenes tehnikuma darbiniekiem ir iespēja pieteikties arī piecu līdz desmit dienu kursiem ārvalstīs.

“ERASMUS+” mobilitātes pro­gramma ir pieprasīta, pērn tika aizpildītas visas šiem pasākumiem paredzētās vietas. Patiesībā vēl vairāk, nekā bija plānots. Rakstījām pieteikumus un rezultātā mobilitātei piesaistījām piecpadsmit dalībniekus vairāk, nekā bija plānots. Veiksmīgi apgūstam paredzēto finansējumu. Ja kādā brīdī saprotam, ka trīs mēnešu praksei ārzemēs ir mazāks pieprasījums, tiek pārskatītas iespējas un visa konkrētās mobilitātes starpība finansiālā ziņā tiek novirzīta atkal uz citu mobilitāti, kas ir paredzēta īsākam termiņam. Tie ir specifiski jautājumi, bet viennozīmīgi resursu ziņā visas piedāvātās iespējas tiek izmantotas.

Intereses ir dažādas. Ir audzēkņi, kuriem šķiet, ka ilgāk par mēnesi būt prom no mājām ir pārāk liels izaicinājums. Reizēm tas ir tāpēc, ka viņiem te ir otrā pusīte vai ģimene, ko negribas atstāt. Savukārt tie, kas ir devušies mobilitātes pro­grammās, bieži vēlas šo pieredzi atkārtot.

– Kādi ir galvenie ieguvumi, piedaloties “ERASMUS+” mobilitātē?

– Audzēkņi, kuri dodas mācību praksēs, manuprāt, gūst lielisku iespēju izmēģināt savu profesiju citā zemē, kas paplašina viņu apvārsni un pieredzi. Viņi iegūst jaunus draugus, paplašina redzesloku. Mobilitātes pieredze ir laba iespēja ne tikai mācību praksei, bet arī lai iepazītu kādu no ES valstīm, tāpēc programmā iekļautas arī kultūras aktivitātes. Būtiski, ka audzēkņi paši var plānot savas brīvdienas, lai gūtu šo kultūras bagātināšanās pieredzi. Daudziem ir arī piedāvājums atgriezties un turpināt strādāt prakses vietā. Mums ir piemēri, ka atsevišķos gadījumos tā arī ir noticis – jaunieši pēc skolas beigšanas ir atgriezušies kādā prakses vietā.

Īsāk sakot, tā ir laba dzīves skola un patstāvības treniņš – tikt galā ar visu pašam, pielāgoties jauniem apstākļiem un atrast kopīgu valodu ar citas mentalitātes cilvēkiem, pieņemt viņu kultūru un tamlīdzīgi.

– Ar kurām valstīm “ERASMUS+” programmas ietvaros sadarbojas Smiltenes tehnikums?

– Galamērķi ir visdažādākie. Praktiski visas Eiropas Savienības dalībvalstis – Itālija, Francija, Kipra, Malta, Islande, Austrija, Spānija un daudzas citas. Tajā pašā laikā meklējam arvien jaunus kontaktus un sadarbības iespējas. Paplašinām sadarbības loku, šobrīd vairāk raugāmies Skandināvijas virzienā.

Strādāju arī pie partneru loka paplašināšanas – jau apstiprināts viens stratēģiskais projekts, kur kopā ar sadarbības partneriem no Francijas, Itālijas un Turcijas restaurācijas un mākslas skolām ar kultūru kā mediatoru mācīsimies veiksmīgāk integrēt imigrantus.

– Saprotu, ka arī jaunieši ar īpašām vajadzībām ir izmantojuši “ERASMUS+” mobilitātes pasākumus.

– Jā, tas ir tas, ko veicinām, un mudinām izmantot šādu iespēju. Smiltenes tehnikumam ir arī Alsviķu teritoriālā struktūrvienība, kurā profesionālo izglītību iegūst personas ar funkcionāliem traucējumiem. Uzdrīkstēties pamest ierasto vidi, kā teikt, iziet ārpus komforta zonas, nav vienkārši nevienam, jo īpaši cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Iesaistoties mobilitātes pasākumos, viņi papildina valodu zināšanas, pilnveido profesionālās un sociālās iemaņas jaunā vidē. Tā ir liela dzīves skola un apliecinājums savām spējām. Jāpiemin, ka jauniešu grupas no Alsviķu struktūrvienības mobilitātēs pavada kāda atbalstošā persona, kas var būt surdotulks vai cilvēks, kas ir līdzās un palīdz pārvietoties, nokļūt, kur nepieciešams, cilvēkam ratiņkrēslā. Pavasarī audzēkņi dosies uz Vāciju un Kipru. Uz Vāciju dosies kokizstrādājumu izgatavošanas programmas audzēkņi, bet uz Kipru topošie šuvēji.

Parasti viņiem tiek piedāvāti konkrēti projekti, kas ilgt divas nedēļas. Lai nodrošinātu veiksmīgu pieredzi jauniešiem ar īpašām vajadzībām, svarīgi ir rūpīgi izvēlēties piemērotu sadarbības partneri ar izpratni un spēju nodrošināt iekļaujošu vidi. Viens no šādiem piemēriem – pērn jaunieši iesaistījās projektā, kur strādāja pie kaķu gultiņu izgatavošanas no auduma.

– Ir kādi iedrošinājuma vārdi, ko varētu teikt jauniešiem, arī pieaugušajiem, kuri vēl domā un nedaudz baidās – pieteikties vai nepieteikties dalībai “ERASMUS+”?

– Tādas vienas receptes nav, ir tikai pieredzes stāsti un atsauksmes no tiem, kuri ir devušies kādā no “ERASMUS+” mobilitātes pro­grammām. Noteikti ir vērts pamēģināt. Manuprāt, tas ir skaists izaicinājums – sākt sasniegt savus mērķus, pārvarēt sevi, iegūt jaunas zināšanas un patstāvīgi risināt problēmas. Lai to izdarītu, visiem ir vienādi noteikumi, vispirms jāraksta CV un jāpilda pieteikuma anketa, tad jāgaida komisijas vērtējums.

Saprotams, ka, dodoties mobilitātē, jābūt gatavam pārvarēt bailes no nezināmā, no situācijām, kurās vēl nav pieredzes. Lai jaunieši justos drošāk, praksē viņi lielākoties brauc grupās pa diviem vai trim. Sagatavošanās posmā ar viņiem izrunājam iespējamos riskus un darām zināmu, ka ceļošanas laikā, līdz viņi sasniedz jaunās mājas, gan es, gan mentors būs sasniedzams jebkurā laikā.

uzziņai

Kur vēl ir iespēja piedalīties:

• “DiscoverEU” (jeb iepazīsti ES), kas sniedz iespēju 18 gadus veciem jauniešiem pieteikties brīvbiļetei, ar kuru apceļot Eiropu un atklāt Eiropas kultūru daudzveidību, tostarp ceļojuma laikā mācoties (piemēram, apmeklējot intensīvus valodu kursus);

• Eiropas skolu kopiena “eTwinning” veicina sadarbību un pieredzes apmaiņu starp skolotājiem un skolām, arī pirmsskolas izglītības iestādēm, piedāvājot bezmaksas profesionālo attīstību, tehnoloģiskus rīkus, praktiskus mācību resursus.

Materiāls tapis sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā.

“Erasmus+” kā būtisks elements Eiropas izglītības telpas veidošanā

Laikraksta slejās nereti esam atspoguļojuši mūspuses izglītības iestāžu, jauniešu organizāciju un biedrību pieredzes stāstus programmu “ERASMUS+” mobilitāšu ietvaros. Noskaidrosim, ko šī programma paredz un kā tiek aktualizēta Eiropas līmenī.

Saruna ar Daci Melbārdi, Eiropas Parlamenta deputāti.

‒ Kādas iespējas piedāvā “ERASMUS+” mobilitātes programmas?

‒ “ERASMUS+” ir kļuvusi par vienu no veiksmīgākajām Eiropas Savienības programmām, kas spējusi uzrunāt visvairāk iedzīvotāju kā Latvijā, tā citās ES dalībvalstīs. Tas nav pārsteidzoši – pēdējo jau vairāk nekā 35 gadu laikā programmā ir piedalījušies aptuveni 14 miljoni cilvēku. “ERASMUS+” mērķis līdz 2027. gadam ir vēl ambiciozāks – sasniegt vismaz 12 miljonus dalībnieku tikai septiņos gados.

Mums Eiropas Parlamentā šajā sasaukumā izdevās panākt, ka “ERASMUS+” finansējums ir gandrīz divkāršots. ES ieguldīs vairāk nekā 28 miljardus eiro studentu, skolēnu un skolotāju sadarbības projektos, pedagogu izglītošanā, universitāšu sadarbības projektos, pieaugušo izglītībā, profesionālās izglītības izcilības centros, jaunatnes pilsonisko organizāciju stiprināšanā, kā arī veselīgāka dzīvesveida veicināšanā caur amatiersporta aktivitātēm un vēl citās personību pilnveidojošās iniciatīvās. Mobilitātes pro­grammās var piedalīties pat visa klase kopā.

– Tas nozīmē, ka “ERASMUS+” programmas kļūst pieejamākas plašākai mērķauditorijai?

– Šodien “ERASMUS+” ir daudz plašāka programma salīdzinājumā ar populārajām studentu apmaiņām, ar ko “ERASMUS” stāsts sākās. “ERASMUS+” ir kļuvusi par Eiropas izglītības telpas kvalitātes virzītājspēku. Tagad “ERASMUS+” atbalsta arī Ukrainas jauniešus un skolotājus.

Paplašinātā “ERASMUS+” pro­gramma nodrošina daudz lielāku pieejamību, tajā skaitā paredzot iesaistīt arī tās iedzīvotāju grupas, kurām agrāk nebija tik daudz iespēju piedalīties, piemēram, cilvēkiem ar maziem ieņēmumiem, cilvēkiem ar invaliditāti, tiem, kas dzīvo attālos reģionos. Pro­grammas dalībnieku dati liecina, ka dalībnieku skaits no šīm grupām katru gadu pieaug. Viens no jauninājumiem ir papildu dotācijas programmas dalībniekiem, kuriem nepietiek līdzekļu, lai segtu sākotnējās izmaksas (piemēram, samaksa par transportu vai dzīvesvietas rezervāciju).

Vēl viens būtisks un ļoti veiksmīgs jauninājums “ERASMUS+” programmā ir Eiropas universitāšu iniciatīva, kas ļauj studentiem iegūt diplomu, apvienojot studijas vairākās valstīs. No Latvijas patlaban iniciatīvā piedalās jau četras augstskolas.

Eiropas universitāšu iniciatīva nozīmē sadarbības tīklojumu veidošanu starp vismaz trīs dažādu valstu augstskolām, kas izveidojušas kopīgu stratēģiju izglītības, pētniecības un inovāciju jomā. Kopīgās mācību programmas ļauj studentiem izvēlēties, kādus kursus un priekšmetus viņi vēlas apgūt un kurā no tīkla universitātēm studiju galarezultātā saņemt “Eiropas diplomu”. Studenti, pasniedzēji un pētnieki var bez ierobežojumiem darboties partneru universitātēs, veidojot daudznacionālas komandas tādu jautājumu risināšanai kā klimata krīze, lielie dati, veselība, dezinformācija.

“ERASMUS+” ir pieejama arī pieaugušajiem, kas var līdz pat sešiem mēnešiem papildināt izglītību citā ES valstī. Mēs dzīvojam mūžizglītības laikmetā, kad mūsu mācību process nebeidzas ar vidusskolas diplomu vai vienas augstskolas absolvēšanu. Lai mēs katrs būtu konkurētspējīgi mainīgajā darba tirgū, prasmes un iemaņas ir un būs jāpilnveido visas dzīves laikā.

Atšķirībā no studentu mobilitātes un citiem projektu konkursiem, kur pieprasījums krietni pārsniedz piedāvājumu, pieaugušie pagaidām ir salīdzinoši kūtri. Tāpēc diskutējam, kā labāk aizsniegt pieaugušos un padarīt pieaugušo izglītību pieejamāku. ES esam uzstādījuši ambiciozu mērķi – līdz 2030. gadam panākt, ka vismaz 60% pieaugušo piedalās kādās izglītības vai apmācības programmās.

“Erasmus+” īstenošanā esam konstatējuši arī virkni izaicinājumu. Eiropas Parlamentā mēs aicinām Komisiju turpināt uzlabot programmas pieejamību, piemēram, nodrošinot tulkojumus dalībvalstu valodās un uzlabojot interneta pieteikšanās formu funkcionalitāti, kā arī mazinot birokrātiju. Lai sagatavotu pieteikumu, organizācijām nereti ir jāalgo projektu rakstītāji, tas nozīmē, ka mazākas organizācijas nevar atļauties startēt konkursos, turklāt, piemēram, Latvijā daudzās jomās trūkst šādu cilvēku, kas specializējušies uz ES projektu sagatavošanu. Esam secinājuši, ka gandrīz trešdaļai studentu ir problēmas ar kredītpunktu atzīšanu, atgriežoties savā augstskolā.

– Kuras Eiropas valstis visaktīvāk iesaistās “ERASMUS+” projektu realizēšanā? Kā uz šī fona izskatās Latvija?

– Atbildot uz jautājumu par pozitīvāko, ko Eiropas Savienība ir devusi, Latvijas iedzīvotāji visbiežāk uzsver pārvietošanās brīvību un preču brīvu apriti, mieru dalībvalstu starpā un vienoto valūtu eiro. Gandrīz trešdaļa Latvijas iedzīvotāju nosauc studiju apmaiņas programmas, ko mēs šajā posmā pazīstam ar nosaukumu “ERASMUS+”.

Augstākās izglītības projektos 2022. gadā, piemēram, apsteidzam gan Lietuvu, gan Igauniju. Es teiktu, ka arī studentu mobilitātes rādītājos esam diezgan labā vietā. Ja skatāmies uz apmaiņas studentu skaitu, visiecienītākās valstis apmaiņas studentiem ir Spānija un Itālija. Tomēr arī Latvijā studē salīdzinoši daudz apmaiņas studentu, neskatoties uz to, ka klimata ziņā ne visiem studentiem esam pati pievilcīgākā valsts.

– Vai dalība “ERASMUS+” ārzemju prakses mobilitātēs ir sekmējušas Eiropas dalībvalstu pilsoņu iekļaušanos kopējā ES darba tirgū?

– Pētījumi parāda, ka studentiem, kas ir piedalījušies “ERASMUS+”, ir daudz labākas karjeras iespējas, viņi retāk saskaras ar bezdarbu un iegūst augstāk kvalificētu darbu. Piemēram, 72% studentu apgalvoja, ka tieši ārvalstīs gūtā pieredze palīdzējusi atrast pirmo darbu. Deviņi no desmit “ERASMUS+” absolventiem arī apgalvo, ka ārvalstīs gūtās prasmes viņi izmanto ikdienas darbā. Nenoliedzami, tā ir iespēja kļūt mobiliem arī darba tirgū un strādāt starptautiskos uzņēmumos. “ERASMUS+” lielā pievienotā vērtība ir arī tādu prasmju attīstīšana, kas nav tiešā veidā saistītas ar apgūstamo pro­grammu, proti, starpdisciplināro jeb caurviju prasmju apguve, piemēram, kritiskā domāšana, problēmu risināšana, jaunrade, sadarbības un pilsoniskās līdzdalības prasmes, ko mūsdienu darba devēji ļoti augstu vērtē.

“ERASMUS+” ir nozīmīgs instruments nodarbinātības veicināšanā dažādās vecuma grupās, jaunajā pro­grammas ietvarā īpašu uzmanību veltot arī pieaugušajiem, īpaši prasmju pilnveidei un jaunu prasmju attīstībai.

“ERASMUS+” ir centrālais elements Eiropas izglītības telpas veidošanā, lai padarītu Eiropu un tās sabiedrību konkurētspējīgāku un piemēroties spējīgu mūsdienu izaicinājumiem. Eiropas Savienībā esam uzsākuši divus lielus transformāciju procesus – digitālo pāreju un zaļo kursu. Šo pārmaiņu īstenošanai ir nepieciešami jauni speciālisti profesijās, kas līdz šim nav bijušas tik pieprasītas. Piemēram, zaļā kursa īstenošanai mums tuvāko gadu laikā vajadzēs aizpildīt vismaz vienu miljonu jaunu darba vietu, sākot ar zaļajiem būvinženieriem un beidzot ar vēja turbīnu un elektroauto apkopes speciālistiem. Ļoti būtisks ir “ERASMUS+” ieguldījums, lai stiprinātu piederības sajūtu Eiropai un tās kopīgajām vērtībām, aktivizētu pilsonisko līdzdalību un veidotu atbildību par Eiropas demokrātisko procesu aizsardzību.

Materiāls tapis sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā.