Šķēpu laušana par attālināto darbu un mācībām, kas pēc piedzīvotajiem kovida gadiem nevienu patiesībā vairs nepārsteidz, kā arī birokrātijas mazināšana tagad laikam ir vienīgās “miera laiku” tēmas, kas vēl notur un uzkarsē sabiedrības uzmanību ārpus ģeopolitikas vai bruņošanās sacensības. Šajā sakarā “Latvijas Avīze” apkopoja viedokļus, cik tas ir labi vai slikti, ka valsts un pašvaldību iestādes attālinātā darba metodi turpina praktizēt, vai tā ir paliekoša.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka Latvijā pagājušajā gadā bija nodarbināti 877 400 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem jeb 64 % no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Cik tad no viņiem strādāja attālināti? Dati par pagājušā gada ceturto ceturksni rāda – 11,2 % jeb 83 900 darbinieku (darba ņēmēju) strādāja attālināti, kas ir par 6300 vairāk nekā pirms gada, kad attālināti strādāja 77 600 jeb 10,3 %. No attālināti strādājošajiem 57,6 % bija sievietes un 42,4 % – vīrieši, vēsta CSP.

Visbiežāk attālinātu darbu veica strādājošie informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē – 54,1 % no nozares darbinieku kopskaita, kā arī finanšu un apdrošināšanas darbību jomā strādājošie – 51,7 %. Gandrīz katrs piektais (19,6 %) strādāja attālināti valsts pārvaldes un aizsardzības, obligātās sociālās apdrošināšanas jomā. Tikpat liels darbinieku īpatsvars strādājis attālināti zinātnisko, administratīvo pakalpojumu un operāciju ar nekustamo īpašumu jomā.

Saeimai speciāls regulējums

Ne velti sakām, ka mūsu sabiedrības spogulis ir Saeima. Lielas algas saņem, taču uz darba vietu Jēkaba ielā Rīgā bieži vien neiet, komisiju sēdēs šad tad izvēlas piedalīties attālināti – mūsu ievēlētie deputāti pēdējos gados nereti bijuši priekšpulkā negatīvā priekšstata veidošanai, ka arī augstos amatos tagad mierīgi var strādāt attālināti un it kā starp citu. Tagad gan paredzēts, ka tas mainīsies. Marta sākumā otrajā lasījumā pieņemti grozījumi Saeimas Kārtības rullī, nosakot, ka deputāti Saeimas komisijas sēdēs varēs piedalīties attālināti tikai ārkārtas situācijās vai arī – ja pastāv citi īpaši apstākļi, kuru dēļ deputāta dalība komisijas sēdē klātienē nav iespējama. Saeimai šīs izmaiņas vēl jāskata trešajā lasījumā, plānots, ka regulējums varētu stāties spēkā 1. septembrī.

Valsts vai tās kapitālsabiedrību sniegtie pakalpojumi, kas saņemami klātienē, tā arī jānodrošina – februārī teica Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs, reaģējot uz publiski izskanējušajām valsts augstāko amatpersonu replikām par to, ka valsts pārvaldē darbam klātienē jābūt normai. Vienlaikus galvenais ierēdnis atzinis, ka tūlītēja visas valsts pārvaldes atgriešanās tikai un vienīgi klātienes režīmā nemaz neesot iespējama vairāku faktoru dēļ. Turklāt iespējai daļu darbu veikt attālināti esot pietiekami daudz plusu. Pašlaik 80 % no valsts pārvaldē nodarbinātajiem, tajā skaitā iestāžu vadība, eksperti un speciālisti, darbā ierodoties klātienē, bet aptuveni 20 % saglabāta iespēja darbu veikt elastīgi, arī no mājām.

Daudzkārt uzsvērts, ka attālinātais darbs nebūt nenozīmējot slinkošanu. Cik efektīvs ir ierēdņu darbs klātienē, no šī gada sākuma ar speciālu darba laika uzskaites lietotni “DeskTime” sākusi Ekonomikas ministrija savos departamentos un padotības iestādēs. Kādi no šī eksperimenta ieguvumi – rezultāti vēl gaidāmi.

Pašvaldībās – primāri darbs klātienē

“Primārā darba organizācijas forma pēc kovida pandēmijas beigām pašvaldībās ir darbs klātienē. Vienlaikus ievērojot darba specifiku un iestāžu darbības efektivitāti, iespējams attālinātais darbs, bet modeļi un prakse ir dažāda,” “Latvijas Avīzei” par organizācijas metodēm pašvaldībās saka Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece juridiskajos jautājumos Vineta Reitere.

Kopumā pašvaldības augstu vērtējot darba organizācijas elastību un iespēju pielāgoties mūsdienu prasībām, tādēļ modeļi saistībā ar attālināto darbu šobrīd pašvaldībās ir dažādi. Esot arī tādas pašvaldības, kur attālinātā darba formu neizmanto vispār. Pēc LPS rīcībā esošās informācijas, šobrīd attālināti strādājot ļoti neliels procents no kopējā pašvaldības darbinieku skaita. Neskatoties uz mūsdienu tehnoloģiju iespējām, novadu pašvaldībās redzot, ka iedzīvotāji pakalpojumus tomēr gribot saņemt klātienē, tiešā kontaktā ar darbinieku.

“Latvijas Avīze” arī jautāja, vai pašvaldības pašas jūt kādu apgrūtinājumu, ja daļa no valsts iestāžu darbiniekiem joprojām strādā attālināti? Kopumā problēmas, ka valsts pārvaldes attālinātais darbs apgrūtinātu pašvaldību darbu, neesot konstatētas. Darba jautājumus iestādes pārsvarā risina telefoniski, e-pastos, oficiālās sarakstēs. Ja ir klātienes tikšanās, tad tās ieplānotas noteiktā laikā un vietā.

Vērtējot situāciju kopumā, LPS juridiskā padomniece domā, ka arī turpmāk jāsaglabā iespēja pašām pašvaldībām noteikt kritērijus, vai un kādos gadījumos hibrīdmodelis – klātienes un reizē attālinātais darbs – būtu pieļaujams. Jo šādam modelim esot arī daudz priekšrocību. Piemēram, elastīgums un darbinieku labbūtība – attālinātais darbs ļaujot labāk sabalansēt darba un privāto dzīvi, kas sekmē darbinieku apmierinātību un mazina izdegšanu. Vairākās iestādēs darbinieki, kuriem nav nepieciešama nepārtraukta klātienes saskarsme ar klientiem vai kolēģiem, esot spējuši saglabāt vai pat uzlabot darba produktivitāti, strādājot attālināti. Savukārt samazināts nepieciešamo biroja telpu un transporta izmantošanas apjoms ilgtermiņā var sniegt ekonomiskus un ekoloģiskus ieguvumus. Tāpat attālinātā darba iespējas ļaujot piesaistīt augsti kvalificētus speciālistus no dažādiem Latvijas reģioniem un pilsētām, kur konkurētspēja šo darbinieku nodarbināšanai ir zemāka.

Tomēr šādam darba attiecību modelim ir arī trūkumi – sarežģītāk nodrošināt operatīvu informācijas apmaiņu un komandas darbu. Arī drošības un tehniskās infrastruktūras jautājumi – attālinātajam darbam nepieciešami droši un efektīvi digitālie risinājumi, kas prasa nepārtrauktu attīstību un uzlabojumus.

Pilsētas praktizē līdzsvarotu pieeju

Līdzīgu nostāju pauž arī Latvijas Lielo pilsētu asociācija – attālinātais darbs tikai atsevišķos gadījumos, primāri klātienē. Piemēram, Valmieras pašvaldībā par attālinātā darba iespēju lemj darba devējs. Lai piešķirtu attālināto darbu, notiek vērtēšana, vai darbinieka amats neprasa klientu apkalpošanu, pienākumi ir izpildāmi attālināti un uzskaitāmi, kā arī, vai nav kavētu uzdevumu un darba novērtējums ir vismaz “labs”. Papildus jāizpildās vismaz vienam kritērijam, piemēram, darbiniekam dzīvesvieta atrodas ārpus Valmieras novada vai vairāk nekā 30 km attālumā, pastāv kādi citi īpaši apstākļi.

Arī Rīgā darbiniekiem dota iespēja strādāt attālināti, izvērtējot darba specifiku. Pagājušā gada oktobrī veikta darbinieku apmierinātības aptauja vairākās Rīgas pašvaldības iestādēs. Rezultāti liecinot, ka attālinātā darba iespējas ir viens no priekšnoteikumiem, kāpēc darbinieki kā savu darbavietu izvēlas tieši Rīgas pašvaldību.

Rīgas pašvaldības iestādēs darbinieku aptauja veikta arī šī gada martā. Pirmie aptaujas rezultāti rādot, ka darbiniekiem attālinātā darba iespējas ir svarīgas. Visbiežāk darbinieki attālināti strādā divas dienas nedēļā. Galvenie attālinātā darba pozitīvie aspekti – augstāka produktivitāte, iespēja turpināt veikt darba pienākumus arī nelielas saslimšanas laikā, kā arī finanšu ietaupījums. Aptaujās noskaidrots, ka vairums darbinieku attālinātam darbam negatīvus aspektus neizjūt, savukārt kā izplatītākais trūkums norādītas komandas saliedētības mazināšanās. Konfliktu risināšana, sarunas viens pret vienu un ideju apmaiņa veiksmīgāk veicama klātienē.

Pēdējos gados jau esot arī ierasts, ka daudzus jautājumus var atrisināt attālināti, tikties tiešsaistes platformās, attālināti organizētās apmācībās un semināros. Tas ekonomē līdzekļus (komandējuma naudu, izdevumus par degvielu, autostāvvietām u. c.), kā arī laiku. Vienlaikus esot arī skaidrs, ka jomās, kur nepieciešama cieša sadarbība ar iedzīvotājiem un kolēģiem, klātienes darbs joprojām ir neaizvietojams.

LDDK: tikai kopā ar ietaupījumiem

Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ieskatā attālinātā darba iespējas nav nekas nosodāms. “Darba devējs attālināto darbu izmanto kā papildu labumu, piesaistot darbaspēku, arī darba ņēmējs iespēju strādāt attālināti uzskata par pozitīvu papildu aspektu, kas liek izvēlēties par labu vienam vai otram darba devējam. Valsts pārvalde pēdējos gados ir strauji attīstījusi digitālo pakalpojumu sniegšanas iespējas, un reti kurš pakalpojums mūsdienās nav pieejams attālināti. Latvijā ieviestais e-paraksts ir ar augstu drošības līmeni, ir izveidotas pakalpojumu sniegšanas un saziņas platformas, arī tikšanās ir iespējamas organizēt attālināti,” LDDK viedokli darīja zināmu organizācijas komunikācijas vadītāja Ance Jaks. Turklāt valsts pārvalde, izmantojot attālināto darbu pilnībā vai daļēji, rod iespēju rast ietaupījumu – tāds attālinātais darbs esot vērtējams tikai pozitīvi.

Attālinātais darbs visbiežāk pastāv jomās, kur jau ir ieviesti dažādi digitāli risinājumi ātrai informācijas apritei un pakalpojumu savlaicīgai sniegšanai. LDDK neesot saskārusies ar darba devēju pieredzi, ka tieši attālināta darba dēļ pakalpojumu sniegšanas ilgums būtu palielinājies. Tieši pretēji – procesi notiekot ātri. Turklāt ieviesto digitālo procesu ietvaros pati pakalpojumu sniegšana kļūstot caurspīdīga un izsekojama. Redzams arī tas, kurā procesa posmā pakalpojuma apstrāde kavējas un kādēļ.

Ilmārs Randers

APTAUJA

Vai valsts un pašvaldību darbiniekiem vairāk jāstrādā klātienē?

Sabiedrības iniciatīvu platformā “Manabalss.lv” līdz šim savākti gandrīz 11 tūkstoši parakstu par iniciatīvu, ar kuru aicināts saglabāt attālinātā darba iespējas valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēs un nemainīt esošo kārtību, kad iestādes pašas izvēlas sev piemērotāko darba režīma formu.

Portāla “lasi.lv” lasītājiem vaicājām, vai vajadzīgas pārmaiņas attālinātā un klātienes darba organizācijā valsts un pašvaldību iestādēs? Lūk, rezultāti.

SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta

Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikāciju saturu atbild “Latvijas Avīze”.

Attālināto darbu pēc pandēmijas vairs nepraktizē

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča nesen aktualizētā nepieciešamība atjaunot pirms “Covid-19” pandēmijas ierasto praksi, ka darbs valsts iestādēs pamatā notiek klātienē, jo ar attālinātā darba veikšanu valsts pārvalde ir iebraukusi grāvī, ir rezonējusi sabiedrībā. Viedokļi ir dažādi.

Kamēr viena daļa iedzīvotāju atbalsta Valsts prezidenta nostāju, sabiedrības iniciatīvu platformā “Manabalss.lv” līdz šim savākti gandrīz 11 tūkstoši parakstu par iniciatīvu, ar kuru aicināts saglabāt attālinātā darba iespējas valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēs un nemainīt esošo kārtību, kad iestādes pašas izvēlas sev piemērotāko darba režīma formu.

Attālinātajam darbam uzmanību pievērsusi arī “Latvijas Avīze”, apkopojot viedokļus, cik tas ir labi vai slikti, ka valsts un pašvaldību iestādes turpina praktizēt šādu darbu un vai tas ir paliekošs.

Smiltenes un Valkas novados attālinātais darbs pašvaldībās iedzīvotājiem problēmas nerada, jo tur šāds darba izpildes veids tiek praktizēts reti, – ikdienā darbinieki strādā klātienē.

Abos novados darbojas biedrība “ATBALSTS cilvēkiem ar īpašām vajadzībām”. Tās valdes priekšsēdētāja Diāna Vītola sarunā ar “Ziemeļlatviju” teic, ka attālinātais darbs šajā pusē nav problēma, visus vajadzīgos darbiniekus var sastapt klātienē.

“No pandēmijas laika ļoti labi ir iegājies tas, ka iepriekš ir jāsazvanās, jāvienojas par apmeklējuma laiku vai saziņas veidu, un visu var nokārtot. Ir mainījušies principi, kā tiek organizēts darbs, bet apmeklētāju pieņemšana notiek klātienē. Tāds pats princips ir arī, piemēram, Labklājības ministrijā, kur man ir darīšanas kā biedrības vadītājai. Ja man ir nepieciešams, tieku uz pieņemšanu klātienē,” par savu pieredzi stāsta Diāna Vītola.

Daudz darbinieku ir Smiltenes novada pašvaldībā. Pēc datiem uz šī gada 1. janvāri tajā strādāja pavisam 1055 darbinieki: 612 tehniskie un administratīvie darbinieki un 443 pedagoģiskie darbinieki. Smiltenes novadā ir 35 pašvaldības iestādes.

Uzklausījām Smiltenes novada pašvaldības izpilddirektora Andra Lapiņa pieredzi, kā vietvara organizē savu darbu un vai izmanto arī attālināto darbu.

Smiltenes novada pašvaldības izpilddirektors Andris Lapiņš: “Smiltenes novada pašvaldībai pirmā saskare ar attālināto darbu bija “Covid-19” ierobežojumu laikā, kad bija jāpāriet uz šādu darba izpildes veidu. Izveidojām sistēmu, – visas mūsu pašvaldības iestādes un struktūrvienības gatavoja grafikus, norādot, kuri darbinieki strādā uz vietas, kuri – attālināti, lai vienmēr ir zināms, kas kur ir sasniedzams. Darba likumā tāda iespēja kā attālinātais darbs ir paredzēta, taču pēc “Covid-19” ierobežojumu beigšanās Smiltenes novada pašvaldība attālināto darbu pamatā vairs nepraktizē. Darba līgumos ir norādīta attālinātā darba iespējamība, taču tās ir atsevišķas reizes, ja kādam no darbiniekiem ir tāda nepieciešamība, piemēram, bērniem ir pasākumi, uz kuriem viņi jāizvadā, un viņš savu darbu var paveikt mājās ārpus oficiālā darba laika. Tad ar darbinieku par šādu darba izpildes veidu vienojamies atsevišķi. Tas ir zināms bonuss no darba devēja puses. Taču darbiniekam ir jānorāda, kur attālinātais darbs tādā gadījumā notiek. Attālinātajam darbam pamatā vajag datoru un telefonu. Tas nozīmē, ka darba vietai ir jāatbilst noteiktām prasībām, piemēram, jābūt atbilstošiem pieslēgumiem, lai piekļūtu darba dokumentiem. Daudziem speciālistiem amata pienākumos ir darbs ar klientiem, kas attālināti ir ļoti sarežģīti vai pat neiespējami, vai fizisks darbs, kuru nav iespējams veikt attālināti.

Ja tas ir regulārs attālināts darbs, tad ir noteikta kārtība, kā tas notiek, taču tas atkarīgs no amata pienākumiem, piemēram, sadarbībā ar Valsts digitālās attīstības aģentūru attālināti varam nodrošināt zvanu centra pakalpojumu e-latvija.lv lietošanai. Mums ir arī darbinieki, kuriem ir vairākas darba adreses, – piemēram, darba vieta ir gan administrācijā, gan pagasta pārvaldes ēkā, bet tā ir darba organizācijas forma, nevis attālinātais darbs.

Manuprāt, darbs ir daudz produktīvāks, ja cilvēks strādā klātienē. Piemēram, ikdienā ir nepieciešama regulāra komunikācija iestādes vai struktūrvienības iekšienē. Attiecībā uz saziņu sanāksmēs esam konstatējuši, – jā, “Zoom” platformā var saslēgties uz sanāksmi, ja kaut kas ir jāizrunā, jānodod informācija, – tehniski to var izdarīt, bet sākas problēmas, kā apskatīties darba materiālus, ja tādi rodas, vai arī tikšanās laikā paredzētas vēl kādas radošākas aktivitātes. Klātienē ir cilvēcīgais kontakts, redz sarunu biedra mīmiku, ķermeņa valodu, spējam komunicēt ar vairākiem vienlaicīgi un tamlīdzīgi. Klātienes sanāksmes taupa laiku, enerģiju un notiek operatīvāk. Taču arī “Zoom” sanāksmes mums tāpat ir ikdiena, arī pa tālruni runājam katru dienu, jo Smiltenes novads ir liels, pašvaldības iestādes un struktūrvienības ir ne tikai Smiltenē, bet arī Apē, Raunā, novada pagastos. Tāpēc attālinātās saziņas formas ir neizbēgamas un vajadzīgas.

Savukārt, lai pārbaudītu, cik efektīvi darbinieks strādā no mājām, ir dažādas metodes, taču, ja pat to dara programmatūra, kādam citam darbiniekam vai vadītājam tas, vienalga, ir jākontrolē, uzliekot viņam līdz ar to papildu pienākumu.”

Sandra Pētersone