FOTO: NO PERSONĪGĀ ARHĪVA
Lai gan Latvija aizpagājušajā nedēļā izsludināja ārkārtas stāvokli lauksaimniecībā, Igaunijā šādu plānu nav, kaut vietējie lauksaimnieki saskaras ar līdzīgām problēmām – appludinātiem laukiem un ievērojami samazinātu vai iznīcinātu ražu, “Ziemeļlatviju” informē Jāns Raps,“Lõuna-Eesti Postimees” redaktors.
Iigastē, netālu no Valgas, zemnieks Raimo Merekivi jokoja, ka viņam šovasar izdevies četras reizes peldēties savā kartupeļu laukā, vienreiz pietiekami dziļi, lai “ienirtu ar galvu pa priekšu” un varbūt pat mēģinātu audzēt rīsus. Šī gada plūdi noslīcināja traktoru, atstāja dažas vagas tukšas, bet izdzīvojušie augi ražo tikai niecīgus kartupeļus.
“Lietus padarījis augsni pārāk mitru, lai lauksaimnieki varētu normāli apstrādāt laukus. Es neesmu pārliecināta, ka mēs šeit vispār varam braukt ar tehniku ražas novākšanai,” sacīja Merekivi partnere Rēta Luhta. Šis ir pirmais gads, kad viņi mēģināja audzēt vairāk kartupeļu, un tas beidzas ar neveiksmi. Laba raža bijusi tikai agrās šķirnes kartupeļiem. Arī ķirbji un sīpoli cietuši; mitrā augsne ļāvusi nezālēm pārņemt laukus.
Pagājušajā gadā sausums nodarīja lielu skādi, saplaisāja zeme. Šogad pārmērīgas lietavas vissmagāk skāra Valgas, Veru, Pelvas un Tartu apriņķus. Vidējais nokrišņu daudzums valstī no aprīļa līdz jūlijam bija 134% no normas.
Neskatoties uz to, valdības līmenī lemts, ka Igaunija pagaidām neredz nepieciešamību izsludināt ārkārtas stāvokli. Zaudējumu aprēķini tiks pabeigti pēc ražas novākšanas, un tikai tad domās par kompensāciju. Pagājušajā gadā 1864 Igaunijas lauksaimnieki saņēma vairāk nekā 15 miljonus eiro ārkārtas palīdzībā par laikapstākļu radītajiem zaudējumiem.
