Latvijas skolām ar likumu ir noteikts pienākums no 2026. gada kā otro svešvalodu vairs nemācīt krievu valodu, bet pakāpeniski aizstāt to ar kādu no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas oficiālajām valodām. Jau tagad skolēni vidējā izglītībā var paši atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves. Daudzviet Latvijas skolās pirmā svešvaloda ir angļu valoda un otrā bijusi krievu, tad pēc jaunās kārtības skolām nākas piepūlēties, lai sameklētu pedagogus citas otrās svešvalodas mācīšanai. Vairākums aptauju liecina, ka Latvijas skolās populārākā izvēle ir vācu valoda.
Laikraksts “Ziemeļlatvija” projektā “Sarežģītā Latvija”, sadarbojoties ar nacionālo izdevumu “Latvijas Avīze” un reģionālajiem laikrakstiem “Brīvā Daugava”, “Alūksnes un Malienas Ziņas”, “Staburags”, Bauskas Dzīve” un “Dzirkstele”, pētīja, kā Latvijas izglītības iestādēm sokas ar atteikšanos no krievu valodas kā otras svešvalodas mācīšanas un ar kādiem izaicinājumiem ir jāsaskaras, lai bērniem bez angļu valodas mācītu kādu citu svešvalodu.
Ieskatu par situāciju Valkas un Smiltenes novada izglītības iestādēs sniedzām jau pirms neilga laika. Noskaidrojām, ka pedagogu trūkums un, salīdzinot ar Igaunijas skolās strādājošajiem igauņu valodas skolotājiem, nekonkurētspējīgais atalgojums liedz Latvijas – Igaunijas pierobežas skolās ‒ Valkas novada lielākajā izglītības iestādē Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijā un Smiltenes novada Dāvja Ozoliņa Apes pamatskolā ‒ mācīt igauņu valodu. Taču pozitīvā vēsts ir tā, ka 2025./26. mācību gadā Valkas J. Cimzes ģimnāzijā ir ieviests kāds jaunums – 5. klašu skolēniem nu iespējams apgūt franču valodu, jo skolai izdevies piesaistīt pedagogu ar darba pieredzi, kas gūta citās valstīs, francūzieti Sibillu Loransu Vaninu Rožē.
Palūkosimies vēl uz dažiem pētījumiem, kā Latvijas reģionos notiek pāreja no krievu valodas atteikšanās par labu citai svešvalodai. Smiltenes novada skolas vairāk koncentrējas tieši uz vācu valodu kā otro svešvalodu.
Joprojām apgūst arī krievu valodu
“Latvijas Avīze” noskaidrojusi, ka Latvijā joprojām ir skolas, kurās turpina mācīties krievu valodu. Turklāt tās nemaz nemeklējot citas iespējas, jo audzēkņi nav pieteikušies citai svešvalodai. Iemesls – viņi labi pārvalda krievu valodu. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) informē, ka šobrīd 12,69 % jeb 74 no 591 izglītības iestādes joprojām kā vienīgo otro svešvalodu turpinās mācīt krievu valodu. Šādu izglītības iestāžu skaits gan ir samazinājies – pagājušajā 2024./25. mācību gadā tādas bija 99.
No 2024. gada marta līdz 2025. gada 15. martam ministrija veica skolu aptauju, lai noskaidrotu izglītības iestāžu iespējas un plānus nodrošināt otrās svešvalodas apguvi no 2026. gada 1. septembra. Aptaujā piedalījās 450 skolas. Rezultāti rāda, ka 89 % jeb 401 skolā tiks mācīta vācu valoda, 22 % jeb 91 skolā – franču valoda un 20 % jeb 79 skolās – spāņu valoda. Līdzīgu aptauju IZM plāno veikt arī šogad.
Gan skolu reālās pieredzes, gan IZM dati rāda, ka vācu valoda ir populārākā no otrajām svešvalodām skolās.
Programmā “Mācītspēks” pieaug interese par Eiropas svešvalodām
“Latvijas Avīze” izpētījusi, ka nepieciešamība pēc svešvalodu skolotājiem likusi sarosīties daudziem, arī programmas “Mācītspēks” veidotājiem. Programma “Mācītspēks” ir darba vidē balstītas pedagoģijas studijas, kas palīdz dažādu jomu profesionāļiem kļūt par skolotājiem. Šo programmu īsteno Latvijas Universitātē, Daugavpils Universitātē vai RTU Liepājas akadēmijā.
“Mācītspēks” dalībnieku uzņemšanas procesa koordinatore Rita Šmite “Latvijas Avīzei” stāsta, ka programmas dalībnieku interese par Eiropas svešvalodām (neskaitot angļu valodu) šogad ir būtiski pieaugusi: “Šajā mācību gadā darbu skolās sāk 12 svešvalodu skolotāji – septiņi vācu valodas, trīs franču valodas, viens itāļu un viens zviedru valodas. No 2020. līdz 2023. gadam katru gadu darbu sāka vidēji četri līdz septiņi svešvalodu skolotāji, no kuriem lielākā daļa bija vācu valodas skolotāji. Pēdējos gados redzam lielāku interesi arī par citām valodām, piemēram, 2024. gadā divas dalībnieces pasniedza spāņu, viena franču un viena vācu valodu. Skolas vislielāko interesi izrāda tieši par šo trīs valodu skolotājiem, tomēr arī citas valodas, piemēram, zviedru, kļūst arvien populārākas.”
Alūksnes novadā palīgā steidz ārzemēs dzīvojošie latvieši
Lai mazinātu svešvalodu skolotāju trūkumu, palīgā steidz pat ārzemēs dzīvojoši latvieši. Reģionālais laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas” raksta, ka Alūksnē jaunais mācību gads sācies ar jaunumu – Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas vidusskolas posmā 10. klasēs kā otro vai trešo svešvalodu var mācīties spāņu valodu. Šādu iespēju jau izmanto 42 skolēni. Nodarbības vada skolotājs Jānis Apsīte, kurš uz Latviju pārcēlies no dzīves Spānijā. Tur viņš pavadīja trīsdesmit gadus. Skolotājs uzsver – spāņu valoda ir viena no nozīmīgākajām valodām pasaulē – to saziņai izmanto vairāk nekā 500 miljoni cilvēku.
Alūksnes novada Izglītības pārvaldes metodiķe Ieva Baltā-Pilsētniece stāsta, ka pārejas process norit veiksmīgi: “Jau 2024. gadā bērnu vecākiem bija iespēja atteikties no krievu valodas kā otras svešvalodas – daudzi to izmantoja. Savukārt skolas veiksmīgi spēja un joprojām spēj nodrošināt citas otrās svešvalodas mācīšanu.”
Krievu valodas skolotājiem ir iespēja pārkvalificēties, apgūstot kādu svešvalodu, piemēram, angļu, vācu vai franču, tāpēc bez darba, kā skaidro skolas direktore Uva Grencione-Lapseniete, šie skolotāji nepalikšot. “Esam eiropeiski domājoša skola, līdz ar to arī izvēlamies Eiropas valodas. Krievu valodas skolotājiem skolā ir arī citi pienākumi, viņi pasniedz arī citus mācību priekšmetus,” “Alūksnes un Malienas Ziņām” saka Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas direktore Uva Grencione-Lapseniete.
Gulbenes novada skolās izvēlas vācu valodas apguvi
Savukārt reģionālais laikraksts “Dzirkstele” noskaidrojis, ka Gulbenes novada skolās kā otrā svešvaloda tiek piedāvāta vācu vai franču valoda – atkarībā no katras skolas iespējām. Gulbenes novada vidusskolas direktore Liena Silauniece stāsta: “Skaidri redzams, ka pārliecinoši uzvar vācu valoda, jo franču valodu izvēlas mazāks skolēnu skaits. Kāpēc tā? Runājot ar vecākiem, lielākā atruna ir tāda, ka viņiem pašiem nav bijusi saskarsme ar franču valodu. Viņi baidās, ka tā ir sarežģīta, līdz ar to uztraucas, kā bērnam veiksies, jo paši nevarēs palīdzēt. Savukārt vācu valodu daudzi vecāki paši ir apguvuši, un līdzīgs pamatojums agrāk bija arī krievu valodas izvēlei – proti, vecāki domāja, ka varēs bērniem palīdzēt. Tomēr praksē tas nav devis nekādu īpašu ieguvumu. Ir gan daži skolēni, kas jau tagad atsakās no krievu valodas un pāriet uz piedāvāto, piemēram, vācu valodu, taču to skaits ir neliels. Tie, kas jau mācās krievu valodu, to var arī pabeigt.”
Nākotnē Gulbenes novada vidusskolā tomēr tiekot apsvērta iespēja piedāvāt vēl kādu citu svešvalodu, piemēram, spāņu valodu. Tomēr, kā norāda L. Silauniece, problēma ir stundu slodze. Pat tad, ja skolotājs iegūst spāņu valodas skolotāja kvalifikāciju, mācoties četrus gadus, tad slodzes piedāvājums, ko skola var nodrošināt, ir neliels. Piesaistīt jaunu speciālistu, kurš māca tikai spāņu valodu, ir grūti, jo ar vienu priekšmetu nepietiek, lai nodrošinātu pilnu darba slodzi. Reālāk būtu, ja spāņu valodu varētu mācīt kāds skolotājs, kuram jau ir citas valodas vai mācību priekšmeta zināšanas, tā apvienojot priekšmetus un nodrošinot lielāku slodzi.
#SIF_MAF2025 #sarežģītālatvija #sarežģītālatvijanovalstslīdznovadam
Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Ziemeļlatvija” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Brīvā Daugava”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija” .
