Pēdējās divas nedēļas Valku piemeklējušas likstas ar centrālā siltuma un karstā ūdens padevi tiem iedzīvotājiem, kuru mājokļi atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās ar centrālo apkuri. Līdz šim pašvaldībai izdevies novērst vairākus siltumtrašu cauruļu bojājumus, bet diemžēl kopš aizvadītās piektdienas savos dzīvokļos bez pastāvīgas siltuma padeves un karstā ūdens nemīlīgi jūtas Stendera ielas 2. mājas 55 dzīvokļu iemītnieki.
Šo pirmdien novada pašvaldība savos interneta saziņas kanālos informēja, ka siltumtrases bojājuma dēļ Stendera ielā 2 ir pārtraukta siltumapgāde. Lai iedzīvotājiem nodrošinātu iespēju izmantot siltumu un karsto ūdeni, siltumapgāde īslaicīgi tiek atjaunota no pulksten 7 līdz 10 un vakarā no pulksten 19 līdz 22.
Lai skaidrotu situāciju, “Ziemeļlatvija” sazinājās ar novada pašvaldības Apsaimniekošanas nodaļas vadītāju Viktoru Bavinu. Viņš atklāj, ka 90. gados līdzīgas problēmas piemeklējušas visas pilsētā esošās daudzdzīvokļu mājas ar centrālo apkuri.
“Toreiz pieņēma lēmumu, ka visā pilsētā ir jānomaina siltumtrases caurules. Pārsvarā siltumtrases bija izbūvētas 60. gadu beigās un 70. gadu sākumā. Diemžēl Stendera ielā 2, Stendera ielā 3 un Beverīnas ielā 3 šīs siltumtrases caurules ir antīkas, jo tās netika nomainītas. Kāds vai nu ietaupīja, vai novērtēja, ka tieši šīs siltumtrases ir būvētas no augstvērtīga metāla, tāpēc kalpos vēl ilgus gadus. Taču tagad ir pienācis tas brīdis, ka šīs siltumtrases vairs nekalpo. Pašreiz ir novērsti bojājumi pie Stendera ielas 3. un 2. mājas. Taču ir vēl viens bojājums, kas atrodas zem Stendera ielas un Merķeļa ielas krustojuma. Pilsētā Merķeļa iela ir vienīgā iela, kurai nav “lāpītas” nevienas šuves. Līdz ar to es nevaru uzņemties atbildību ‒ iznīcināt veselu krustojumu, lai “aizlāpītu” vienu mazu caurumu siltumtrases caurulē. Mums šodien (saruna ar V. Bavinu notiek pirmdien pirms pulksten 11, bet sapulce sākas pulksten 15 – redakcijas piebilde) notiks sapulce, kurā tiksies gan pašvaldības politiskā, gan izpildvara, kā arī galvenā pašvaldības naudas maka turētāja Ilze Grandava, lai meklētu kaut kādu risinājumu šai problēmai.
Aptuveni izrēķināju, ka Stendera ielā 2 dzīvo ap 200 iedzīvotāju. Lai viņi kaut cik saņemtu siltumu un būtu iespēja no rītiem un vakarpusē nomazgāties siltā ūdenī, ir atrasts risinājums par siltuma un karstā ūdens padevi noteiktos diennakts laikos. Valkā ir tā, ka mājās uzstādītie siltummaiņi ražo arī silto ūdeni, jo karstais ūdens pa tiešo no katlumājas netiek padots. Šīs caurules nodrošina silto ūdeni. Līdz ar to esam atraduši pagaidu risinājumu ‒ katru rītu palaižam vaļā sistēmu. Šis caurums siltumtrases caurulē ir neliels, tāpēc spiediens sistēmā nepazūd. Tas turas aptuveni trīs stundas. Kamēr šis spiediens turas, šīs trīs stundas padodam siltumu un karsto ūdeni. Līdzko spiediens sāk kristies, sistēmu noslēdzam. Ja mēs šādi nerīkotos, tad radiatori mājokļos būtu auksti. Ja noturam spiedienu līdz kritiskai robežai, tad siltuma padeve pazustu visai pilsētai. Diemžēl Valkas siltumtrases ir tā sabūvētas, ka ir ļoti sarežģīti konstatēt bojājumus konkrētā vietā. Ja sistēmā pazūd spiediens, tad tas pazūd visā pilsētā,” skaidro V. Bavins.
Viņš uzsver, ka valdība novada pašvaldībai norādījusi, ka tai nav jāsniedz centrālā siltuma pakalpojums, ne arī siltuma pārvades pakalpojums. Diemžēl šis process, kā to izdarīt un kādam uzņēmējam visu šo nodot, nav tik ātri paveicams uzdevums.
“Uzņēmums, kurš vēlas pelnīt, saprot, ka siltumtrašu sakārtošanā paredzami lieli kapitālizdevumi. Pašvaldībai lielas naudas nav, valdība šim konkrētam mērķim finanšu līdzekļus nepiešķirs. Valsts no vienas puses pasaka, ka pašvaldībai iedzīvotāji ir jānodrošina ar siltumu, bet fiziski to darīt nedrīkst,” norāda Apsaimniekošanas nodaļas vadītājs.
“Ziemeļlatvija” turpinās sniegt informāciju par pašvaldības pieņemto risinājumu attiecībā uz bojājuma novēršanu, lai Stendera ielas 2. mājas iedzīvotāji saņemtu pilnvērtīgus komunālos pakalpojumus.
