cilvēcīgāku Latviju un Eiropu. FOTO: NO PERSONĪGĀ ARHĪVA
Pirms neilga laika Rīgā norisinājās svinīgā 2025. gada “Liesmas balvas sievietei līderei” pasniegšanas ceremonija. Tajā godinātas 25 izcilas sievietes no Latvijas, diasporas un Ukrainas kopienas – līderes, kuras ar savu darbu iedvesmo, maina sabiedrību un iededz cerību. Galvenās “Liesmas balvas” ieguva septiņas sievietes. Viņu vidū par darbu lauku sieviešu un ģimeņu atbalstam apbalvota Veronika Felcis, Eiropas Katoļu sieviešu organizāciju apvienības “Andante” prezidente. Mūspusē viņa vairāk pazīstama kā sabiedriski aktīva sieviete, kura ir daļa no atvērtās saimniecības “Zadiņi” kopienas Launkalnes pagastā.
Veronika atklāj, ka viņu šai balvai nominējusi Latvijas Katoļu sieviešu apvienība (LKSA). “Mums nav klasiskas valdes, taču mūsu spēks ir aktīvā, uzticībā balstītā sadarbībā. Par nomināciju uzzināju tikai vēlāk, un tas man bija liels gods. Taču patiesais pārsteigums mani sagaidīja tieši balvas pasniegšanas dienā. No 25 izvirzītajām kandidātēm tika apbalvotas tikai septiņas sievietes, un es biju pilnīgi pārsteigta un aizkustināta, saņemot balvu kā Vidzemes reģiona pārstāve. Tas bija dziļi personīgs un negaidīts pagodinājums,” uzsver Veronika.
Šo balvu viņa uztver kā atzinību par visu līdzšinējo ieguldījumu – gan četru bērnu audzināšanu ar dubultpilsonību Latvijā, gan darbu Latvijas Universitātē, gan pētījumiem par Latvijas sievietēm un sociālās ietekmes izvērtēšanu vietējām kopienām.
Viņa turpina: “Tā man ir arī iedvesma iesaistīties vēl vairāk, kalpot cilvēkiem lokāli vēl dziļāk un apzināti izvēlēties, kam un kā veltu savu laiku ārpus ģimenes. Un esmu ļoti pateicīga brīnišķīgajam Sieviešu sadarbības tīklam (SST), kura ietvaros esmu iepazinusi arvien vairāk iedvesmojošu sieviešu – viņas man pierāda, ka pēc 70 gadu vecuma dzīve tikai sākas un tieši tad var uzplaukt sievietes aktīvā sabiedriskā un garīgā dzīve.”
Balvai laureātes nominējušas dažādas institūcijas – biedrības un nodibinājumi, izglītības iestādes, uzņēmumi, pašvaldības –, un nominētās kandidātes izvērtētas atbilstoši balvas nolikumam, ņemot vērā viņu ieguldījumu sieviešu tiesību aizstāvībā, dzimumu līdztiesības veicināšanā, sabiedrības izglītošanā, veselības stiprināšanā, ilgtspējīgā attīstībā un kopienu saliedēšanā.
Apvienībā pārstāv katoļu sievietes
“Andante Europa” ir Eiropas tīkls, kas apvieno katoļu sieviešu organizācijas no daudzām valstīm, tostarp Polijas, Vācijas, Francijas, Austrijas, Apvienotās Karalistes un Latvijas. Tas dibināts 2006. gadā, lai pārstāvētu katoļu sieviešu balsis sabiedrībā un Baznīcā.
Taujāta par savu dalību apvienībā “Andante”, Veronika dalās savā pieredzē. Viņa stāsta, ka apvienība rīko starptautiskas konferences, veicina līderību, taisnīgumu un vienlīdzīgas tiesības, kā arī atbalsta sieviešu aktīvu iesaisti vietējās kopienās un sabiedriskajā dzīvē.
“Kā vienīgās katoļu sieviešu organizācijas Latvijā pārstāve es turpinu divu iedvesmojošu sieviešu darbu, kuras iepriekš pārstāvēja mūsu valsti organizācijā “Andante”. Inese Augškalne strādāja “Andantes” Koordinācijas komitejā deviņus gadus, un pēc tam Ināra Uzoliņa, LKSA vadītāja, turpināja šo darbu vēl sešus gadus. Es pati pievienojos “Andantes” valdei pirms trim gadiem ļoti sarežģītos apstākļos – biju nopietni saslimusi, kā arī tajā laikā biju gaidībās ar ceturto bērnu, turklāt tikko biju atgriezusies no konferences Dānijā. Neskatoties uz to, šķiet, es spēju pārliecināt dalībnieces sanāksmē Rīgā, ka varu palikt uzticīga šim darbam. Pavisam nesen man bija iespēja organizēt nedēļu ilgu semināru Gdaņskā gados vecākām katoļu sievietēm no dažādām Eiropas valstīm. Gdaņsku izvēlējāmies kā pretsovetiskās pretošanās simbolu, lai runātu par sieviešu brīvību, sadarbību, solidaritāti un tiesībām Baznīcā, Eiropā un mūsdienu pasaulē.
Semināra laikā notika arī jaunās Koordinācijas komitejas vēlēšanas, un man bija gods tikt ievēlētai par vienu no līdzprezidentēm – esmu pirmā sieviete no Austrumeiropas, kura ieņem šo amatu. “Andanti” vada divas līdzprezidentes, un šobrīd šo pienākumu es dalu ar Sofiju Radžu no Apvienotās Karalistes. Organizācija ir ieguvusi līdzdalības statusu Eiropas Padomes NVO konferencē (CINGO). Es pati neesmu tiešā pārstāve šajā struktūrā, taču mūsu bijusī līdzprezidente Sabīne Slāvika pārstāv “Andanti” Eiropas Padomē, nodrošinot, ka katoļu sieviešu skatījums tiek iekļauts cilvēktiesību un demokrātijas debatēs Eiropas līmenī.”
Līderība var izpausties dažādos veidos
Jautājot, ko viņai pašai nozīmē būt par sievieti līderi, Veronika saka: “Šī tēma man ir ļoti aktuāla šobrīd. Esmu jau uzrakstījusi vairākus akadēmiskus rakstus par Latvijas sieviešu izturētspēju, un šobrīd kopā ar zinātniecēm no Dienvidāfrikas, Indijas un Itālijas rakstu par sieviešu līderību. Apbalvošanas pasākums “Sieviete līdere” man parādīja, ka līderība var izpausties ļoti dažādos veidos – dažādās jomās, ar dažādām motivācijām un dažādiem raksturiem. Tomēr sieviete līdere ir tā, kura vieno, sadarbojas un savieno, kura ceļ tiltu starp dažādiem cilvēkiem, palīdz saskatīt neaizsargātākos, iestājas par tiem, kurus viegli nepamanīt, un veido drošāku un sirsnīgāku vidi visiem.”
Viņasprāt, līderība ne vienmēr ir formāla. “Īpaši neformālās vidēs, piemēram, NVO vai ģimenē, līdere ir tā, kura zina, kad rīkoties un kad pakāpties soli atpakaļ, kad uzticēties, nevis kontrolēt, kad ieklausīties pirms rīcības. Ģimenē īsta līderība nozīmē līdzvērtīgu partnerību, savstarpēju cieņu un kopīgu lēmumu pieņemšanu – un tas prasa gudrību un iejūtību,” uzsver Veronika.
Svinīgais pasākums aizvadīts jūnija beigās Rīgas starptautiskajā autoostā un noteikti viņai paliks atmiņā kā viens no šī gada lielākajiem notikumiem. Balvu pasniedza Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls (Sieviešu sadarbības tīkls) sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību un Labklājības ministriju. Balvas ceremonija tika organizēta kopā ar biedrību “Sievietes transportā”.
“Tas bija aizkustinošs notikums – pilns siltuma, atzinības un kopīgu vērtību. Īpaši emocionāli man bija satikt Dainu Streļēvicu, kura jau vairāk nekā 30 gadus darbojas kā brīvprātīgā kapelāne Iļģuciema cietumā un ir arī ilgstoša LKSA dalībniece. Pirms tam viņa 15 gadus strādāja Leļļu teātrī, kā arī ir sarakstījusi brīnišķīgu dzeju un pasakas bērniem. Viņas stāsts “Kas tos mazos lielus dara” ir viens no skaistākajiem, ko jebkad esmu dzirdējusi, – ļoti iesaku noklausīties. Daina man ir personīga varone, un bija patiess prieks satikties ar viņu gan apbalvošanas pasākumā, gan vēlāk LKSA sanāksmē. Un, iespējams, tas nav pārsteigums – es nāku no mākslinieku ģimenes. Mans tēvs Polijā ir zināms dzejnieks, dziesmu autors un dziedātājs, bet mana māte ir aktrise un teātra režisore. Es uzaugu Gdaņskā un vēlāk Krakovā – mājās, kur valdīja vārdi, stāsti un mūzika. Tāpēc es patiesi ticu, ka vārdiem ir vara veidot pasauli – radīt tiltus, iedvesmot un piešķirt formu nākotnes vīzijai,” Veronika atsauc atmiņā balvu pasniegšanas ceremoniju.
Starp citu, satikt klātienē un iepazīties ar Veroniku, viņas ģimeni un citiem “Zadiņu” saimniecības pārstāvjiem ikvienam būs iespēja arī 10. augustā, kad atvērtā saimniecība vērs durvis uz savu pirmo Mājas kafejnīcu dienu. Lai gan oficiālajā kafejnīcu sarakstā viņi nav minēti, “Zadiņi” atvērs durvis ikvienam, kurš vēlas izbaudīt saulainu pēcpusdienu ar gardu ēdienu un aktivitātēm brīvā dabā gan bērniem, gan pieaugušajiem. Šī būs iespēja doties ekskursijā pa “Zadiņu” sētu, nobaudīt svaigu gaspačo no vietējo audzētāju produktiem vai mieloties ar gardām pankūkām un kūkām.
