Lai normalizētu Valkas novada pašvaldības finanšu situāciju, vietvarai nepieciešama dotācija no valsts nedaudz vairāk par 674 000 eiro, ceturtdien preses konferencē teica Valkas novada mērs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija).
Tāpat nepieciešama parādu grafiku pārskatīšana, viņš norādīja. Savukārt nākotnē, viņaprāt, nepieciešams iekļaut pašvaldības budžeta aprēķinā koeficientu, kas Valkas pašvaldībā ierēķina tos Valkas iedzīvotājus, kuri deklarējušies Igaunijā.
Tie esot aptuveni 17% Valkas iedzīvotāju, kuri deklarējas Valgā, jo bērnu pabalsti tur ir lielāki un tur iespējams saņemt savlaicīgus veselības aprūpes pakalpojumus, viņš teica.
Šādi katru gadu pašvaldība budžetā iegūtu papildus vienu miljonu eiro, aplēsis Krauklis.
Krauklis uzsvēra, ka tas nav ierēdņu līmeņa jautājums, bet politiskā izšķiršanās. Tādēļ, ja neizdosies vienoties par risinājumiem ar Finanšu ministriju (FM), viņš runāšot ar politiskajām partijām.
Valkas mērs noraidīja FM pārmetumus par nesaimniecisku rīcību. Viņš norādīja, ka Valkas novads ir sakārtojis skolu tīklu un Valkā 50% māju ir veikti energoefektivitātes paaugstināšanas projekti, uz pusi samazinot siltumenerģijas patēriņu.
Veiksmīgi īstenoti arī citi pasākumi un projekti, teica mērs. “Valka pašlaik ir dzīva pilsēta, kurā iedzīvotāji vēlas dzīvot,” uzsvēra Krauklis.
Kā apliecinājumu tam viņš minēja, ka pirms vairākiem gadiem dzīvoklis Valkā esot maksājis “necik” un pašvaldībai bijuši brīvi dzīvokļi. Savukārt pašlaik dzīvoklis maksā vairākus desmitus tūkstošus eiro un dzīvokļu rindā gaida vairāk nekā 170 ģimenes, kas vēlas uzlabot savus dzīves apstākļus.
Pašvaldības vadītājs uzskata, ka valdība nepilda pašvaldību reformas īstenošanas laikā dotos solījumus, piemēram, par papildus dotācijām, vai īpašo pašvaldības modeli.
Viņš ir pārliecināts, ka, pašvaldībā veicot finanšu stabilizācijas pasākumus, problēma pēc būtības netiks atrisināta, bet tikai novilcināts laiks.
Kā ziņots, FM sagatavojusi un iesniegusi saskaņošanai atbildīgajām nozaru ministrijām informatīvo ziņojumu par Valkas novada pašvaldības finanšu situāciju un risinājumiem turpmākajām darbībām. Ja pašvaldība nespēs sakārtot budžeta situāciju un turpinās kavēt saistību izpildi, jautājums tiks risināts atbilstoši pašvaldību finanšu stabilizācijas regulējumam.
Ziņojumā FM secina, ka Valkas novada pašvaldības ilgstošās finanšu problēmas galvenokārt ir saistītas ar nesakārtotu komunālo pakalpojumu sniegšanu, kas rada pašvaldībai zaudējumus. Pašvaldība ilgstoši nav iekasējusi iedzīvotāju parādus par komunālajiem pakalpojumiem – uz 2026. gada 1. februāri iedzīvotāju parādi par siltumapgādi pārsniedza vienu miljonu eiro, kā arī tie būtiski nesamazinās. Vienlaikus izrakstītie rēķini par siltumapgādi nesedz faktiskās pakalpojuma izmaksas, un gadiem nav nodrošināta pietiekama kontrole pār ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu.
Minētie faktori tieši ietekmē pašvaldības budžetu un tās spēju savlaicīgi pildīt uzņemtās saistības un nodrošināt autonomo funkciju izpildi, skaidro FM. Neskatoties uz to, ka 2025. gadā Valkas novada pašvaldības ieņēmumi pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas, salīdzinot ar 2024. gada plānu, pieauga par 1,26 miljoniem eiro jeb 15,4%, kas ir procentuāli lielākais pieaugums starp pašvaldībām, pašvaldībai regulāri bija kavēti maksājumi pret kreditoriem, tā kavēja nodokļu samaksu un periodiski pagarināja nodokļu nomaksas termiņus.
Arī 2026. gada janvāra nodokļu parādam 362 400 eiro apmērā ir piešķirts samaksas termiņa pagarinājums līdz 2027. gada 20. janvārim, norāda FM.
Pašvaldības finanšu situācijas īslaicīga uzlabošanās 2025. gada beigās ir saistīta tikai ar vienreizējiem ieņēmumiem no nekustamā īpašuma (katlumājas) pārdošanas, kā rezultātā tika nomaksāts ilgstošs parāds 150 000 eiro apmērā par siltumenerģijas pakalpojumiem. FM uzsver, ka šāda pieeja neatrisina finanšu problēmu cēloņus un nav uzskatāma par ilgtspējīgu risinājumu.
Lai gan pašvaldības dome ir apstiprinājusi finanšu optimizācijas plānu, kas paredz pakāpenisku pilsētas teritorijā sniegto komunālo pakalpojumu nodošanu kapitālsabiedrībai SIA “Valkas namsaimnieks”, FM norāda, ka plāns neapliecina pašvaldības finanšu stabilitāti ilgtermiņā.
Vienlaikus FM uzsver, ka nav pamata uzskatīt, ka Valkas novada pašvaldība 2026. gadā pieejamā finansējuma ziņā būtu nelabvēlīgākā situācijā salīdzinājumā ar citām pašvaldībām, jo 11 pašvaldībām ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju ir zemāki nekā Valkā. FM vērtējumā tas norāda, ka problēmas pamatā nav ieņēmumu apjoms, bet gan to pārvaldība.
FM norāda, ka Valkas novada domei jāorganizē komunālo pakalpojumu sniegšana tā, lai pakalpojumu tarifi segtu faktiskās izmaksas, jāuzlabo maksājumu iekasēšana no iedzīvotājiem un jāizvēlas tāds pakalpojumu organizēšanas modelis, kas nerada zaudējumus pašvaldības budžetā. Tas ir būtiski, lai neapdraudētu pašvaldības autonomo funkciju izpildi. FM norāda, ka, neatrisinot samilzušās problēmas komunālo pakalpojumu organizēšanā, nav iespējams nodrošināt pašvaldības finanšu stabilitāti ilgtermiņā.
FM ir aicinājusi Valsts kontroli veikt padziļinātu revīziju Valkas novada pašvaldībā saistībā ar tās izvēlēto siltumapgādes un ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas modeli un tā finansēšanu.
Balstoties uz izvērtējumu, FM ziņojumā ir noteikusi Valkas novada domei skaidrus turpmākos rīcības virzienus pašvaldības 2026. gada budžeta sabalansēšanai. Pašvaldībai steidzami jāmaina līdzšinējā pieeja budžeta un finanšu vadībā, primāri nodrošinot uzņemto saistību izpildi, tostarp nodokļu samaksu noteiktajos termiņos, kā arī autonomo funkciju izpildi. Lai nodrošinātu 2026. gadā trūkstošo finansējumu vairāk nekā 370 000 eiro apmērā, pašvaldībai tas jārod, veicot izmaiņas aizdevumu atmaksas grafikos.
Pēc ziņojuma saskaņošanas FM to iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā.
Savukārt Valkas novada domes priekšsēdētājs Krauklis iepriekš paudis viedokli, ka FM spītīgi turpina selektīvi interpretēt datus un neobjektīvi atspoguļo Valkas novada finanšu situācijas cēloņus, kas “patiesībā sakņojas Saeimas un valdības politiskajos lēmumos pašvaldību reformas laikā,” kā arī ilgstošajā Valkas-Valgas īpašās situācijas dēļ, jo būtiska daļa iedzīvotāju savu dzīves vietu deklarē Igaunijā, kā arī darba vietu izvēlas Igaunijā lielāku sociālo garantiju dēļ.
Mārtiņš Kalaus, LETA
