Smiltenes vidusskolas
ēkā netiek nodrošināta pieejamība personām ar invaliditāti, aģentūru LETA
informēja Tiesībsarga birojā.
2020.gada rudenī tiesībsargs saņēma iesniegumu, kurā
iesniedzējs norādīja, ka Latvija ir pievienojusies vairākiem starptautiskiem
līgumiem, kas nosaka vides pieejamības nozīmi cilvēku ar invaliditāti dzīves
uzlabošanā.
“Tomēr tas netiek ņemts vērā Smiltenes novada domes
celtajā ēkā, kura atrodas Dakteru ielā 27. Saskaņā ar projektu “Mācību vides
uzlabošana Smiltenes vidusskolā” ir uzbūvēta internāta ēka, kurā
nodrošināta pieejamība personām ar invaliditāti tikai ēkas pirmajā stāvā,
liedzot jauniešiem ar invaliditāti cieņpilni un līdzvērtīgi piekļūt telpām
otrajā un trešajā stāvā,” secināja tiesībsargs Juris Jansons.
Smiltenes novada dome informējusi, ka ēka neesot kā publiska
būve būvnormatīva “Publiskas būves” izpratnē. Dome, pamatojoties uz
būvnormatīvu “Dzīvojamās ēkas”, secinājusi, ka lifts nav
nepieciešams, jo dzīvojamās ēkas telpas cilvēkiem ar kustību traucējumiem
atrodas tikai ēkas pirmajā stāvā. Pēc tiesībsarga birojā teiktā, dome noliedza
to, ka tas ietekmētu jauniešu ar invaliditāti dzīvi ēkā, jo otrajā un trešajā
stāvā atrodas citu jauniešu istabiņas un netiek nodrošināti publiski pakalpojumi.
Jansons uzskata, ka Smiltenes novada domes skaidrojumi un
argumenti nav attaisnojami ar domes iespējamo kļūdīšanos normatīvo aktu
interpretācijā, bet ir apzināti maldinoši, lai attaisnotu savu neizdarību.
Tiesībsarga ieskatā, personas ar invaliditāti patstāvīga
nokļūšana otrajā un trešajā stāvā nav saistāma ar to, vai šajos stāvos tiek
nodrošināti publiski pakalpojumi, bet ar to, vai personai ir tiesības tur
nokļūt. “Pieejamas vides pamatprasība, kas noteikta arī Latvijas
normatīvajos aktos ir, ka persona ar invaliditāti var patstāvīgi nokļūt tur,
kur tā vēlas un saņemt pakalpojumus līdzvērtīgi pārējiem sabiedrības
locekļiem,” atzina Tiesībsarga birojā.
Tiesībsargs ir izskatījis pārbaudes lietu un sniedzis atzinumu,
uzsverot, ka Smiltenes novada dome nepareizi interpretējusi publiskas būves
statusu, kā arī nav izpildījusi būvniecības normatīvā regulējuma prasības
pieejamas vides nodrošināšanā. Trīs stāvu jaunbūvē nav izbūvēts lifts vai cits
risinājums personu ar invaliditāti patstāvīgai lietošanai, lai tās nokļūtu ēkas
otrajā un trešajā stāvā.
Vienlaikus tiesībsargs atzina, ka Smiltenes novada dome nav
ievērojusi arī labas pārvaldības principu. “Apzinoties lifta šī brīža
izbūves finansiālo ietekmi uz pašvaldības budžetu, tiesībsargs aicināja
Smiltenes novada domi lūgt attiecīgās jomas ekspertu viedokli un kopīgi
izvērtēt, vai internātā nav iespējams ierīkot citu risinājumu, kas būtu
piemērots personām ar invaliditāti patstāvīgai lietošanai,” pauda tiesībsarga
birojā.
Tiesībsargs arī aicināja Labklājības un Ekonomikas
ministrijas izstrādāt vienotu kritēriju metodoloģiju attiecībā uz atkāpes
principa “nesamērīgs slogs” aprēķināšanu katrā individuālā
būvniecības gadījumā attiecībā uz vides pieejamības nodrošināšanu, kā tas ir
noteikts ANO konvencijā par cilvēku ar invaliditāti tiesībām.
LETA jau vēstīja, ka, turpinot īstenot projektu “Mācību
vides uzlabošana Smiltenes vidusskolā”, 2019.gada 24.maijā Smiltenes
novada dome noslēdza līgumu ar būvdarbu izpildītāju SIA “R.K.C.F.
Renesanse” par Smiltenes vidusskolas mācību ēkas Dakteru ielā 27 pārbūvi.
“R.K.C.F. Renesanse” Smiltenes vidusskolas mācību
ēku pārbūvēja par 3,6 miljoniem eiro, aģentūru LETA informēja Smiltenes novada
domes sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Kovala.
Projekta īstenošanas laikā tika veikta mācību ēkas pārbūve
Dakteru ielā 27, Smiltenē, darbus veicot divās kārtās. Pirmajā kārtā notika
jauna būvapjoma K4 korpusa būvniecība, inženierkomunikāciju izbūve un
pieslēgumu pārbūve, lai nodrošinātu K4 korpusā izbūvēto komunikāciju un
inženiertīklu darbību un teritorijas labiekārtošanas darbi. Otrajā kārtā – K5
korpusa (1973.gadā uzceltā skolas korpusa) pārbūve.
Projekta mērķis ir uzlabot mācību vidi Smiltenes vidusskolā,
veicot ieguldījumus, un attīstīt esošo infrastruktūru, lai sekmētu plānoto
kompetenču pieejā balstītā vispārējās izglītības satura pakāpenisku ieviešanu.
