Svētdiena, 22. marts
Una, Unigunde, Dzelme, Benedikts, Benedikta
weather-icon
+2° C, vējš 2.26 m/s, DR vēja virziens
ZiemelLatvija.lv bloku ikona

Svinēs Lielo dienu

Pirms gada folkloras kopas “Rudzupuķe” un “Rika” Lielās dienas svinēšanu ar šūpošanos, olu kaujām un rotaļām sarīkoja Smiltenes Vecajā parkā (attēlā), bet šogad aicina šos gadskārtu svētkus kopā svinēt Mēru muižā pie dižozola.
FOTO: SANDRA PĒTERSONE

Piektdien, 20. martā, pulksten 16.46 Latvijā sākās astronomiskais pavasaris, un diena pamazām kļūs garāka par nakti.

Orientējoši no 20. līdz 22. martam ir Lielā diena (pavasara saulgrieži) ‒ latviešu gadskārtu svētki, ko atzīmē, kad diena un nakts ir vienāda garuma un gaisma sāk uzvarēt tumsu.

Smiltenes novada Kultūras centra folkloras kopa “Rudzupuķe” un Smiltenes Bērnu un jauniešu interešu izglītības centra bērnu folkloras kopa “Rika” aicina Lielo dienu svinēt kopā svētdien, 22. martā, pulksten 11 Bilskas pagasta Mēru muižā pie lielā ozola. Ieeja pasākumā ‒ bez maksas.

Šopavasar Lielās dienas svinēšana ir pārcelta no Smiltenes Vecā parka uz Mēru muižu Bilskas pagastā, informē folkloras kopas “Rudzupuķe” vadītāja Līga Krūmiņa.

“Galvenais Lielajā dienā ir šūpošanās un olu ripināšana, tāpēc aicinām līdzi ņemt krāsotas olas un pavasara vai sausos ziedus, vai pūpolu zarus, ar ko izrotāt šūpoles. Šūposimies, lai odi nekož un lai ir izdošanās jaunajā saimnieciskajā gadā. Rīkosim olu kaujas. Lielās dienas rituāli ir par un ap auglību, lai visi esam veseli,” teic Līga Krūmiņa.

Lielā diena latviešu tradīcijās simbolizē jauna saimnieciskā gada sākumu, dabas atmodu un enerģijas pieplūdumu. Tradicionāli to svin ar šūpošanos, olu krāsošanu un ripināšanu (auglībai), saules sagaidīšanu un citiem rituāliem.

Šūpošanās ir rituāls, kas iekustina dzīvības spēku un nodrošina auglību. Jo augstāk šūpojas, jo labāka raža, kā arī var pasargāties no odiem vasarā. Olas simbolizē sauli un jaunu dzīvību. Tās krāso ar dabas veltēm, piemēram, sīpolu mizām, un ripina, lai noskaidrotu, kuram būs skaistākās un stiprākās olas.

Savukārt Lieldienas – Jēzus Kristus augšāmcelšanās svētki, ko svin kristīgā baznīca, – šogad būs 5. aprīlī (Pirmās Lieldienas) un 6. aprīlī (Otrās Lieldienas). Lieldienas kristiešiem nav tikai dabas atmoda, bet arī garīgs prieks par pestīšanu.

Taču ierasts, ka arī šajos svētkos, kad strādājošajiem ir garākas brīvdienas, cilvēki dodas dabā, šūpojas, krāso olas. Lieldienās Smiltenē varēs izšūpoties Vecajā parkā, Jāņukalnā un pilsētas centrā.

“Mēneša izskaņā izliksim pilsētā gan Lieldienu rotājumus, gan šūpoles. Vienvietīgās šūpoles, tāpat kā ierasts, būs vairākās vietās Vecajā parkā un viena vai divas – arī Jāņukalnā. Lielās šūpoles būs pilsētas centrā,” informē Smiltenes novada pašvaldības Smiltenes pilsētas Saimniecības pārvaldes ainavu arhitekte Una Raiskuma.

ZiemelLatvija.lv bloku ikona Komentāri

ZiemelLatvija.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.