Strenču pūtēju orķestris gatavojas Vispārējo Dziesmu svētku Dižkoncertam, kas nākamvasar notiks Rīgā. Pavisam jāapgūst 19 skaņdarbi.
“Repertuārs ir krietni sarežģītāks nekā iepriekšējos svētkos. Šā iemesla dēļ mēģinājumos jāiegulda liels darbs, jo īpaši jauno skaņdarbu apgūšanā,” skaidro orķestra diriģente Lelde Bitīte. Nu jau pagājis krietns laiks, kopš viņa strādā Rīgas 6. vidusskolā, kas ir ar mūzikas novirzienu. Arī tur viņa turpina savas diriģenta gaitas un māca flautas spēli 26 audzēkņiem. 6. vidusskola ir Latvijā pazīstama ar pūtēju, džeza un simfonisko orķestri. “Manā dzīvē nekas nemainās, vien vieta, kur aizvedis liktenis,” smaida Lelde.Strenču mūzikas skolā viņa strādā otrdienās un trešdienās un māca flautas spēli 10 audzēkņiem. Pūtēju orķestra mēģinājumi notiek otrdienās. Reizēs, kad uz mēģinājumiem ierodas arī studējošie galvaspilsētā, izveidojas 40 orķestrantu liels kolektīvs. Parasti mēģinājumos piedalās apmēram 30 dalībnieku. Orķestrī spēlē dažādu paaudžu mūziķi, un tas ir atvērts visiem, kuri jūt sevī spēku, varēšanu un apņēmību iekļauties kolektīvā.Nupat Strenču pūtēji spēlēja Valkas egles atklāšanas svinībās. Pirms tam orķestra dalībnieki sarīkoja sev nelielus svētkus boulinga zālē Smiltenē. Līdz gadu mijai nekādi citi koncerti nav plānoti. Diriģente smej, ka koncertā Valkā pirmais skaņdarbs izskanējis savādi, jo aizsala pūšaminstrumenti. “Tā šai instrumentu grupai ir īpaša kaite. Iznākot no silta autobusa mīnus sešu grādu temperatūrā, spēlēt kļūst sarežģīti. Protams, nav nepieciešams ilgs laiks, kamēr instruments sāk klausīt savam pavēlniekam, taču cilvēki ar labu dzirdi noteikti saklausīja basu trūkumu pirmajā skaņdarbā,” smaida diriģente.
