Strenču novada iedzīvotāju dzīvi šogad ietekmēs fakts, ka pašvaldības budžetā 2011. gadam ir samazinājušies ieņēmumi, salīdzinot ar aizvadīto gadu.
Novada deputāti apstiprinājuši pamatbudžetu 2011. gadam. Tajā ieņēmumi plānoti 2 057 550 latu apmērā; izdevumi – 2 549 307 latu. Līdzekļu atlikums gada sākumā bija 759 662 latu.Pašvaldības vadība atzīst, ka ir pieņemts izdzīvošanas budžets un attīstību novadā var veicināt tikai Eiropas Savienības finansējuma piesaiste projektiem.
Vairāk jāizmaksā pabalstosSalīdzinot ar 2010. gadu, nodokļu ieņēmumi Strenču novada domes pamatbudžetā ir samazinājušies par 8,08 procentiem, galvenokārt uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa rēķina, informē pašvaldības galvenā grāmatvede Vineta Zandere.
Viņa pieļauj, ka tā noticis, novadā samazinoties iedzīvotāju skaitam.
Visvairāk naudas Strenču novada pamatbudžetā šogad ir plānots pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai (komunālajai saimniecībai) – 890 372 lati. Seko: izglītība (483 591 lats); vispārējie valdības dienesti jeb novada domes darbības nodrošināšana (354 149 lati); sociālā aizsardzība (339 351 lati); atpūta, kultūra, reliģija, sports (129 990 lati) un pārējie izdevumi.
“Jau divus gadus iedzīvotājiem saku, ka novadā ir izdzīvošanas budžets, un tā arī ir,” atzīst Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons.
Viņš skaidro, ka plānotie ieņēmumi no nodokļiem ir samazinājušies, bet tajā pašā laikā jūtami palielinājies sociālais budžets, kas kopumā ietekmē situāciju novada “naudas makā”.
“Vairāk kļūst cilvēku, kuriem jāizmaksā sociālais pabalsts atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem. Kad saliekam kopā visus maksājumus, kas pašvaldībai obligāti jāveic, – preces, pakalpojumus, pašvaldības iestāžu uzturēšanu un tamlīdzīgi, tad paliek ļoti maz finansējuma citām vajadzībām,” uzsver novada priekšsēdētājs un aicina iedzīvotājus izprast šo situāciju.
Pēc datiem uz 2010. gada 31. decembri, Strenču novadā par trūcīgām bija atzītas 361 mājsaimniecība ar 922 personām, informē Strenču novada Sociālā dienesta vadītāja Agnese Valdēna. Aizvadītajā gadā novadā bija trīskāršojies trūcīgo mājsaimniecību skaits, salīdzinot ar 2009. gadu, un šis process turpinās.
Attīstīties ļaus Eiropas naudaTomēr visvairāk naudas Strenču novada pamatbudžetā šogad ir piešķirts komunālajai saimniecībai. Tas saistīts ar pašvaldības līdzfinansējumu Eiropas Savienības projektiem, skaidro V. Zandere. Šogad lielākie no tiem ir ūdenssaimniecības attīstības projekti Sedā, Jērcēnu pagastā un Plāņu pagastā, kuru īstenošanai būs nauda no Eiropas Reģionālās attīstības fonda.
“Projektus sāks īstenot šogad. Jau saņemts avanss 50 procentu apmērā no attiecināmām projekta izmaksām, tāpēc arī budžetā pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošana naudas izteiksmē ir vislielākā pozīcija,” informē domes galvenā grāmatvede.
Arī viņa atzīst, ka budžets kopumā ir tikai izdzīvošanai un strikti saplānots tā, lai nebūtu deficīta. Turklāt vēlāk budžetā atsevišķās pozīcijās būs jāveic grozījumi, skatoties pēc reālās situācijas, kaut kam naudu noņemot un kaut kam pieliekot klāt.
Izdzīvošanas režīmu jau izjutušas Strenču novada pašvaldības iestādes, kuru iesniegtajos budžeta plānos finansējuma pieprasījums bija lielāks, nekā pašvaldība spēja nodrošināt.
Strencēnietis, novada deputāts Jānis Zvejnieks gan spriež, ka izdzīvot varēs arī pie šāda budžeta. Piemēram, Strenčos jau līdz šim ir daudz paveikts, tai skaitā renovēts kultūras nams, kas piedāvā iedzīvotājiem pietiekami daudz kultūras pasākumu. Nākamā gada budžetā plānots līdzfinansējums satiksmes drošības uzlabošanai Pulkveža Zemitāna ielā, kam projekts jau ir apstiprināts.
“No tā, ko vēl Strenčos vajadzētu, ļoti labi būtu pilsētas centrā izveidot sakoptu atpūtas vietu, kas līdzinātos parkam. Vidusskolā vajadzētu turpināt attīstīt izglītības programmas, tai skaitā fakultatīvus pēcstundu pulciņus,” iesaka J. Zvejnieks.
