Smiltenes novada dome atbild iedzīvotājiem

Smiltenes novada
dome, atsaucoties uz laikraksta “Ziemeļlatvija” lūgumu, sniedz pašvaldības
atbildes uz iedzīvotājas Elīnas Kubuliņas-Vilnes un Guntas Drones jautājumiem
par pašvaldības organizēto uzņēmējdarbības ideju konkursu “Esi uzņēmējs
Smiltenes novadā!”, tā vērtēšanas kārtību, kā arī citām pašvaldības sadarbības
un atbalsta formām iedzīvotāju un nevalstisko organizāciju iniciatīvu
īstenošanai.

Par Smiltenes novada
pašvaldības īstenotām atbalsta aktivitātēm iedzīvotāju iniciatīvām

Smiltenes novada pašvaldība pēdējos gados organizē dažādas
atbalsta aktivitātes novada iedzīvotāju, nevalstisko organizāciju un uzņēmēju
īstenoto projektu īstenošanai, kā piemēram: 

• Līdzfinansējums daudzdzīvokļu dzīvojamo māju
energoefektivitātes pasākumu veikšanai. 2020.gadā līdzfinansējumu saņēma  4
daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas.

• Līdzfinansējums daudzdzīvokļu dzīvojamo māju piesaistīto
zemes gabalu labiekārtošanai – 2020. gadā atbalstīti
4 projekti (periodā no 2017.gada kopumā 22 projekti atbalstīti),
līdzfinansējot daudzīvokļu māju piebraucamo ceļu, stāvlaukumu, iekšpagalmu un
gājēju celiņu seguma atjaunošanu un/vai būvniecību, bērnu rotaļu laukumu
ierīkošanu vai esošo laukumu atjaunošanu.

• Līdzfinansējums kultūras un sporta kolektīvu dalībai
pasākumos ārpus Latvijas valsts robežas. 2020.gadā, ņemot vērā Covid-19
ierobežojumus, netika plānota neviena aktivitāte. 

• Pašvaldības finansējums sporta atbalstam un individuāliem
sportistiem – finansējums tiek piešķirts: sporta pasākumu organizēšanai, sporta
sabiedrisko organizāciju dalībai sacensībās, sporta sabiedriskās organizācijas
izveidošanai, sporta bāžu labiekārtošanai, sporta darbinieku tālākizglītības
procesu nodrošināšanai. 2020.gadā atbalstu saņēma 12 sporta biedrības, atbalsts sniegts perspektīvajiem Smiltenes
BJSS audzēkņiem.

• Līdzfinansēšanas konkurss kultūras, sabiedriski nozīmīgu
vai izglītojošu pasākumu īstenošanai Smiltenes novadā – tiek atbalstīti
koncerti un festivāli, teātra, kino un deju izrādes, izstādes, mākslas plenēri,
literārie pasākumi, kultūrvēsturisku izdevumu un grāmatu izdošana un citas
nolikumā minētās aktivitātes. 2020.gadā atbalstu saņēma 1 projekta ideja.

• Uzņēmējdarbības ideju konkurss “Esi uzņēmējs Smiltenes
novadā” – tiek sniegts atbalsts jaunu produktu, 
pakalpojumu vai jaunu darbavietu projektu idejām, veicinot
uzņēmējdarbības attīstību novadā. 2020.gadā atbalstu saņēma 6 projekti. 

• Līdzfinansēšanas konkurss Smiltenes novada NVO projektiem
– ar līdzfinansējumu tiek atbalstīti pašvaldības attīstības stratēģijai
atbilstošas projektu idejas izglītības, kultūras, sporta, sociālo, jauniešu
iniciatīvas un teritorijas labiekārtošanas jomās. 2020.gadā atbalstu saņēma 14 projekti. 

• Konkurss “Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska
jauniešu iesaiste jaunatnes iniciatīvu projektos” – tiek sniegts atbalsts
jaunatnes organizācijām, biedrībām vai nodibinājumiem, kas veic darbu ar
jaunatni. 2020. gadā ir parakstīti 4
līgumi par projekta īstenošanu.

Kā sadarbības un atbalsta formas ir jāmin arī, ka pašvaldība
nodrošina profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu, augstskolu studentu mācību
prakses, jauniešu brīvprātīgā darba organizēšanu novadā, kā arī algotos pagaidu
sabiedriskos darbus bezdarbniekiem. Sabiedrības līdzdalība ir arī sabiedriskās
un publiskās apspiešanas, iedzīvotāju aptaujas, kuru laikā tiek ievākti un
apkopoti iedzīvotāju priekšlikumi, kurus tālāk iekļauj plānošanas dokumentos un
rīcības plānos.

Novadā dzīvojošu un strādājošu cilvēku iesaiste tiek
atbalstīta arī ar citām aktivitātēm, piem., 
veselības veicinošās aktivitātes (joga, nūjošana, izglītojošās lekcijas,
peldēšanas nodarbības senioriem), sporta seriāli, amatiermākslas kolektīvi,
bibliotēku rīkotie pasākumi, tūrisma centra rīkotie pārgājieni, velobraucieni,
konkursi “Smiltenes novada sakoptākais īpašums” un akcija “Radi Ziemassvētku
noskaņu Smiltenes novadā”, u.c. Visi iepriekš minētie ir vērsti uz sabiedrības
aktīvu iesaisti un līdzdarbošanos, stiprinot ikviena piederību savam
novadam.   

Pēdējos gados daudzas pašvaldības izmanto jaunas sadarbības
formas, rīko iedzīvotāju hakatonus vai 
domrades jaunu ideju radīšanai, tiek organizēti projektu ideju
balsojumi, izmantojot līdzdalības metodi kā sabiedrības līdzlemta budžetēšana,
tiek iesniegtas idejas un par tām aicina balsot. Līdzšinējā pašvaldības praksē
iztrūkst tikai balsošanas funkcija, jo idejas tiek saņemtas un atbalstītās
realizētas ar pašvaldības finansiālu atbalstu – šādā veidā ir atbalstīti  infrastruktūras labiekārtošanas projekti
pagastos, atbalstīti medību kolektīvi, amatriemākslas kolektīvi, sporta
biedrības, esošie un jaunie uzņēmēji un daudzas citas aktivitātes.

Pēc 2021.gada 1.jūlija, kad notiks Smiltenes, Apes un Raunas
novadu apvienošanās, noteikti tiks ieviestas jaunas izmaiņas līdzšinējā praksē.
Tāpat liels izaicinājums ir arī Covid-19, ja saglabājas pulcēšanās
ierobežojumi, ir jāmeklē jaunas formas, kā sabiedrību iesaistīt.  

Turpinājumā sniedzam
konkrētas atbildes uz E. Kubuliņas-Vilnes un G.Drones uzdotajiem jautājumiem,
ko iesniedza laikraksts ”Ziemeļltavija”. 

Par atbalstu NVO

3. jautājums (E.
Kubuliņa-Vilne): Smiltenes novadā vēl aizvien nav NVO atbalsta centra, kā tas,
piemēram, ir Alūksnē, tādēļ neviens no jauna nevēlas dibināt vēl kādas
nevalstiskās organizācijas, ja to darbība šeit principā atbalstīta netiek un
pamazām visas iepriekš dibinātās organizācijas izzūd. Piemēram, arī savulaik
dibinātā “Smiltenes Mākslinieku apvienība” cerēja uz pašvaldības iepriekš
solītajām telpām, kur varētu darboties, bet pašvaldība neturēja savu solījumu
un nepiešķīra nevienu brīvu telpu, tādēļ biedrībai ilgu laiku nācās dalīt
telpas pagrabā kopā ar Smiltenes pensionāru klubiņu. Tāpat arī visas darbības
laikā biedrība nesaņēma nekādus finanšu līdzekļus no pašvaldības savas darbības
atbalstam. Visus pasākumus nācās organizēt no saviem personīgajiem finanšu
resursiem.

Nevalstiskas organizācijas ir organizācijas, kas apvieno
biedrus pēc brīvprātības principa kopīgu mērķu sasniegšanai, pārstāv  grupu intereses. Smiltenes novadā ir
reģistrētas kopumā 113  biedrības un
nodibinājumi (Lursoft daru bāze). Lai sniegtu atbalstu, pašvaldībai ir jānosaka
kārtība, kā finansējumu piešķirt. Pēdojos gados ir dažādu institūciju
programmas un atbalsta fondi, kur nevalstiskas organizācijas var startēt ar
savām idejām un iegūt papildu finansējumu. Katras pašas organizācijas interesēs
ir sakārtot juridiskos jautājumus, lai startētu konkursos. 

Alūksnes nevalstisko organizāciju atbalsta centrs ir biedrība,
to biedri ir citas biedrības, bet pašvaldība ir sadarbības partneris.  Smiltenes novadā līdzīgu atbalsta funkciju
sniedz divas šādas biedrības –  „Abulas
lauku partnerība” un  “Lauku partnerība
ZIEMEĻGAUJA”. Partnerības savās darbības teritorijās rīko projektu
konkursus, kur nevalstiskajām organizācijām ir iespēja realizēt mazos
projektus, organizē apmācības, sniedz konsultācijas. Smiltenes novada
pašvaldība abās biedrībās ir kā biedrs.

E. Kubuliņa-Vilne
secinājums: Smiltenes novadā atbalstīta tiek tikai t.s. “naudīgākā” sabiedrības
daļa, bet pārējiem novada iedzīvotājiem ir zudusi ticība jebkādam pašvaldības
atbalstam.

Ir nekorekti norādīt, ka pašvaldība atbalsta tikai
“naudīgāko” sabiedrības daļu, jo nevienā no pašvaldības līdzfinansējuma
konkursiem netiek prasīts norādīt ienākuma apjomus! Nekorekti ir arī norādīt,
ka “pārējiem novada iedzīvotājiem ir zudusi ticība jebkādam pašvaldības
atbalstam”, jo saņemtie pieteikumi uz pašvaldības īstenotām atbalsta
aktivitātēm ir daudz, nevalstiskās organizācijas, kā arī fizikās un juridiskās
personas izmanto  iespējas un  sniedz idejas to realizēšanai, ko pierāda
2020.gada atbalstītie projekti. 

Par uzņēmējdarbības
ideju konkursu “Esi uzņēmējs Smiltenes novadā”

2. jautājums (E.
Kubuliņa-Vilne): Uzņēmējdarbības ideju konkursa nolikumā ir šāds nosacījums
pretendentiem: “Var pretendēt fiziska persona, kas reģistrējusies kā
saimnieciskās darbības veicējs vai kas uzvaras gadījumā reģistrēsies kā
saimnieciskās darbības veicējs vai komersants.” Kādēļ Smiltenes novadā ar savām
idejām nav iespējams piedalīties arī fiziskām personām vai personu grupām,
kuras nav reģistrējušās vai nevēlas reģistrēties kā saimnieciskās darbības
veicēji?

Konkurss “Esi uzņēmējs Smiltenes novadā!” ir uzņēmējdarbības
ideju konkurss. Uzņēmējdarbība ir saimnieciska darbība – ražošana vai
pakalpojumu sniegšana, ko veic uzņēmējs ar noteiktu mērķi – parasti peļņas
gūšanu. Fiziskai personai pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas ir
jāreģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējam, kā arī jāreģistrējas VID kā
nodokļu maksātājam, tādēļ konkursa nolikumā ir norādīts “Var pretendēt fiziska
persona, kas reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicējs vai kas uzvaras
gadījumā reģistrēsies kā saimnieciskās darbības veicējs vai komersants.”

Ar savām projekta idejām, kas nav saistīta ar pelņas gūšanu,
var pretendēt uz citām atbalsta aktivitātēm. Iepriekš tika uzskaitītas visas
pašvaldības īstenotās atbalsta aktivitātes, kas ir mērķētas uz kādu atsevišķu
vai vairākām jomām.   

1., 3. jautājums (G.
Drone): Kāpēc projektu konkursam “Esi uzņēmējs Smiltenes novadā” ir jābūt
trijās kārtās? Vai mums to iesniegto projektu ir tika daudz? Pat divas kārtas
nav Eiropas struktūrfondiem, kur nu vēl trīs?

Lai kvalitatīvi un vispusīgi izvērtētu uzņēmējdarbības
konkursa “Esi uzņēmējs Smiltenes novadā!” projektu idejas, ir nepieciešamas šīs
trīs kārtas, jo pirmajā kārtā pārbauda pieteikuma atbilstību nolikuma prasībām
– atbilstību noteiktajai formai, visu nepieciešamo dokumentu klātbūtni un
parakstu esamību uz tiem, pieteikuma iesniegšanu noteiktajā laikā un citas
prasības, neietverot pieteikuma satura vērtēšanu. Otrajā kārtā tiek vērtēta
pieteikuma atbilstība saturam un kvalitatīvajiem vērtēšanas kritērijiem. Katrs
komisijas loceklis vērtē pieteikumus pēc salīdzinošās metodes. Komisija izvēlas
pieteikumus trešajai kārtai, sarindojot tos pēc salīdzinošās metodes un labākos
pretendentus uzaicina uz trešo kārtu prezentēt projekta ideju. Trešajā kārtā
tiek vērtēta Pretendenta prezentācija, kā arī atbildes uz komisijas
jautājumiem. Prezentāciju var sniegt klātienē vai attālināti, izmantojot tam
paredzētos rīkus un programmas (Skype, Zoom). Komisija nosaka laiku, kad
pretendentam klātienē vai attālināti jāsniedz savas biznesa idejas un plāna
prezentācija. Pieteikumus un prezentācijas vērtē katrs komisijas loceklis
atbilstoši  noteiktajiem kritērijiem.

Eiropas struktūrfondā vērtēšanas process ir daudz
sarežģītāks un laikietilpīgāks process (dažkārt projekts tiek vērtēts vairāk kā
3 mēnešu) nekā konkursā “Esi uzņēmējs Smiltenes novadā!”.

2. jautājums (G.
Drone):  Vai atlasei nevajadzētu būt pēc
projektu aktualitātes, atbilstībai ilgtspējas attīstības plānam, reālai,
ārkārtas situācijai?

Konkursa mērķis ir sniegt atbalstu Smiltenes novada uzņēmumu
un fizisko personu projektiem, kas tiek realizēti Smiltenes novadā un kuru
rezultātā tiek radīti jauni produkti un pakalpojumi vai tiek radītas jaunas
darbavietas. Konkursa nolikums atbilst Smiltenes novada ilgtspējīgas attīstības
stratēģijai.

4. jautājums (G.
Drone): Man šķiet, ka nedrīkst būt tā, ka pirmajā kārtā kaut viena balss no
izvērtētajiem ir “pret”, projekts tiek izņemts un tālāk nelaiž?

Pirmajā kārtā tiek pārbaudīta tikai pieteikuma atbilstība
nolikuma prasībām – atbilstība noteiktajai formai, vai ir iesniegti visi
dokumenti ar nepieciešamiem parakstiem iesniegšanas noteiktajā laikā. Nebūtu
pareizi pret pārējiem konkursa dalībniekiem, ka, piemēram, vērtētu, atbalstītu
projektu, kas iesniegts 3 dienas vēlāk nekā noteikts termiņš, tādēļ ir svarīgi,
ka izpildās visas pirmās kārtas prasības.

5. jautājums (G.
Drone): Noteikums, ka uzņēmumam nedrīkst būt parādsaistību, bet uz piešķiršanas
brīdi SIA “Amber Farm” bija parādsaistības “Lursoft datu bāze”.

Projekta izvērtēšanas periodā  (no projekta iesniegšanas termiņa 2020. gada
30. jūnija līdz 2020. gada 29. jūlijam, kad komisijas pieņēma lēmumu par
līdzfinansējumu piešķiršanu izvērtētajiem projektiem un apstiprināja Smiltenes
novada dome) SIA “Amberfarm” nebija nodokļu parādi. Lūdzu iepazīties ar VID
publiskojamo datu bāzes informāciju par uzņēmumu SIA “Amberfarm”.

6. jautājums (G.
Drone): Atskaitē “Domes Vēstis” nebija konkrēti uzrādīti firmu nosaukumi, kas
tur slēpjams, kurš ieguvis līdzfinansējumu un kādam konkrētam mērķim?  1. jautājums (E. Kubuliņa-Vilne): Kādēļ
2020.gada 21. augusta “Smiltenes novada domes vēstīs” tika publicēti
atbalstītie projekti, neminot konkrētus šī finansējuma saņēmējus? Daži tika
minēti, bet daži nē. Vai tad iedzīvotājiem nav tiesības uzzināt, kur aiziet šie
naudas līdzekļi? Piemērs, 3. punkts (3. lpp) – “Foto pakalpojumu kāsta
paplašināšana”, kura mērķis ir paplašināt piedāvāto pakalpojumu klāstu,
klasiskai fotogrāfijai pievienojot aerofoto. Līdzfinansējums tiek piešķirts
2201,60 eur apmērā. Kā redzams, nekur nav minēts, kas tieši saņem šo
līdzfinansējumu! Pēc kāda principa vieni līdzfinansējuma saņēmēji tiek minēti,
bet citi nē? Nav caurskatāmības.

Informējam, ka, lai pieteiktos uzņēmējdarbības ideju
konkursā “Esi uzņēmējs Smiltenes novadā!”, ir nepieciešams konkursa dalībniekam
aizpildīt pieteikuma veidlapu, kurā arī tiek norādīts projekta nosaukums.
Dažkārt konkursa dalībnieki savā nosaukumā ietver jau sava uzņēmuma nosaukumu,
daži tikai galveno veicamo darbību, tā ir konkursantu brīva izvēle. 2020. gada
21. augusta pašvaldības informatīvajā izdevumā “Smiltenes Novada Domes Vēstis”
ir publicēta visu atbalstāmo projektu idejas nosaukumi, uzsvaru liekot uz
uzņēmējdarbības projektu idejām. Tas, ka norādītajā publikācijā nav norādīti
visi finansējuma saņēmēji, nenozīmē, ka tas tiek turēts noslēpumā. Pašvaldības
mājas lapā www.smiltene.lv sadaļā “Attīstība/Atbalstītie projekti” var atrast
informāciju gan par visiem atbalstītiem projektiem, iesniedzējiem, kā arī
īstenotiem projektiem tiek pievienotas fotogrāfijas. Katru gadu konkursa
komisija arī dodas ciemos pie projekta īstenotājiem, lai pārliecinātos par
projekta īstenošanu un tiek veidotas arī publikācijas, ar kurām var iepazīties
pašvaldības izdevumā  (izdošanas datumi:
19.01.2018, 21.12.2018, 20.12.2019), kurās arī tiek pieminēti finansējuma
saņēmēji. Par 2020. gada īstenotiem projektiem mēs neesam vēl veikuši
publikāciju, jo diemžēl dēļ Covid-19 ierobežojumiem komisija nav vēl devusies
pie projektu īstenotājiem.

7. jautājums (G.
Drone): Tas, ka Tūrisma attīstība, neko nenozīmē, bet kam konkrēti? Kaut
Lursoft datu bāzē atrastajā anketā vispār neuzrādās, ka “Amber Farm” nodarbojas
ar tūrismu?

Īsti nav izprotams jautājums, taču skaidrojam, ka SIA
“Amberfarm” projekta pieteikuma aktivitātes atbilst konkursa nolikumā noteiktām
atbalstāmām darbībām – jauna pakalpojuma attīstība saimniecībā, kas ir saistīta
ar tūristu piesaisti, tādā veidā Smiltenes novada tūrisma piedāvājums tiek
paplašināts. Pašvaldības tūrisma lapā var iepazīties ar uzņēmuma piedāvātām izglītojošām
ekskursijām, iekļaujot izzinošas tēmas par smiltsērkšķu audzēšanas, pārstrādes
un produkcijas niansēm. Plašāka informācija pieejama šeit.

8., 9., 10. jautājums
(G. Drone): Nolikumā paredzēts, ka projektu izskata 7 speciālisti, bet atskaitē
parādās, ka nobalsojuši 14 un pārsvarā deputāti. Nolikumā jābūt, manuprāt,
norādītam konkrēti vārds, uzvārds, specialitāte, kas izvērtēt projektus? Kāpēc
projektu vērtēšanā nevar piedalīties “tautas komisija” ar balss tiesībām, jo
tērēta taču budžetu nauda, nevis 7 vai 14 “balsstiesīgo” privātos
līdzekļus.  Ja šie cilvēki būtu nākuši ar
saviem privātajiem līdzekļiem (mecenātisms) līdzekļiem – lūdzu, lai balso!

Atbilstoši uzņēmējdarbības ideju konkursa “Esi uzņēmējs
Smiltenes novadā!” nolikuma 30. punktam konkursam iesniegtos projektus izvērtē
Smiltenes novada domes izveidota un apstiprināta komisija (7 komisijas
locekļi), bet nolikuma 43. punkts nosaka, ka konkursa rezultātus un komisijas
pieņemto lēmumu par līdzfinansējumu piešķiršanu izvērtētajiem projektiem
apstiprina Smiltenes novada dome (deputāti).

Parasti šāda veida konkursa nolikumos netiek ietverti
konkrēti vārdi, uzvārdi, lai, mainoties speciālistiem, nebūtu jāveic grozījumi
konkursa nolikumā. Līdzīgu praksi īsteno arī citas pašvaldības – šāda veida
konkursa nolikumos netiek norādīti personu vārdi un uzvārdi.

Konkursa pieteikumus izvērtē atbilstoša konkursa komisija,
kurā ir iekļauti dažādi speciālisti no pašvaldības, uzņēmējs, deputāts, kā arī
AS “Attīstības finanšu institūcija Altum” pārstāvis. Līdzīgu praksi
īsteno arī citas  pašvaldības – uzņēmēju
konkursu vērtēšanu veic izveidota komisija.

11. jautājums (G.
Drone):  Projektu nolikums paredz, ka
projektiem jānodrošina jaunas darba vietas, pakalpojumi vai jauni produkti
ražošana? a) Drona iegāde nu nekādi neatbilst šiem noteikumiem, tas ir sava
veida privāta hobija nodrošināšana. Tā kā man patīk vākt materiālus par
zirgiem, vai pašvaldība man piešķirtu naudu zirga iegādei un staļļa būvei?
Absurds!

Attiecīgais konkursants, saimnieciskās darbības veicējs, kas
nodarbojas ar fotopakalpojumu sniegšanu, projekta rezultātā paplašina
pakalpojumu klāstu – sniedzot iespēju iegūt airofoto fotogrāfijas pakalpojumus.
Konkursants arī pieteikumā norādīja, ka profesionāli arvien biežāk saskaras ar
situāciju, ka klientam ir nepieciešams airofoto fotogrāfijas pakalpojums.
Diemžēl konkursants šādu pakalpojumu nevarēja sniegt, kas klientam liek meklēt
citu pakalpojuma sniedzēju vai noalgot vēl kādu, dēļ kā tiek zaudēta
konkurētspēja attiecīgajā tirgus segmentā un klients nevar saņemt visu
pakalpojumu paketi no viena pakalpojuma sniedzēja, kas sadārdzina pakalpojuma
izmaksas.

Ja ir projekta ideja iegādāties zirgus un izbūvēt stalli, un
veikt saimniecisko darbību, piemēram, organizējot zirgu izjādes, tad droši var
sniegt savu projektu ideju uzņēmējdarbības ideju konkursā “Esi uzņēmējs
Smiltenes novadā!”.

12. jautājums (G.
Drone):  Cik liels ir šis
līdzfinansējums? Nolikuma vienā punktā ir 20%, citā līdz – 80 %, pēc kā tiek
izvērtēti šie procenti. Pēc deguniem, ausīm, kāju izmēriem vai galvas
lielumiem? Manuprāt, tam jābūt apmērā ap 50 % un konkrēti noteiktam. Cik – 60 %
un viss!

Konkursa nolikuma 4. punkts nosaka, ka līdzfinansējuma summa
ir līdz 3000,00 EUR, nepārsniedzot 80% no iesniegtās projektu izdevumu tāmes.
Tātad maksimālā summa, ko projekta īstenotājs var saņemt konkursā savas idejas
realizācijai ir 3000 EUR un šis konkursa piešķirtais finansējums nevar būt
vairāk kā 80% no tāmes izmaksām. Konkursa nolikuma 26.2. punkts nosaka, ka nepieciešams
aizpildīt projekta ieviešanas kopējo izdevumu tāme, atšifrējot finansējuma
izlietošanas pozīcijas un paredzot vismaz 20 % līdzfinansējumu no projekta
kopējo izmaksu apjoma (2.pielikums). Tātad šis punkts nosaka, ka projekta
iesniedzējam jāparedz savs finansējums, vismaz šie 20% līdzfinansējuma.
Nesaskatām % sadalījumā kādas pretrunas vai neprecizitātes.

13., 14. jautājums
(G. Drone)  par izmaksām un
līdzfinansējumu. No nolikuma saprotu, ka netiek atbalstīts dārgākais tirgū
pieejamais instruments vai iekārta. Kāpēc tad jāpērk ārzemju dārgajos
internetveikalos?

Kā jebkurai precei, iekārtai, tehnikai ir dažāds cenu
diapazons, taču gala cenu nosaka tehniskā specifika, raksturojuši lielumi, kas
raksturo preci un kuru komersants izvēlas iegādei. Tā ir paša komersanta izvēle
iegadāties lētāku vai dārgāku preci, tehniku, utt.

16., 17. jautājums
(G. Drone):  Kāpēc vietējam projektu
konkursam jābūt biznesa projektu līmenī vai sarežģītākam kā Eiropas
struktūrfondu projektam? Manuprāt, šādi projekti ir jāatbalsta, kuros ir:

1) Vairāk jaunu darba
vietu;

2) Atbilsts novada
ilglaicīgam attīstības plānam;

3) Degradēto celtņu
un vides apsaimniekošana;

4) Pilsētvides un
ciemu uzlabošana (apzaļumošana, jaunu tūrisma objektu izveidošana);

5) Tādus projektus,
kuri patiešām nesīs peļņu un attīstīs ekonomiku.

Pašvaldība ir īstenojusi daudzus Eiropas struktūrfondu
projektus, kuru sagatavošana ir bijusi daudzkārt sarežģītāka, apjomīgāka
(pieteikums sastāv vairāk kā 50 lpp.) nekā pieteikuma sagatavošana konkursā
“Esi uzņēmējs Smiltenes novadā!”. Skaidrojam, ka šis ir uzņēmējdarbības
atbalsta konkurss, kura primārais mērķis ir palīdzēt uzņēmējiem attīstīt savu
uzņēmējdarbību un kā rezultātā tiek radīti jauni produkti un pakalpojumi vai
tiek radītas jaunas darbavietas.

1) Līdzīgi kā citos projektu konkursos arī šajā projektu
konkursā tiek vērtēts rezultatīvais rādītājs – jauns produkts, jauns
pakalpojums vai izveidotas jaunas darbavietas. 2020.gada konkursa ietvaros
nebija gadījuma, kad projekta īstenošanas rezultātā rezultatīvais rādītājs ir
jaunas darba vietas, bet iepriekšējos gados tādi gadījumi ir bijuši.

2) Konkurss “Esi uzņēmējs Smiltenes novadā!”
atbilst Smiltenes novada Attīstības programmas Rīcības un investīciju plāna
Rīcības virzienam 1.2. Sekmēt uzņēmējdarbības attīstību un inovācijas,
uzdevumam 1.2.1. Veicināt biznesa un inovāciju attīstību un uzdevumam 1.2.2.
Veicināt jaunu produktu, pakalpojumu izstrādi un mārketingu.

3) Konkursa ietvaros nav bijuši gadījumi, kad tiktu
iesniegti projekti, kas veicinātu degradēto celtņu apsaimniekošanu, tomēr gan
2017.gada konkursā, gan 2019.gada konkursā, kā arī 2020.gada konkursā ir tikuši
atbalstīti projekti, pēc kuru īstenošanas notiek attīstība vides
apsaimniekošanas jomā.

4) Atbalstot uzņēmējus ar šī konkursa ietvaros piešķirto
līdzfinansējumu, uzņēmējam ir iespēja attīstīt savu uzņēmējdarbību, līdz ar to
šis konkurss un tā ietvaros īstenotie projekti vistiešākā mērā mazina bezdarba
līmeni Smiltenes novadā. Bieži vien uzņēmējs bez atbalsta no ārpuses nevar
iegādāties jaunas tehnoloģijas un nevar piedāvāt savam pakalpojuma saņēmējam
plašāka spektra pakalpojumus, kā rezultātā pakalpojuma saņēmējs var aiziet pie
cita pakalpojuma sniedzēja un šim konkrētajam uzņēmējam mazinās ienākumu
līmenis, kas var novest pie darbinieku mazināšanas.

5) 2020.gada konkursa ietvaros tika apstiprināti divi
projektu pieteikumi, kuru ietvaros tiek atbalstīta pilsētvides un ciemu
uzlabošana. Tas bija SIA “A.G.P. pakalpojumi” iesniegtais projekts
“Specializētā dārza traktora iegāde” – uzņēmējs šobrīd piedāvā Smiltenes novada
iedzīvotājiem zāles (arī ļoti pāraugušas zāles) pļaušanas pakalpojumus un SIA
“Amberfarm” iesniegtais projekts “Labiekārtošanas un atpazīstamības objekti SIA
Amberfarm tūrisma aktivitāšu attīstībai”– uzņēmums jau iepriekšējā gadā ir
uzsācis savā smiltsērkšķu audzētavā piedāvāt tūrisma pakalpojumus un šobrīd
plāno piedāvāt saviem apmeklētājiem jaunus tūrisma pakalpojumus.

6) Konkursa ietvaros īstenotie projekti veicinās uzņēmējam
peļņu, jo rodas iespēja piedāvāt jaunus pakalpojumus. Lielāks apgrozījums
veicinās lielāku nodokļu pieaugumu gan valsts, gan pašvaldības budžetā un līdz
ar to ietekmēs visa novada ekonomisko attīstību.

18. jautājums (G.
Drone): Kas tas par brīnumu minimis programma? Ja tas ir minimālais piešķīrums,
tad no piešķirtām summām varētu atbalstīt vēl vismaz 7 projektus (līdzīgus)?
[Jautājumā minēti vairāki piemēri.]

De minimis atbalsta regulējums ir viens no biežāk
izmantotajiem komercdarbības atbalsta kontroles regulējumiem. De minimis regulējums
paredz, ka maksimālais piešķirtais atbalsts saimnieciskās darbības veicējam
tekošajā un divos iepriekšējos fiskālajos gados nedrīkst pārsniegt noteiktus
robežlielumus. Latvijā to regulē ar Ministru kabineta 2018.gada 21.novembra
noteikumiem Nr.715 “Noteikumi par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas
kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem”.

 Tas ir atbalsts, kuru komercdarbības atbalstam var saņemt no
dažādiem finansētājiem, ne tikai konkursa “Esi uzņēmējs Smiltenes novadā!”
ietvaros piešķirtais līdzfinansējums. Respektīvi uzņēmējs var saņemt finansiālu
atbalstu no dažādiem finansējuma piešķīrējiem, un visa kopējā summa nedrīkst
pārsniegt tabulā minētos apjomus.

19.jautājums (G.
Drone): Ar kādām tiesībām Jūs drīkstat projekta ietvaros prasīt iesniedzēja
dzīves gājuma aprakstu – absurds un arī nelikumīgi. Bet varbūt gudri, lai
uzzinātu, kurš ir savējais un kuram naudu piešķirt? Tāpat CV neviens projektu
konkurss neprasa, jo tas neattiecas uz konkursu.

Konkursa Nolikuma 26.3. punkts paredz, ka projekta
pieteikuma iesniedzējam ir jāiesniedz dzīves gājuma apraksts (CV). Konkursā var
piedalīties arī fiziskas personas, kuras pēc projekta apstiprināšanas reģistrē
savu uzņēmējdarbību Valsts ieņēmumu dienestā. Lai konkursa komisija varētu
pārliecināties par konkursanta izglītību vai iepriekšējo pieredzi konkrētajā
jomā, kurā projekts tiek īstenots, tiek prasīts iesniegt dzīves gājuma aprakstu
(CV). Šāda prakse nav tikai Smiltenes novada domes pieredzē, dzīves gājuma
aprakstu (CV) pie dažādu projektu iesniegšanas prasa iesniegt Centrālā finanšu
un līgumu aģentūra (CFLA), Sabiedrības integrācijas fonds (SIF), Lauku atbalsta
dienests (LAD) u.c.

20. jautājums (G.
Drone). Projekta ietvaros ir jāparedz palīdzība perspektīvas idejas
attīstīšanai un šāda samudžināta projekta uzrakstīšanai! [Jautājuma turpinājumā
tiek uzskaitītas atbalstāmās idejas.] 

Sagatavojot projekta pieteikumu, jebkuram pretendentam ir
tiesības vērsties pašvaldībā ar jautājumiem par pieteikuma sagatavošanu.
Izsludinot konkursu vienmēr tiek norādīts tālrunis un e-pasta adrese, kur
vērsties ar jebkuriem jautājumiem, kas rodas projekta pieteikuma sagatavošanas
gaitā. Paldies par  ieteikumiem, kāda
veida projektus būtu nepieciešams atbalstīt, kas būtu svarīgi Smiltenes novada
iedzīvotājiem!

Visi iepriekšējo gadu konkursos apstiprinātie projekti
atbilst nolikuma prasībām, pretējā gadījumā tiem netiktu piešķirts pašvaldības
līdzfinansējums.

Pašvaldība piedāvā vairākus līdzfinansēšanas veidus un
atbalsta konkursus. Jebkuru, kurš vēlas īstenot kādu ideju, aicinām sākumā ir
izvērtēt, kuram konkursa nolikumam ideja atbilst – vai tā ir saistīta ar
nevalstisko organizāciju aktivitātēm, vai ar uzņēmējdarbības attīstību un
peļņas gūšanu, vai tās ir darbs ar jaunatni, sporta vai kultūras aktivitātes.
Tikai izvērtējot var saprast, uz kuru no atbalsta veidiem ir atbilstoši sniegt
pieteikumu. Pašvaldības speciālisti var palīdzēt, sniegt kādus ieteikumus vai
neskaidros nolikumu punktus izskaidrot.

Atbildes sagatavoja:

Ieva Dille, Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja; Marita
Mūze, Kancelejas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste

Secinājumi un
pārdomas no E.Kubuliņas – Vilnes

Iepazinos ar Smiltenes novada domes atsūtīto informāciju. Kā
jau iepriekš minēju, raugos no vienkārša Smiltenes novada iedzīvotāja pozīcijas
(un sociāli mazaizsargātās grupas), kuram varbūt ir labas idejas vai vēlme
darboties sabiedrības labā un sniegt savu ieguldījumu Smiltenes novada
attīstībā.

Tātad mani
secinājumi:

Visas pašvaldības uzskaitītās atbalsta aktivitātes pārsvarā
ir kā līdzfinansējuma iespējas, tātad tajās visās, iepriekš uzskaitītajās ir
jāiegulda arī savi līdzekļi. Trīs no minētajiem ir konkursi, kuros teorētiski
varētu startēt, rakstot projektu, kā to piedāvā pašvaldība –

* Līdzfinansēšanas konkurss kultūras, sabiedriski nozīmīgu
vai izglītojošu pasākumu īstenošanai;

* Uzņēmējdarbības ideju konkurss “Esi uzņēmējs Smiltenes
novadā”;

* Līdzfinansēšanas konkurss Smiltenes novada NVO projektiem.

Bet izpētot šo konkursu nolikumus, redzams, ka visur ir
nosacījums: “Konkursā var piedalīties juridiskas vai fiziskas personas, kas
reģistrējušās vai reģistrēsies kā saimnieciskās darbības veicēji vai
komersanti.” Vai arī jāiestājas/jādibina sava NVO.

Ja nevēlos vai man nav iespējams līdzfinansēt savas idejas
(neesmu pietiekami turīgs, varu piedalīties tikai, piem., ar fizisku darbu) un
neprotu/vai nav iespējas uzrakstīt projektu un negribu pēc tam reģistrēties kā
saimnieciskās darbības veicējs vai komersants, kā arī neesmu nevienā NVO, tad
secinājums – lai saņemtu jebkādu pašvaldības atbalstu, man atliek būt tikai
sportistam.

Tātad pašvaldība piešķir finansējumu bez jebkādu projektu
rakstīšanas (citēju): “Pašvaldības finansējums sporta atbalstam un
individuāliem sportistiem – finansējums tiek piešķirts: sporta pasākumu
organizēšanai, sporta sabiedrisko organizāciju dalībai sacensībās, sporta
sabiedriskās organizācijas izveidošanai, sporta bāžu labiekārtošanai, sporta
darbinieku tālākizglītības procesu nodrošināšanai. (2020.gadā atbalstu saņēma
12 sporta biedrības, tāpat atbalsts sniegts perspektīvajiem Smiltenes BJSS
audzēkņiem.)”

Ļoti labi, ka sporta dzīve Smiltenes novadā tiek tik dāsni
atbalstīta, bet tad paliek jautājums – kā ar pārējiem? Kā, piemēram, ar novada
māksliniekiem? Vai kaut viens mākslinieks šādi individuāli tiek atbalstīts
–  piemēram, ar savas personālizstādes
sarīkošanu? Vai Smiltenes novadā kādai mākslinieku NVO tiek labiekārtotas kādas
telpas (un vispār piešķirtas)? Kā redzams no novada pašvaldības atbildes, tad
uz jautājumu par telpu piešķiršanu NVO (kādēļ tas netiek darīts) šāda atbilde
vispār netiek sniegta. Grupu intereses pārstāv arī sportisti – arī tā ir tikai
atsevišķa iedzīvotāju grupa, kura izvēlējusies nodarboties ar sportu, ne
labāka, ne sliktāka par citām iedzīvotāju grupām. Un šeit neiet runa tikai par
papildu finansējumu, bet arī par pavisam citu atbalstu (materiāli, telpas
utt.). Un ja šādas prakses līdz šim nav bijis, tad varbūt būtu ieteicams par to
padomāt.

Labs un pozitīvs piemērs ir Valkas novada pašvaldība, kura
no sava pašvaldības budžeta piešķir kaut nelielu finansējumu VISĀM sava novada
nevalstiskajām organizācijām, kuras pamatoti to lūdz. (Protams viens
pretendents var iesniegt tikai vienu budžeta pieprasījumu tekošajā gadā.)
Valkas novada dome finanšu līdzekļus piešķir šādiem mērķiem: 1) nevalstiskās organizācijas
noteiktā pasākuma vai nevalstiskās organizācijas uzturēšanas finansiālam
atbalstam; 2) brīvā laika pavadīšanas organizēšanai, sabiedriski nozīmīgu
programmu, projektu un pasākumu īstenošanai Valkas novada pašvaldības
administratīvajā teritorijā; 3) atbalstam iedzīvotāju aktivitātēm un
līdzdalībai aktuālu problēmu risināšanā, sekmējot iedzīvotāju dzīves kvalitātes
uzlabošanos. 4) sadarbības veicināšanai starp pašvaldību un nevalstiskajām
organizācijām. Ja tāds atbalsts būtu arī Smiltenes novadā, tad šeit tiešām būtu
nepieciešamība iestāties kādā NVO vai dibināt to pašam. Tātad secinājums –
Valkas novads “nespiež” tikai uz projektu rakstīšanu, ja vēlies būt aktīvs un
iesaistīties novada sabiedriskajā un kultūras dzīvē.

Uz manu secinājumu, ka “Smiltenes novadā atbalstīta tiek
tikai t.s. “naudīgākā” sabiedrības daļa”, pašvaldība savā atbildē skaidro, ka
“ir nekorekti norādīt, ka pašvaldība atbalsta tikai “naudīgāko” sabiedrības
daļu, jo nevienā no pašvaldības līdzfinansējuma konkursiem netiek prasīts
norādīt ienākuma apjomus!” Diemžēl šis jautājums nesaprotama iemesla dēļ tiek
pārprasts, un gribu paskaidrot, ka šeit neiet runa par to, ka pašvaldība kādā
savā līdzfinansējuma konkursā būtu iekļāvusi šādu prasību – norādīt ienākumu
apjomus. Vēlējos tikai pateikt, ka, lai vienkāršs un mazturīgs iedzīvotājs
varētu iesaistīties sava novada sabiedriskajā un kultūras dzīvē, šeit tas nemaz
tik vienkārši nav izdarāms. Jo, pirmkārt, netiek piedāvātas šādas iespējas.
Visi konkursi “pieprasa” savu daļu līdzfinansējuma un reģistrēšanos kā
saimnieciskās darbības veicējam (atkārtošos, izņēmums – sporta dzīve). Tie ir
konkursi un tajos jāiesniedz visām prasībām atbilstoši sagatavoti projekti. Ko
cilvēks “parastais” nemaz tik vienkārši izdarīt nevar. Un, otrkārt, ja arī
tomēr izdara, paliek jautājums – vai šis projekts tiks atbalstīts.

Bet atkal paliek jautājums – kā tad varētu iesaistīties?
Domāju, pašvaldībai tomēr būtu jāstrādā pie šī jautājuma risināšanas. Varbūt
tomēr vajadzētu ņemt kādu piemēru kaut vai no kaimiņiem – Valmierā tiek
organizētas speciālas iedzīvotāju domrades, kur iedzīvotāji var iesaistīties,
plānot un realizēt idejas kopā, ar pašvaldības materiālu atbalstu. Šādi,
piemēram, atdzima Jāņparks Valmierā.

Šo diskusiju jēga nav tikai par projektiem, kā “uzvilkt
kreklu un bikses”, šeit ir runa par sabiedriskās līdzdalības iespējām Smiltenes
novadā perspektīvā un runa ir par ieteikumiem attiecīgā novada pašvaldībai, jo
diemžēl, kā redzams, nav izpratnes par sabiedrības vēlmēm un prasībām, jo visi,
kas kļuvuši par vadītājiem, pēkšņi iedomājas, ka visu jau tāpat zina un saprot.
Pašvaldība cerams nav “patvaldība”, un tai ir jāieklausās iedzīvotāju vēlmēs un
vajadzībās, nevis tikai jāturpina iet pa “savu sen iemīto taciņu”. Protams, ka
katrs ierosinājums un iesniegums ir jāizvērtē atsevišķi. Nesaku, ka pašvaldībai
tagad arī pilnīgi viss, kas iesniegts, būtu jāatbalsta. Ir jāprot izvērtēt, kas
ir svarīgs mūsu novada iedzīvotājiem un kas nav. Bet tomēr kaut nedaudz, bet
būtu jāņem vērā arī citu pilsētu/novadu/valstu piemērs. Pasaulē viss attīstās,
modernizējas, uzlabojas – nevaram stāvēt uz vietas. Mūsu novadam ir jābūt
konkurētspējīgam ar citiem novadiem. (Pašlaik, piemēram, tajā pašā kultūras
lauciņā tas tāds nav.) Nav visu laiku jāizceļ tikai pozitīvās lietas, ja mums
ir arī pietiekami daudz negatīvās, pie kurām jāstrādā. Un nevajag apvainoties,
ja kāds no malas uz tādām norāda. Tas tikai palīdz augt un attīstīties.

Starp citu – atgādinājumam Latvijas Republikas Satversmes 8.
nodaļas 101. apakšpunkts paredz: “Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības
likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā.”
Jautājums – kā pašlaik Smiltenes novada pašvaldība realizē šīs novada
iedzīvotājiem paredzētās tiesības? Kā notiek šīs atgriezeniskās saites veidošana
ar novada iedzīvotājiem un cik sekmīgi? Pašlaik jau daudzus gadus redzams, ka
novadā iedzīvotāju viedoklis un idejas neliekas īpaši svarīgs – netiek
organizētas nekādas pašvaldības pārstāvju vai kultūras darbinieku tikšanās ar
iedzīvotājiem, ja iedzīvotāji paši tās neorganizē un nelūdz tādā gadījumā šajā
visā iesaistīties arī presi un citas institūcijas. Reizi gadā tikai tiek
izveidotas formālas iedzīvotāju aptaujas atskaitēm, kurās nemaz nav paredzēts
tik daudz vietas, lai varētu izvērsti paskaidrot savas domas pie kāda
jautājuma.

Ar cieņu, Elīna Kubuliņa – Vilne

Guntas Drones
komentāri par rakstu

Pirms rakstu savas iebildes uz neprecīzajām atbildēm, ko
Smiltenes novada dome sniedza uz maniem jautājumiem par projektu “Esi
uzņēmējs Smiltenes novadā”, gribu piebilst, ka nepārstāvu nevienu politisko
partiju un uz domes siltajiem sēdekļiem nepretendēju, kaut gan varbūt
vajadzētu.

Pašlaik neredzu tādu spēku, kurš cīnītos par
“mazo” cilvēku tiesībām un interesēm Smiltenes novadā, kaut gan drīz
būs arī pašvaldību vēlēšanas.

1. Sporta pasākumiem un sportistiem tiek piešķirts
finansējums, bet pārējiem līdzfinansējums. Vai tas sporta pasākumu organizatori
nevarētu arī kaut ko nopelnīt:

a) no biļetēm (kaut 2 eur);

b) tirgot krekliņus ar sacensību logo;

c) suvenīri, nozīmītes utt.

2. Kāpēc nekur netiek atbildēts uz jautājumu par
hidrotērpiem? (no sākuma līdzekļi tika piešķirti 2 gab., tagad parādās 3 gab.)
Nolikumā taču bija rakstīts, ka pakalpojums jāsniedz novada robežās, bet Gauja,
cik zināms, vēl vismaz pašlaik nav Smiltenes novadā un līdzekļu piešķīruma
laikā noteikti nebija.

Un kāpēc ne ar vienu vārdu netika pieminēts, kur īsti
palicis Smiltenes Jaunā parka rekonstrukcijas plāns?

3. Ja jau piešķīrums ir vērsts uz uzņēmuma peļņu, tad kāpēc
ir uzņēmēji, kuri šo piešķīrumu saņem gadu no gada? Tātad – peļņas nav, vai nu
uzņēmums ir nerentabls. Negribas ticēt, ka iegādātās preces un iekārtas nemaz
nav pielietotas uzņēmējdarbībā. Tad citus gadus uzņēmumam nepieciešamās
iekārtas būtu jāiegādājas no peļņas.

4. Kāpēc, ja iedzīvotāji kaut ko grib mainīt savā pilsētā
vai domes darbā, tiek apsaukti no domes darbinieku puses par tādiem, kas tikai
pieprasa visu no pašvaldības, bet paši sēž un tikai gaida, kad iedos?

Tā kā dome nevēlas uzklausīt iedzīvotājus, atliek vien to
darīt caur laikrakstiem.

5. Komentārs par “Radi Ziemassvētku noskaņu Smiltenes
novadā”:

a) tika prēmētas tikai mājas un uzņēmumi, kuru rotājumi bija
pirkti un par lielām summām, bet nevis, piemēram, savām rokām izgatavoti;

b) varēja būt, piemēram, nominācijas “labākais vides
objekts”, “interesantākais dekors” utt.

6. Atbildēs bija teikts, ka “tiek iesniegtas idejas un
par tām aicina balsot”. Rodas jautājums:

a) kurš balsoja?

b) kad balsoja?

c) kāpēc balsoja?

d) kad balsoja?

Neko tādu neesmu redzējusi, ka tas tiktu darīts Smiltenes
novadā.

7. Pašvaldība atbalsta tikai “naudīgo” sabiedrības
daļu – tas nav nekorekts apgalvojums, ja domes darbinieki nesaprot un nezina,
ko dara “katra roka”. Piemēram, manu nelielo projektu par mājražotāju
veikaliņu domes pārstāvji pat neatļāvās izlasīt. Bet lielo uzņēmēju projekti
aiziet uz “urrā”.

8. Pēkšņi atbildēs pazūd un tiek noklusēts, ka nolikumā ir
arī punkts 7.45.1. – pieteikums, kurš saņēmis vismaz vienu vērtējumu
“nē” (pirmajā kārtā) tiek noraidīts un netiek virzīts uz vērtēšanas
otro kārtu.

9. Kādi ir tie projektu kvalitātes vērtēšanas kritēriji? Un
kur ar tiem var iepazīties? (Visiem diemžēl interneta nav.)

10. 3 dienas vēlāk iesniegtie projekti pēc nolikuma pat
netiek atvērti?

11. Kā var būt brīva izvēle vai veidlapās un Smiltenes
novada Domes Vēstīs uzrādīt uzņēmuma nosaukumu vai nē?

12. Kādi var būt izdevumi, lai izzinātu tēmas par
smiltsērkšķu audzēšanu, pārstrādi un produkcijas niansēm? (Internets pilns ar
šādām tēmām, grāmatas arī visur pieejamas.) Un kāds tam sakars ar tūrisma
aktivitātēm?

13. Tas, ka lēmumu par līdzfinansējumu piešķiršanu
izvērtētajiem projektiem apstiprina Smiltenes novada dome (domes deputāti),
parādās tikai šajās atbildēs, bet nolikumā tā nav.

14. Turpinot par līdzfinansējumu dronam:

a) fotopakalpojumu sniegšana – kam un kur tiek sniegti šie
pakalpojumi? Ja jau tas domāts sabiedrībai, neesmu redzējusi nevienu reklāmu,
kur ir pieejami šie pakalpojumi!

b) vai pašvaldības izdots kalendārs uz konkrētā uzņēmēja
bildēm ir šāds pakalpojums?

c) “klientam ir nepieciešams aero foto” – vai
Smiltenē tiešām ir tik liels pieprasījums pēc šādiem pakalpojumiem, ka esošie
fotogrāfi, kuriem ir droni, to nevarēja apmierināt?

d) cik godīga ir šī konkurence (tā vairāk izskatās pēc
godīgas konkurences kropļošanas), ja citi šādus dronus iegādājas par saviem
līdzekļiem? Bet, ja nu tagad tādus pašus dronus vēlētos vēl, piemēram, desmit
fotogrāfi un arī startētu šajā pašā konkursā un ar tādu pašu pamatojumu?

15. Diemžēl CV nav tas pats, kas dzīves gājuma apraksts.