“Ziemeļlatvijai” vairākkārt smiltenieši šovasar vaicājuši, kad Smiltenes centrā sāksies būvdarbi un kad uz jauno atrašanās vietu pilsētas tranzītielas malā tiks pārcelta autoosta.
Cilvēki ievērojuši, ka jaunās autoostas teritorijā (starp Marijas ielu un Baznīcas laukumu) ir novietotas divas konteinertipa ēkas ar uzrakstu “Smiltenes autoosta” – viena no tām ir pasažieru uzgaidāmā telpa, kā secināms pēc tur novietotajiem krēsliem, otrā atradīsies biļešu kase un telpa autoostas darbiniekiem.
Pārmaiņām jāsākas drīzumā
Tagadējā autoostas teritorijā jau ir demontētas konteinera tipa labierīcības, kas novietotas jaunajā ostas teritorijā (laukuma daļā, kas atrodas tuvāk tranzītielai). Pie vecās autoostas ēkas Pils ielā 1 uzstādīta pagaidu pārvietojamā tualete.
“Ziemeļlatvija” jau rakstījusi un arī Smiltenes novada pašvaldība savos saziņas kanālos informējusi sabiedrību, ka šogad Smiltenes centrā plānots uzsākt vērienīgus darbus, kas iekļauti Eiropas Savienības fondu līdzfinansētā projektā “Uzņēmējdarbības veicināšana Smiltenes pilsētā III kārta”.
Projektu īstenos Smiltenes novada pašvaldība kopā ar sadarbības partneri, pašvaldības kapitālsabiedrību SIA “Smiltenes NKUP”. Projekta ietvaros ir paredzēts pārbūvēt inženiertīklus – ūdensapgādi un kanalizāciju Kalna ielā, rekonstruēt siltumtīklus esošās autoostas laukumā, kā arī nojaukt tagadējo autoostas ēku un labiekārtot teritoriju, paredzot tur stāvvietu un atpūtas vietu izveidi. Projekts jāīsteno līdz 2026. gada 31. decembrim.
Saistībā ar plānotajiem Smiltenes centra pārbūves darbiem pasažieru pārvadāšanas uzņēmums SIA “VTU Valmiera” jau ir novietojis konteinertipa ēkas plānotajā jaunās autoostas vietā – laukumā pie Marijas ielas. Ir arī veikti inženiertīklu pieslēgumi un pārcelta tualete. Tagad tiek saskaņoti ar pārcelšanos saistīti jautājumi.
Smiltenes novada pašvaldībā “Ziemeļlatvija” noskaidroja, ka būvdarbi Smiltenes centrā varētu sākties drīz, taču konkrētu termiņu vietvara vēl nevar nosaukt. Attiecīgi tad arī notiktu autoostas pārcelšana uz tās jauno mājvietu.
Smiltenes novada pašvaldība šogad izsludināja iepirkumu par Baznīcas laukuma pārbūves darbiem Smiltenes pilsētā, taču, kamēr nav zināmi tā rezultāti, būvdarbus nevar uzsākt.
“Šonedēļ gaidām Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) atzinumu par pirmo iepirkumu saistībā ar viena no pretendentiem iesniegto sūdzību. Līdzko būs atzinums, varēsim veikt tālākās darbības. Atkarībā no IUB lēmuma plānojam augustā noslēgt līgumu ar attiecīgo pretendentu un uzsākt darbus atbilstoši projekta nosacījumiem. Plānots, ka būvdarbi sāktos ar siltumtrases izbūvi Kalna ielā,” informē Smiltenes novada pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ieva Dille.
Kopējās provizoriskās projekta izmaksas ir 1 918 732 eiro. No tām Taisnīga pārkārtošanas fonda finansējums ir 1 507 272,97 eiro (šis fonds ir viens no Eiropas Savienības finanšu instrumentiem), Smiltenes novada pašvaldības finansējums – 403 397,91 eiro, bet sadarbības partnera SIA “Smiltenes NKUP” privātās attiecināmās izmaksas ir 3358,80 eiro, privātās ārpusprojekta izmaksas ir 4702,32 eiro.
Nepatīk jaunās autoostas pagaidu “konteineri”
“Ziemeļlatvija” uzklausījusi arī vairāku smilteniešu viedokli, ka Smiltenes autoostai tās jaunajā mājvietā nepiedien tādas konteinertipa ēkas, kādas tur ir novietotas, – autoosta ir pilsētas vizītkarte, un tai jāprezentē pilsēta pēc iespējas augstākā līmenī. Ir arī bažas, ka šādi “konteineri” autoostas vajadzībām kalpos ilgi. Pašvaldībai var pietrūkt naudas jaunas autoostas ēkas būvniecībai, ko tā vēl nesen plānoja, piesaistot Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu. Iecerēm svītru pirms dažiem gadiem pārvilka pārāk augstās būvdarbu izmaksas, kas parādījās iepirkumā, un šis sadārdzinājums būtu jāsedz pašvaldībai no sava budžeta, turklāt bija problēmas ar iekļaušanos ES naudas apguves termiņā.
Nesen Smiltenē viesojās smilteniešu novadnieks Ojārs Rubenis. Sarunā ar “Ziemeļlatviju”’ viņš negatīvi vērtē jaunās autoostas pagaidu izskatu ar konteinertipa ēkām. “Šausmīgi! Tas ir bezgaumīgi un neglīti pret pilsētu un pazemojoši pret iedzīvotājiem. Nesaprotu, kāpēc vispār vajadzēja pārcelt autoostu, kur jau ir vēsturiskā autoostas koka ēka, kas simbolizē šo vietu un kas varētu būt efekts pilsētas centrā. Veco autoostas ēku varēja restaurēt, un tas izmaksātu daudz lētāk. Ēkā varētu ierīkot informācijas centru, padomāt par smuku kafejnīcu, par skaistiem apstādījumiem un atstāt autoostu tajā pašā vietā. Autobusu satiksme vairs nav tik intensīva kā agrāk. Nevajag milzīgas, lielas autoostas. Cilvēkam vajag vietu, kur viņš var ērti sagaidīt autobusu, gaidot iedzert kafiju. Cilvēki izkāptu no autobusa skaistā autoostā un gribētu palikt Smiltenē. Un automašīnām papildu stāvvietas būtu tur, kur tagad plānota jaunā autoosta,” savu viedokli pauž Ojārs Rubenis.
“Ziemeļlatvija” 2021. gadā rakstīja, ka būvprojektā Smiltenes pilsētas centrālās daļas pārbūvei autoostas ēkai ir norādīta vieta Baznīcas laukumā 16A, paredzot tur esošā ķieģeļu nama (bijušā skrūvju veikala) pārbūvi autoostas ēkas vajadzībām. Attiecīgi autoosta un peroni, kas jau ir izbūvēti, atrastos tranzītielas malā un satiksmes autobusiem vairs nebūtu jāiebrauc pilsētas centrā. Tādējādi centrā tiktu mazināta satiksmes intensitāte un pilsētvidei tas būtu ieguvums, turklāt palielinātos centrā esošo automašīnu stāvvietu skaits.
Pamatojoties uz pieejamo informāciju no Smiltenes novada pašvaldības publiskajiem pārskatiem un domes lēmumiem, nekustamo īpašumu (zemi un ēku) Smiltenē, Baznīcas laukumā 16A, pašvaldība iegādājās 2016. gadā no privātpersonas, lai īstenotu pašvaldības funkcijas, tostarp pilsētas centra rekonstrukciju un labiekārtošanu, kas vēlāk ietvēra autoostas izbūvi.
Iegādes summa kopā par īpašumu Baznīcas laukumā 16A bija 184 234 eiro (no tiem 89 483 eiro par zemi 5720 m² platībā un 94 751 eiro par ēku).
Cerība uz jaunu autoostas ēku mirs pēdējā?
To, ka jaunās autoostas konteinertipa ēkas nav vizuāli skaistas, sarunā ar “Ziemeļlatviju” atzīst arī Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Ervins Labanovskis. Pašvaldība ir lūgusi atbildīgos speciālistus sagatavot projektu, kā uzlabot autoostas izskatu, tās konteinertipa ēku apdarē izmantojot koka paneļus.
Savukārt tas, vai Smiltenes novada dome atgriezīsies pie sākotnējās ieceres uzcelt jaunu autoostas ēku vecā skrūvju veikala vietā, ir izšķiršanās jautājums par pašvaldības budžetu, uzsver pašvaldības vadītājs, “Uzbūvēt autoostu ir samērā dārgi, un tad ir izšķiršanās – vai nu mēs ieguldām dzīvojamajā fondā, vai būvējam autoostu. Es šajā gadījumā būšu par dzīvojamo fondu. Pie katra liela projekta ir jāapsver, no kā mēs atsakāmies, ko izvēlamies un kāpēc, rēķinoties ar to, ka mums ir ierobežota rocība ņemt aizņēmumu. Kaut kad jau tajā vietā autoosta (autoostas ēka – redakcijas piezīme) Smiltenē būs, tikai jautājums, kurā brīdī, skatoties, kāda ir budžeta situācija. Varbūt pēkšņi tiek atvērta kāda programma ar ļoti izdevīgiem noteikumiem un labu finansējumu, piemēram, “Stacija 2.0”, un ir izdevīgi uzcelt autoostu. Mēs esam gatavi tādam brīdim. Taču šobrīd nākamā gada budžets vēl nav skaidrs, bet signāli no valdības ir tādi, ka būs jāiet uz samazināšanu,” skaidro Ervins Labanovskis.
“Stacija 2.0” ir investīciju programma pašvaldībām – Satiksmes ministrijas izstrādāti Ministru kabineta (MK) noteikumi, lai izveidotu multimodālu sabiedriskā transporta tīklu ar vismaz 20 sabiedriskā transporta savienojuma punktiem. Mērķis ir dot iespēju pašvaldībām labiekārtot savas stacijas, tādējādi veicinot iedzīvotājiem ērtu, ilgtspējīgu un daudzveidīgu mobilitāti un stiprinot dzelzceļu kā sabiedriskā transporta mugurkaulu. Taču satiksmes ministrs Atis Švinka, nesen ierodoties vizītē Smiltenē, uzsvēra, ka Smiltenes gadījumā šāds “mugurkauls” ir autoosta.
MK noteikumi paredz, ka pašvaldībām un pašvaldību kapitālsabiedrībām būs iespēja pieteikties uz finansējumu 25 projektu “Stacija 2.0” īstenošanai.
#SIF_MAF2025
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.
