FOTO: SANDRA PĒTERSONE
Trešdien, 10. septembrī, Smiltenē vizītē ieradās Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks drošības, īpašumu, mājokļu un vides jautājumos, Rīgas domes deputāts Edvards Ratnieks (frakcija Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”).
Rīgas vicemēru uzaicināja Smiltenes novada domē no Nacionālās apvienības saraksta ievēlētie deputāti (no šī saraksta 2025. gada 7. jūnija vēlēšanās domē tika ievēlēti Edgars Avotiņš, Mikus Dubickis, Baiba Šķērīte un Vairis Tralla).
Interesē, kur paliek Rīgas iemaksātā nauda
Smiltenē Edvards Ratnieks viesojās akciju sabiedrībā “Smiltenes piens” un pašvaldības kapitālsabiedrībā SIA “Smiltenes NKUP”, apskatot arī tās apsaimniekoto daudzdzīvokļu īres namu Daugavas ielā 7A, bet noslēgumā piedalījās talkā Drustu pagasta Piltiņkalnā, ko Smiltenes novadā plānots veidot kā ainaviski nozīmīgu svētvietu.
Smiltenes novada domes deputāts Mikus Dubickis kā vienu no galvenajiem iemesliem, kāpēc Rīgas vicemērs uzaicināts apmeklēt Smiltenes novadu, nosauc šobrīd aktualizēto pašvaldības finanšu izlīdzināšanas fonda tēmu (fonda sistēma darbojas tā, ka dažas bagātākās Latvijas pašvaldības veic tajā iemaksas, bet mazāk turīgās, tostarp Smiltenes novads, saņem dotācijas, lai izlīdzinātu pašvaldību finanšu iespējas – redakcijas piezīme).
“Uzskatām, ka galvaspilsētas politiķiem ir jāredz dzīve arī reģionos. Rīga pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā iemaksā salīdzinoši milzu naudu no sava budžeta – ap 150 miljonus un, protams, negrib veikt šādas iemaksas. Taču ir ārkārtīgi svarīgi, lai šāds finansējums atnāk līdz reģioniem, jo mums tā ir nauda attīstībai, tāpēc finansējumam no fonda ir jāpaliek. Vēl, uzaicinot Rīgas vicemēru, vēlējāmies stiprināt savstarpējo sadarbību, lai veidotu nacionāla līmeņa politiku uz vienotas platformas un ar vienotu izpratni,” uzsver Mikus Dubickis.
Sarunā ar “Ziemeļlatviju” Rīgas domes vicemērs atzina, ka uzaicinājums apmeklēt Smilteni bija lietderīgs, – ņemot vērā Rīgas iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, ir ļoti vērtīgi saprast, kā šī nauda tiek apsaimniekota, kur tā tiek ieguldīta. “Es Smiltenē redzu labus piemērus, ka tas notiek saimnieciski, un lietas virzās kārtīgi. Savukārt akciju sabiedrības “Smiltenes piens” ražotnē sapratām, cik labi, ka Latvijā ir uzņēmumi, kuri var lepoties ar tirgus iekarošanu ne tikai Latvijas, Rīgas mērogā, bet arī jau dodas tālāk pasaules mērogā,” teic Edvards Ratnieks. No AS “Smiltenes piens” ražotās produkcijas viņam ļoti patīk “Piena Spēks” (koncentrēts proteīna dzēriens), ko ieteicis lietot arī citiem.
Mājokļi aktuāli gan Smiltenei, gan Rīgai
SIA “Smiltenes NKUP” valdes loceklis Aigars Vīvuliņš un “Smiltenes NKUP” projektu vadītāja Baiba Cīrule Rīgas vicemēram izrādīja daudzdzīvokļu dzīvojamo māju Daugavas ielā 7A, – šis nams ar 24 īres dzīvokļiem ir labs piemērs, kā, veiksmīgi īstenojot iecerēto projektu par nepabeigtas jaunbūves pārbūvi, var izveidot pievilcīgu dzīvesvietu iedzīvotājiem.
“Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka 2015. gadā Smiltenes novada dome savā īpašumā iegādājās nepabeigtu daudzdzīvokļu māju Daugavas ielā 7A, Smiltenē, un 2016. gadā šīs ēkas īpašuma tiesības tika nodotas kapitālsabiedrībai SIA “Smiltenes NKUP”, lai tā īstenotu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas būvniecības projektu.
Ņemot vērā, ka šajā namā ir īres dzīvokļi, kāds no tiem dažreiz paliek tukšs, īrniekam atrodot citu mājokli. SIA “Smiltenes NKUP” informē, ka no 3. septembra ir uzsākta pieteikšanās īres tiesību izsolei dzīvokļiem Nr. 6 (divistabu) un Nr. 8 (vienistabas) Daugavas ielā 7A. Reģistrēties izsolēm iespējams līdz 29. septembrim pulksten 15.00, ierodoties SIA “Smiltenes NKUP” Pils ielā 3A, Smiltenē. Izsoles notiks 30. septembrī.
Uzklausot, kā Smiltenes novada pašvaldība sadarbībā ar SIA “Smiltenes NKUP” risina mājokļu jautājumu, Rīgas domes vicemērs Edvards Ratnieks “Ziemeļlatvijai” atzīst, ka Rīgā šajā jomā ir citi izaicinājumi.
“Rīdzinieki ļoti vēlas tikt savās privātmājās un bieži izvēlas Pierīgu, bet mēs rezultātā zaudējam nodokļu maksātājus, zaudējam iedzīvotāju ienākuma nodokli. Gribam, lai rīdzinieki paliek Rīgā, tāpēc mums vairāk jāpiedāvā zaļā teritorija tieši privātmāju apbūvei. Mums ir zemes gabali, kas tam varētu būt piemēroti, piemēram, Bukultos, Latgales priekšpilsētā, līdz ar to pagaidām tie tiek turēti brīvi, kaut reizēm tajos tiek dzēsti kūlas ugunsgrēki. Mums ir arī īres dzīvokļi, kopā ar sociālajiem dzīvokļiem – vairāk nekā aptuveni 11 000, kas arī ir izaicinājums, tāpēc īres līgumi tiek pārslēgti no beztermiņa līgumiem uz terminētiem līgumiem. Tas ir vajadzīgs, lai ik pēc laika koordinētu un saprastu, kas šajos dzīvokļos dzīvo, jo mēdz būt tā, ka tur mīt cilvēki, kuri nemaz nepazīst tos, kam dzīvoklis ir izīrēts,” Rīgas pieredzē dalās Edvards Ratnieks.
