Sedā ar apkuri allaž ir bijušas dažādas problēmas. Tādas ir arī šogad, taču novada pašvaldība sola, ka situācija uzlabosies, jo tai esot konkrēts plāns.
Laikraksta “Ziemeļlatvija” redakcija ir saņēmusi Sedas iedzīvotājas Jeļenas Kaļiņinas vēstuli, kura nosūtīta arī Strenču novada domei par apkures lietām Sedā gadu mijā.
Vairāk plusu nekā mīnusu“Vēlos jums pateikties par divām brīnišķīgi pavadītajām dienām – 30. un 31. janvāri. Pirmkārt, par to, ka 30. janvārī manā dzīvoklī bija tikai +14 grādi, bet tas taču nieks. Ir virtuvē plīts un malka. Dienu kurinot, man sanāca dzīvoklī sasniegt vēl nebijušu temperatūru, +25 grādus.
Dienas pirmo pusi pavadīju virtuvē, tāpēc mana ģimene vēlāk baudīja visādus kulināros brīnumus, ko paspēju pagatavot paralēli plīts kurināšanai. Otrkārt, par to, ka 31. janvārī radiatori dzīvoklī kļuva silti, bet krānos bija pazudis ūdens.
Man nebija jāmazgā veļa, grīda un trauki! Varēju visu dienu sēdēt pie TV vai pavadīt laiku ārā, baudot pirmo silto (-2) dienu,” ironizē J. Kaļiņina. Viņa cer, ka par ietaupīto naudu siltumam un ūdenim vietējā veikalā “Top” varēs nopirkt torti “Kristīne”, un secina, ka šajās divās dienās plusu bijis vairāk nekā mīnusu.
Nesen “Ziemeļlatvijai” piezvanīja arī pensionāre Zariņa un sūdzējās, ka pilsētā apkure un ūdens esot pārlieku dārgi. Viņai par to jāsamaksā 100 latu no 150 latu lielās pensijas. Viņa domā, ka augstā maksa ir arī tādēļ, ka pilsētā ir daudz nemaksātāju par komunālajiem pakalpojumiem. Dažiem parāds esot tūkstošos latu mērāms.
Kad visur svilpo vējšTo komentēt lūdzu novada izpilddirektoru Aivaru Auniņu. “Maksa par siltumu katrai mājai ir atšķirīga. To nosaka siltuma skaitītājs. Šoziem siltākā laikā par kvadrātmetru jāmaksā apmēram 70 santīmu, bet visaukstākajā laikā, kad ārā bija -30, tad atsevišķām mājām varētu būt pat trīs lati par kvadrātmetru,” stāsta A. Auniņš.
Viņš uzsver, ka liela daļa māju sienu ir nesiltinātas, logi nav mainīti jau desmitiem gadu un pa to šķirbām svilpo vējš, arī māju ārdurvis nereti ir atvērtas. Siltumu var ieekonomēt tikai, siltinot mājas, mainot logus, durvis un sakārtojot citas lietas, pa kurām siltums izkūp gaisā.
Tieši tāpēc ir uzsākts aktīvs skaidrošanas darbs, lai iedzīvotāji dibinātu namu apsaimniekošanas biedrības, jo tikai privātuzņēmumi var saņemt Eiropas fondu naudu šim nolūkam. Komunālās saimniecības vadītāja Gunta Ungure sacīja, ka trešdien notiek domes sēde un tad arī apstiprinās siltuma tarifu. Viņa pieļauj, ka par janvāri būs jāmaksā robežās no lata līdz diviem par kvadrātmetru.
Pats galvenais kavēklis siltuma nodrošināšanai ir katlumājas jaudas trūkums. Tur 2008. gadā uzstādīja katlu, kas pašlaik darbojas pārslodzes režīmā. “Katlu jauda nespēj nodrošināt normālu temperatūru visiem patērētājiem. Šogad iesniegsim projektu Lauku attīstības dienesta izsludinātajai programmai un, jādomā, nākamajā apkures sezonā siltuma pietiks,” stāsta izpilddirektors.
Viņš atzīst, ka parādi par komunālajiem maksājumiem ir, taču nevarot sacīt, ka iedzīvotāji nemaksā. Pensionāri nereti nomaksājot visu līdz pēdējam santīmam, taču daudzu turīgo mentalitāte ir tāda, ka viņi jūtas visvairāk abižoti un nemaksā ilgstoši. Vairākas lietas ir nodotas tiesai. A. Auniņš tic, ka nākamsezon ar apkuri būs labāk.
