21. Gaujas plostnieku svētki Strenčos nu jau aiz muguras, tie nosvinēti aizvadītajā nedēļā un paliks vēsturē ar parakstu vākšanu, lai Gaujas plostnieku amata prasmes tiktu iekļautas Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.
“Kādas tur zināšanas!? Vajadzīgs tikai ķeksis un garie ūdens zābaki!” smej sestdien svētkos Strenču Gaujmalā satiktie vecie plostnieki Andris Pliskavs un Ēriks Ennītis un izlabo, ka viņu laikā (aizvadītā gadsimta 60. gados – 70. gadu sākumā) plostnieku nebija, bija koku pludinātāji.
Atbalsta vairāki simti
Taču vajag, vajag saglabāt koku pludināšanas prasmes nākamajām paaudzēm, jau nopietni piebilst strencēnietis Andris Pliskavs. Viņš ir viens no vairāk nekā 300 cilvēkiem, kuri to apliecinājuši ar savu parakstu.
Turklāt A. Pliskavs ir arī viens no tiem vecajiem kokmateriālu pludināšanas aroda zinātājiem un praktizētājiem, kuri ar savu parakstu apliecinājuši, ka Strenčos dzīvojošie Romāns Polītis, Mārtiņš Gaigals un Jānis Vāvere kopš 1996. gada Gaujas upē pierādījuši, ka apguvuši plostu siešanas un kokmateriālu pludināšanas pamatiemaņas un pārvalda ar tām saistītās vēstures un kultūras zināšanas. Tāpēc vecie pludinātāji trijiem minētājiem biedrības “Gaujas plostnieki” dibinātājiem un dalībniekiem nodod tiesības šās biedrības vārdā organizēt kokmateriālu pludināšanas, tai skaitā plostošanas, amata prasmju un tradīciju praktizēšanu, apmācību un tālāku apliecināšanu Gaujas upē XXI gadu simtā un turpmāk. “Plostam jāiet plosta ceļš!” – tāda ir Gaujas plostnieku devīze.
Ik gadu maija trešajā sestdienā Strenčos svinētie Gaujas plostnieku svētki un pirms tam plosta siešana un divas dienas ilgā plosta ekspedīcija pa upi ir arī iespēja satikt vecos plostniekus jeb koku pludinātājus un uzklausīt viņu atmiņas par šo arodu.
Sestdien svētkos sastaptais Ēriks Ennītis atceras, ka 60. gados Gaujā pie Strenčiem bija ragata (ierīce pludināmo koku virzīšanai pa ūdenstilpi vai arī aizturēšanai kādā ūdenstilpes vietā). Viņš pats sācis kokus pludināt pa Gauju tagadējā Valkas novada teritorijā, tālāk – gar Strenčiem, Valmieru, Siguldu līdz pat Baltezera kanālam.
Tas, vai Gaujas plostnieku amata prasmes tiks uz mūžiem saglabātas nākamajām paaudzēm Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, būs atkarīgs no Nemateriālā kultūras mantojuma padomes izvērtējuma un lēmuma.
Jāpiebilst, ka Latvijas Nacionālais kultūras centrs aicināja sarakstam pieteikt elementus, kas uzskatāmi par valsts aizsargājamu nemateriālā kultūras mantojuma vērtību un kuru iekļaušanai sarakstā ir plašs attiecīgās kopienas atbalsts un līdzdalība. Biedrība “Gaujas plostnieki” nolēma pieteikt Gaujas plostnieku amata prasmes un pēc tam kopā ar kolēģiem un domubiedriem ārzemēs startēt uz UNESCO Pasaules mantojuma sarakstu.
“Tam ir pamats, jo tas ir vēsturisks arods,” piekrīt Strenčos Gaujas plostnieku svētku laikā sastaptais Smiltenes novada iedzīvotājs Vilnis Svīķis, Smiltenes kultūras centra jauktā kora “Pakalni” korists (“Pakalni” kopā ar Strenču novada kori “Rītu puse” un Beverīnas novada kori “Trikāta” sniedza koncertu, plosta pienākšanu gaidot).
Svētki, kas Strenčiem piestāv
V. Svīķis domā, ka šie svētki ļoti piestāv Strenčiem. “Ja Gaujas upe novadā ir, tad tā ir jāizmanto, un šī plostnieku tradīcija, kas tiek atzīmēta jau 21. reizi, ir kaut kas ļoti senatnīgs un pareizs. Man kā mežizstrādātājam ir interesanti uzburt iztēlē ainu, kā savulaik koki tika nevis transportēti ar lielajiem kokvedējiem, bet pludināti pa upi,” viņš piebilst.
Smiltenietis Ansis Kalniņš kopā ar sievu Rutu ir cītīgi Gaujas plostnieku svētku apmeklētāji jau gadus piecus sešus tieši šā pasākuma vēsturiskā aspekta dēļ. “Mans tētis kādreiz bija Gaujas plostnieks un no Zvārtavas puses brauca ar plostiem uz Rīgu. Esmu dzirdējis no viņa dažādus stāstus, kas mani ieinteresēja. Tāpēc arī braucam uz Plostnieku svētkiem Strenčos. Pirmkārt jāredz, kā plosts pienāk pie Gaujas tilta. Tad paspējam atnākt plostu sagaidīt krastā,” stāsta Ansis Kalniņš.
Ne velti arī Ministru prezidents Māris Kučinskis sestdien svētku atklāšanā aicināja nezaudēt šo brīnišķīgo Gaujas plostnieku svētku tradīciju un rosināja Strenčiem saglabāt sevi kā plostnieku pilsētu arī turpmāk, jo jau otro gadu pēc kārtas kopā ar Gaujas plostniekiem uz pāris stundām piedalījās plosta ekspedīcijā, novērtējot šāda brauciena sniegtās pozitīvās emocijas.
Ceturtdien plosta ekspedīcijas dalībnieku vidū bija arī Smiltenes novada un Beverīnas novada delegācijas. Smilteniešiem tas bija patīkams jaunatklājums, ko nespēja sabojāt pat lietusgāze.
Smiltenes, Strenču un Beverīnas novadi sadarbojas jau vairākus gadus, un tagad kārta uzņemt kolēģus bija pienākusi Strenču novadam.
Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis ļoti uzteic strencēniešus par labi sagatavoto programmu, parādot Sedu, Jērcēnus, Jaunklidža saieta namu un kā punktu uz “i” piedāvājot braucienu ar plostu, jo uzzināts daudz jauna, pozitīva par Strenču novadu.
21. Gaujas plostnieku svētki Strenčos nu jau aiz muguras, tie nosvinēti aizvadītajā nedēļā un paliks vēsturē ar parakstu vākšanu, lai Gaujas plostnieku amata prasmes tiktu iekļautas Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.
“Kādas tur zināšanas!? Vajadzīgs tikai ķeksis un garie ūdens zābaki!” smej sestdien svētkos Strenču Gaujmalā satiktie vecie plostnieki Andris Pliskavs un Ēriks Ennītis un izlabo, ka viņu laikā (aizvadītā gadsimta 60. gados – 70. gadu sākumā) plostnieku nebija, bija koku pludinātāji.
Atbalsta vairāki simti
Taču vajag, vajag saglabāt koku pludināšanas prasmes nākamajām paaudzēm, jau nopietni piebilst strencēnietis Andris Pliskavs. Viņš ir viens no vairāk nekā 300 cilvēkiem, kuri to apliecinājuši ar savu parakstu.
Turklāt A. Pliskavs ir arī viens no tiem vecajiem kokmateriālu pludināšanas aroda zinātājiem un praktizētājiem, kuri ar savu parakstu apliecinājuši, ka Strenčos dzīvojošie Romāns Polītis, Mārtiņš Gaigals un Jānis Vāvere kopš 1996. gada Gaujas upē pierādījuši, ka apguvuši plostu siešanas un kokmateriālu pludināšanas pamatiemaņas un pārvalda ar tām saistītās vēstures un kultūras zināšanas. Tāpēc vecie pludinātāji trijiem minētājiem biedrības “Gaujas plostnieki” dibinātājiem un dalībniekiem nodod tiesības šās biedrības vārdā organizēt kokmateriālu pludināšanas, tai skaitā plostošanas, amata prasmju un tradīciju praktizēšanu, apmācību un tālāku apliecināšanu Gaujas upē XXI gadu simtā un turpmāk. “Plostam jāiet plosta ceļš!” – tāda ir Gaujas plostnieku devīze.
Ik gadu maija trešajā sestdienā Strenčos svinētie Gaujas plostnieku svētki un pirms tam plosta siešana un divas dienas ilgā plosta ekspedīcija pa upi ir arī iespēja satikt vecos plostniekus jeb koku pludinātājus un uzklausīt viņu atmiņas par šo arodu.
Sestdien svētkos sastaptais Ēriks Ennītis atceras, ka 60. gados Gaujā pie Strenčiem bija ragata (ierīce pludināmo koku virzīšanai pa ūdenstilpi vai arī aizturēšanai kādā ūdenstilpes vietā). Viņš pats sācis kokus pludināt pa Gauju tagadējā Valkas novada teritorijā, tālāk – gar Strenčiem, Valmieru, Siguldu līdz pat Baltezera kanālam.
Tas, vai Gaujas plostnieku amata prasmes tiks uz mūžiem saglabātas nākamajām paaudzēm Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, būs atkarīgs no Nemateriālā kultūras mantojuma padomes izvērtējuma un lēmuma.
Jāpiebilst, ka Latvijas Nacionālais kultūras centrs aicināja sarakstam pieteikt elementus, kas uzskatāmi par valsts aizsargājamu nemateriālā kultūras mantojuma vērtību un kuru iekļaušanai sarakstā ir plašs attiecīgās kopienas atbalsts un līdzdalība. Biedrība “Gaujas plostnieki” nolēma pieteikt Gaujas plostnieku amata prasmes un pēc tam kopā ar kolēģiem un domubiedriem ārzemēs startēt uz UNESCO Pasaules mantojuma sarakstu.
“Tam ir pamats, jo tas ir vēsturisks arods,” piekrīt Strenčos Gaujas plostnieku svētku laikā sastaptais Smiltenes novada iedzīvotājs Vilnis Svīķis, Smiltenes kultūras centra jauktā kora “Pakalni” korists (“Pakalni” kopā ar Strenču novada kori “Rītu puse” un Beverīnas novada kori “Trikāta” sniedza koncertu, plosta pienākšanu gaidot).
Svētki, kas Strenčiem piestāv
V. Svīķis domā, ka šie svētki ļoti piestāv Strenčiem. “Ja Gaujas upe novadā ir, tad tā ir jāizmanto, un šī plostnieku tradīcija, kas tiek atzīmēta jau 21. reizi, ir kaut kas ļoti senatnīgs un pareizs. Man kā mežizstrādātājam ir interesanti uzburt iztēlē ainu, kā savulaik koki tika nevis transportēti ar lielajiem kokvedējiem, bet pludināti pa upi,” viņš piebilst.
Smiltenietis Ansis Kalniņš kopā ar sievu Rutu ir cītīgi Gaujas plostnieku svētku apmeklētāji jau gadus piecus sešus tieši šā pasākuma vēsturiskā aspekta dēļ. “Mans tētis kādreiz bija Gaujas plostnieks un no Zvārtavas puses brauca ar plostiem uz Rīgu. Esmu dzirdējis no viņa dažādus stāstus, kas mani ieinteresēja. Tāpēc arī braucam uz Plostnieku svētkiem Strenčos. Pirmkārt jāredz, kā plosts pienāk pie Gaujas tilta. Tad paspējam atnākt plostu sagaidīt krastā,” stāsta Ansis Kalniņš.
Ne velti arī Ministru prezidents Māris Kučinskis sestdien svētku atklāšanā aicināja nezaudēt šo brīnišķīgo Gaujas plostnieku svētku tradīciju un rosināja Strenčiem saglabāt sevi kā plostnieku pilsētu arī turpmāk, jo jau otro gadu pēc kārtas kopā ar Gaujas plostniekiem uz pāris stundām piedalījās plosta ekspedīcijā, novērtējot šāda brauciena sniegtās pozitīvās emocijas.
Ceturtdien plosta ekspedīcijas dalībnieku vidū bija arī Smiltenes novada un Beverīnas novada delegācijas. Smilteniešiem tas bija patīkams jaunatklājums, ko nespēja sabojāt pat lietusgāze.
Smiltenes, Strenču un Beverīnas novadi sadarbojas jau vairākus gadus, un tagad kārta uzņemt kolēģus bija pienākusi Strenču novadam.
Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis ļoti uzteic strencēniešus par labi sagatavoto programmu, parādot Sedu, Jērcēnus, Jaunklidža saieta namu un kā punktu uz “i” piedāvājot braucienu ar plostu, jo uzzināts daudz jauna, pozitīva par Strenču novadu.
