Valkas tūrisma un informācijas biroja (TIB) vadītājs Dainis Čapiņš stāsta, ka, kamēr ir labs laiks, ir iecere sakopt Dižakmens apkārtni – nozāģēt un novākt nokaltušos koku zarus, savākt pērnās lapas un nopļaut zāli. Viņš domā lūgt palīdzību arī novada domes Pilsētas teritorijas apsaimniekošanas nodaļai.
Nosaukumu “Valkas akmens” dižakmenim devuši paši pētnieki. Akmens ir skaldīts. Iespējams, kapu plāksnēm, tāpēc tam ir daudz plaisu. D. Čapiņš skaidro, ka akmens dižakmens statusu iegūst, ja tā tilpums ir virs desmit kubikmetriem. Pēc mērījumiem Valkas akmenim ir ap 18 kubikmetriem. Tā garums ir 4,8 metri, platums – 4,8 metri, bet augstums – 1,5 metri. Akmens atrodas Varoņu ielā 50/52 iepretim Ceļu satiksmes direkcijas Valkas nodaļas ēkai, ejot pa meža taciņu no Varoņu ielas.
TIB darbinieki ieplānojuši uzstādīt trīs norāžu zīmes par Valkas akmens atrašanās vietu, jo tūristiem ir vēlme apskatīt ne tikai labi zināmo Līgavu akmeni, bet arī šo dižakmeni. Viņš atklāj, ka Valkas akmens atrodas netālu no Līgavu akmens. Proti, Līgavu akmens atrodas tieši pie Zāģezera, mazliet lejup gar Pedeles upi no stāvlaukuma. Leģenda vēsta: “Senos laikos igauņi gājuši uz latvju zemēm sirot. Karotājus pavadījušas viņu sievas, kuras esot palikušas gaidīt pie Pedeles upes. Sievas ilgi gaidījušas, bet vīri neesot nākuši atpakaļ un sievas aiz bēdām metušās upē. Tikai viena solījusies gaidīt mūžīgi. Līgava sēdējusi un raudājusi, līdz dvēsele un miesa pārvērtusies akmenī, kas vēl šobrīd atrodas tajā vietā, kur sieva sēdējusi. No sievas raudāšanas izveidojies mazs strautiņš, kas iztek no akmens pakājes. Ļaudis runā, ka katru dienu pusnaktī sievas nākot no upes ārā apraudāt nepārnākušos karavīrus.”
D. Čapiņš cer, ka izdosies izveidot un sakopt pastaigu taku, kas ietver šos divus Valkas dižakmeņus, Sarkanās klintis un tālāk līdz pat brīvdabas estrādei. Visos gadalaikos, bet īpaši rudenī un ziemā, tā būtu ainaviski interesanta atpūtas vieta.