“Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka šogad Smiltenes novadā uz valsts nozīmes autoceļiem plānoti tikai divi objekti, Valkas novadā – neviens.

Nākotne neizskatās cerīgāka, jo Latvijas valstij no 2026. gada būs jāiztiek bez Eiropas Savienības finansējuma ceļu pārbūvē. Taču jau tagad situācija ir drūma. Valsts SIA “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) norāda, ka Latvijā pusi no kopējā valsts ceļu tīkla veido valsts vietējie autoceļi, no kuriem 72 % ir ar grants segumu. 48,8 % valsts vietējo autoceļu ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī.

To, ka ceļi jebkurā novadā ir jautājums numur viens, ierodoties reģionālajā vizītē Smiltenē 7. augustā un tiekoties ar pašvaldības vadību un plašsaziņas līdzekļiem, tai skaitā ar “Ziemeļlatviju”, uzsvēra satiksmes ministrs Atis Švinka.

“Šogad kopējās investīcijas valsts autoceļu tīklā sasniedz 160 miljonus, ieskaitot Eiropas Komisijas atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu, taču turpmāk tādu struktūrfondu, kas paredz ieguldījumus autoceļu tīklā, nebūs (izņemot specifiskus mērķus, piemēram, satiksmes drošības projektus – redakcijas piezīme). Sākot ar 2026. gadu, investīcijas autoceļu tīklā lielākajā daļā paliek uz valsts budžeta pleciem,” vizītes laikā informēja ministru pavadošais LVC valdes loceklis Verners Akimovs.

Smiltenes novadā divi objekti, kuriem šogad izdevies piesaistīt finansējumu, ir autoceļa Smiltene–Gulbene seguma atjaunošana nelielā posmā (orientējoši aiz Silvas līdz rotācijas aplim, ieskaitot apli) un apgaismojuma izbūve kustības pārvadā, kā arī vērienīga Vidzemes šosejas (A2) pārbūve un seguma atjaunošana posmā no Grundzāles līdz robežai ar Alūksnes novadu un tālāk līdz Jaunlaicenei (142,7.–182. km). Būvdarbi šobrīd jau notiek orientējoši pie krustojuma ar ceļu, kas ved uz Api.

Taču vajadzību ir daudz vairāk, nekā valsts budžets var atļauties.

Saistībā ar gaidāmo satiksmes ministra vizīti, Smiltenes novada pašvaldība vēlējās pārrunāt trīs būtiskus tematus, kas ir nozīmīgi novada attīstībai un iedzīvotāju mobilitātei. Tie ir valsts ceļi kā pamats iedzīvotāju iespējām nokļūt uz darbu, izglītības iestādēm un nodrošināt dzīvesvietas sasniedzamību, administratīvi teritoriālās reformas ietekme uz ceļu tīklu un pieejamību, un pasažieru pārvadājumu pieejamība un attīstība. Jautājumi par sabiedriskā transporta maršrutu tīklu, kvalitāti un nākotnes plāniem ir ļoti aktuāli, vietvara pat saņēmusi no valsts SIA “Autotransporta direkcija” vēstuli ar aicinājumu pašvaldībai dotēt pasažieru pārvadājumus, lai netiktu slēgti sabiedriskā transporta reisi.

Reģionālajā vizītē 7. augustā satiksmes ministrs Atis Švinka devās uz Siguldas, Cēsu un Smiltenes novadiem, lai ar pašvaldību vadītājiem pārrunātu aktuālos jautājumus par sabiedriskā transporta pieejamību, transporta infrastruktūras attīstību, ceļu un dzelzceļa projektu virzību un mikromobilitātes iespējām, un savu vizīti noslēdza Smiltenē. Vizītes mērķis bija stiprināt sadarbību ar pašvaldībām šajās jomās.

Sanāksmes noslēgumā satiksmes ministrs Atis Švinka tikās ar “Ziemeļlatvijas” un Latvijas Televīzijas žurnālistiem, atbildot uz uzdotajiem jautājumiem.

– Kādas vajadzības šodien sadzirdējāt no pašvaldībām?

– Katrs novads ir īpašs, ar savām vajadzībām, izaicinājumiem un labajiem stāstiem. Smiltenes novadā mēs redzam, ka ceļi ir absolūti svarīgs jautājums gan pašvaldības vadībai, gan iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Šeit arī dzirdēju viennozīmīgu pozīciju, ka ieguldījumi un investīcijas ceļos ir tas, kur nedrīkstētu griezt nost ne mazāko eiro. Ja mēs pieturētos pie vēsturiski pieņemtā finansējuma ceļiem, kas bija proporcija no akcīzes nodokļa, transportlīdzekļu nodokļa un vinješu (autoceļu lietošanas nodevas – redakcijas piezīme) naudas, tad šodien ceļiem būtu bijuši 736 miljoni. Šobrīd ir 300 miljoni plus fondu nauda – kopā 364 miljoni. Tātad ceļu lietotāji kopējam valsts budžetam atvēlējuši solidāri 400 miljonus, kas nav paņemti ceļiem, kaut ikdienā ir milzīgi daudz sarakstu ar ceļiem, kas ir kritiskā stāvoklī. Mans paldies visiem novadu vadītājiem, kuri izprot situāciju un nāk ar priekšlikumiem, kādā veidā un secībā mēs varētu ieguldīt ceļos. Piemēram, šodien runājām par Vidzemes šosejas savešanu kārtībā. Smiltenes novadā šī vairāk nekā 40 kilometru garā ceļa posma pārbūve tika gaidīta vairāk nekā 20 gadus.

– Kas tiks darīts, lai uzlabotu pasažieru pārvadājumu attīstību? Ar kādām problēmām pašlaik nākas saskarties?

– Sabiedriskā transporta jautājums ir milzu aktualitāte. Es skaidroju visiem pašvaldību vadītājiem, ka mans uzstādījums ir savest kārtībā sabiedriskā transporta nozari, kas ir iegājusi nepareizā veidā un kurā ir haoss. Līgumi vēsturiski veidoti iepriekšējo ministru laikā – 2021. gadā, 2023. gadā. Cilvēki ir neapmierināti, neapmierināti ir arī pārvadātāji un pašvaldības. Kaut kas ir jādara, un mans uzstādījums ir sākt ar datiem. Sapratīsim, cik cilvēku grib braukt, tāpēc ieviesīsim vairākas digitalizācijas programmas – biļešu iegādes, reģistrācijas un pasažieru uzskaites sistēmas. Aicināšu arī pašvaldības uzskaitīt pārvadājumus ar skolēnu autobusiem. Saprotu, ka laika ir ļoti maz, jo cilvēki ir noguruši no nesakārtotās sistēmas, tāpēc darbs ar datiem jāpaveic pusgada, gada laikā, lai mēs varētu saprast situāciju un atkarībā no šiem datiem veidot labākas, efektīvākas transporta plūsmas. No 2027. gada būs jauns pakalpojums – sabiedriskais transports pēc pieprasījuma, kas attiecas uz mazākām transporta vienībām uz mazāk blīvi apdzīvotām vietām, lai cilvēkiem būtu iespējams pārvietoties pēc pieprasījuma.

– Kā vērtējat ceļu stāvokli Vidzemē, un kā tas kopumā ietekmē mobilitāti?

– Es kā ministrs gribētu teikt – vērtēju kritiski. Ir patiešām, kur ieguldīt daudz vairāk. Vienlaicīgi gribu pateikt paldies pašvaldībām, kas ļoti sadarbojas un vērš uzmanību uz prioritātēm. Arī šajās sarunās mudināju pašvaldības nākt vairākām kopā un veidot prioritātes. Vienlaicīgi redzu, ka ir arī ļoti daudz izdarīts. “Latvijas Valsts ceļi” ir spējīgi veikt efektīvus ieguldījumus un rast tehnoloģiskos risinājumus. Esmu dzirdējis no kaimiņvalstīm, ka Latvijā ceļu stāvoklis ir ļoti labs. Vienlaicīgi redzu sarkanās līnijas, kur cilvēki saka, ka ceļi ir kritiskā stāvoklī. Tur, kur ir tikko izbūvēts ceļš, cilvēki ir laimīgi un priecīgi. Tur, kur ilgstoši nekas nav darīts, situācija ir ļoti kritiska. Tāpēc šeit ir svarīga kopējā valsts un sabiedrības attieksme, cik daudz ieguldīsim ceļos. Es uzskatu, ka tā ir mūsu asinsrite. Jebkurā novadā varat uzdot jautājumu, un 80 procenti pateiks – pirmais jautājums ir ceļi. Mēs izvērtējam, runājam ar pašvaldībām, kādā veidā ceļu stāvokli varam uzlabot.

– Kādā veidā tad var uzlabot ceļu stāvokli sadarbībā ar pašvaldībām? Vietvarām ar naudu arī ir, kā ir.

– Domāju, to var izdarīt, apzinoties ceļu stāvokli. Pašvaldības kopumā varētu norādīt, kuri ceļi ir kritiski svarīgi un kādā secībā tos uzlabot. Mēs to respektējam. Ja mums izdodas efektīvāk gūt ietaupījumus iepirkumos uz esošajiem ceļiem, atbrīvojas līdzekļi, par kuriem varam turpināt būvēt citus ceļu posmus. Ir vajadzīgs, lai varētu realizēt pēc iespējas vairāk un garāku posmu pārbūvi. Ja mums būtu atvēlēti intervijas sākumā pieminētie 736 miljoni, tad mēs ar šo tiktu galā.

– Jums (Satiksmes ministrijai) valdība tos dotu?

– Nē.

UZZIŅAI

Prioritāri pārbūvējamie valsts ceļi Smiltenes novadā

V187 Rauna–Valmiera; asfaltbetona seguma ieklāšana V372 Gaujiena–Lejaskrogs; asfalta seguma remonts, trotuāra izbūve, dubultā virsmas apstrāde V373 Gaujiena–Verasskola; pamatnes pastiprināšana, asfalta seguma ieklāšana V268 Ķeņģi–Variņi–Rudbārži; tilta atjaunošana V244 Mēri–Lobērģi; pamatnes pastiprināšana, asfalta seguma ieklāšana Avots – Smiltenes novada pašvaldība

VIEDOKLIS

Ervins Labanovskis, Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs:

– Tikšanās laikā norādījām satiksmes ministram, kuri ir prioritāri pārbūvējamie valsts ceļi Smiltenes novadā no mūsu pašvaldības perspektīvas un kur gribam uzlabojumus, kas faktiski nozīmē asfalta seguma likšanu. Piemēram, ceļam Rauna–Valmiera Valmieras daļā ir asfalts (Smiltenes novadā ceļam ir grants segums – redakcijas piezīme), tagad ir uzsākta projektēšana pārējam ceļam, bet tas vēl nenozīmē ceļa pārbūvi. Projektēšana tiks pabeigta 2027. gadā, un tad būs jāpieņem tālākais lēmums. Mums, pašvaldībai, ir ļoti svarīgi, lai šis ceļš ir labā stāvoklī gan no mobilitātes viedokļa, gan kontekstā ar Valmieras industriālā parka attīstību. Savienojums Rauna–Valmiera ir ļoti būtisks, un ministrs to dzird. Ir jāturpina kopā ar pārējām pašvaldībām stāstīt un atgādināt. Es neapskaužu satiksmes ministru, jo katrā vietā viņu “rauj uz pusēm”, taču šobrīd dialogs ar Satiksmes ministriju ir ļoti labs. Mūsos ieklausās, un mēs lēnām ejam uz priekšu. Saprotam, ka esam viena no vairāk nekā 30 pašvaldībām, bet tajā pašā laikā esam neatlaidīgi un būsim neatlaidīgi. Daudz kas ir atkarīgs no budžeta veidošanas. Mēs atbalstām Satiksmes ministriju cīņā par to, lai absolūti netiek samazināta dotācija lauku ceļiem, to uzturēšanai, jo tas ir ļoti svarīgi. Kopējais ceļu stāvoklis ir kritiski slikts, un, ja samazinās finansējumu, tad tiks sasniegta sarkanā robeža.

#SIF_MAF2025

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.