Raunā piedzīvo gaismas stāstus ziemas tumsā

Aizvadītajā sestdienā, 21. februārī, Raunā norisinājās īpašs vakara pasākums “Gaismas stāsti ziemas tumsā”. Apmeklētājiem bija iespēja baudīt audiovizuālu pastaigu, kur gaisma, skaņa un projekcijas atklāja Raunas vietu stāstus, teikas un nostāstus.

Pastaigas maršrutā bija piecas pieturas, kur katra no tām atklāja vienu stāstu vai noskaņu un kopā tie veidoja vienotu audiovizuālu ceļojumu cauri Raunai ziemas tumsā. Stāsti nav savstarpēji saistīti vienā sižetā, taču tos vieno vietas Raunā, cilvēku atmiņas. Citās gaismās atklājās Baižkalna muižas ēka un pagalms, Velnala, Tanīsa kalns, Raunas pilsdrupas, Raunas parks.

“Šis bija jauna formāta pasākums, ko kopā ar komandu mums izdevās uzburt. Ir gandarījums par paveikto, jo ieguldīts liels darbs. Esam parādījuši Raunu, tās vietas un objektus jaunā gaismā – ar stāstiem, teikām un nostāstiem. Pārvērst stāstus audiovizuālos materiālos bija liels izaicinājums, bet, pateicoties komandai, tas izdevās,” uzsver Raunas Kultūras centra vadītāja Linda Vecgaile un atgādina, ka pasākumu izdevies noorganizēt pateicoties pagasta pārvaldes vadītājai Lindai Zūdiņai, Raunas Kultūrvēsturiskā mantojuma centra vadītājai Ievai Plētienai, bibliotēkas vadītājai Dignai Soboļevai, vides dizaina speciālistei Solvitai Auziņai, pagasta pārvaldes saimnieciskā dienesta vīriem, kā arī Mikum Frišfeldam, kurš palīdzēja ierunāt tekstus, un Gatim Priedniekam, kura vadībā tapa materiāli.

Pēc kopējām aplēsēm, pasākumu apmeklēja tuvu 600 iedzīvotāji no tuvākām un tālākām vietām. “Prieks par katru, kurš apmeklēja Raunu. Iepriekšējos gados pastaigas sveču gaismā tika organizētas bez maksas, bet šoreiz apmeklētājiem bija jārēķinās ar ieejas maksu. Tas arī, visticamāk, izskaidro to, kāpēc apmeklētāju bija mazāk salīdzinājumā, piemēram, ar pagājušo gadu. Mans novērojums: daudzi tomēr nebija iedziļinājušies, ka uzsvars pasākumā ir uz audiovizuālu stāstu par kādu no pieciem objektiem, gaidīja vairāk sveces un lāpas, taču šoreiz gaismas liesmiņas bija tikai kā nelieks akcents, visa pamatā bija stāsti,” pamato L. Vecgaile.

“Apmeklēju pasākumus, kuri pie mums tiek rīkoti februārī. Tie ir bijuši sveču svētki ar svecēm un ugunskuriem, gaismu efektiem. Katru gadu tiek domāts kas jauns, lai pasākums būtu interesants. Šogad tas tika pasniegts ar gaismas stariem un teikām par to, kā radusies Rauna. Katra atsevišķi izgaismotā vieta sniedza ko jaunu no senās Raunas vēstures. Tāda pastaiga savieno ģimeņu kopību, māca bērniem arī vēsturi. Jāsaka paldies organizētājiem par izdomu un ieguldīto darbu,” saka raunēniete Anita Krūmiņa.

Ne mazāk aizraujošs piedzīvojums bijis arī Inesei Pulkstenei. “Šis pasākums bija kaut kas interesants un nebijis. Ne tikai Rīgā, bet arī laukos var izveidot šādus gaismas brīnumus ar interesantiem stāstiem. Bija tiešām skaisti, un laiks arī mazliet palutināja ar maziem sala grādiem. Īpašs piedzīvojums bija bērniem, kuri iejutās mazo velniņu lomā alā un savus priekus un draiskulības atainoja, izdejojot laikmetīgajā dejā. Paldies Kultūras centra vadītājai Lindai, bibliotēkas meitenēm, deju skolotājai un visiem, kas piedalījās pasākuma veidošanā,” pauda I. Pulkstene.

Arī Ligita Biģe uzskata, ka vakars tiešām bija izdevies. “Interesanti stāsti. Protams, lielākais prieks par manas mājas ‒ Baižkalna muižas ‒ teritorijas iekļaušanu maršrutā un vēstures stāstu. Paldies katram, kurš rūpējās par jaukā vakara organizēšanu un visiem, kuri šai vakarā, neskatoties uz diezgan auksto vēju, atbrauca uz Raunu,” viņa saka.

Iespaidos dalījās arī Sandra Voitkāne no Smiltenes. “Sestdienas vakarā ar ģimeni devāmies no Smiltenes uz gaismas taku pasākumu Raunā, šis pasākums mums jau kļuvis kā ikgadēja tradīcija, jo apciemojam arī Raunas radus un kopā ar viņiem dodamies uz šo pasākumu. Šogad vispirms uzkāpām Tanīsa kalnā, kuru rotāja krāsainas laternas cepuru formā, pasildījāmies pie ugunskura, nākamais objekts bija izgaismotā Velnala, tur noskatījāmies bērnu dejas ‒ priekšnesumu ar spožām lampiņu virtenēm un klausījāmies pasaku par velnu un paslēpto naudu. Pēc tam devāmies uz Raunas pilsdrupām, kur uz sienas varēja redzēt multfilmu par kaķi, kas sargā naudas lādi un spļauj uguni, ja kāds gribēja naudu nozagt, bija iespēja uzkāpt pils tornī un apskatīt lādi ar zeltu, kā arī izstādes ar vecajām pils fotogrāfijām. Šis objekts mums visvairāk patika,” atklāj Sandra.

Uz beigām devušies apskatīt Baižkalna muižu, arī tur uz sienas rādīja filmu un bildes, kā arī stāstīja vēstures stāstus, kā muiža radusies. “Kopumā ļoti interesants stāstījums. Man kā gidei ļoti aizrauj vēsture, tāpēc bija ļoti vērtīgi daudz ko jaunu uzzināt par Raunas vēsturiskajām ēkām un vietām. Bija iespēja arī paēst un sasildīties dažādās vietējās kafejnīcās. Kopumā labs pasākums, bet pagājušajā gadā tomēr bija krietni vairāk cilvēku un ielas, sētas, logi vairāk izrotāti ar svecītēm un dažādiem gaismekļiem. Nedaudz vīlāmies, jo šoreiz daudzviet lāpas bija jau izdegušas pusstundu no pasākuma sākuma. Gaidīsim nākamgad ko jaunu un interesantu,” uzsver Sandra.

“Pasākums noteikti bija izdevies. Ļoti priecājamies, ka tovakar bija atvērts Baižkalna zirgu stallis. Tie, kuri gāja pastaigās kopā ar bērniem, to īpaši novērtēja. Bērni bija starā! Mūsdienās jau reti kur bērniem ir iespēja redzēt, satikt zirgus. Ar visu pastaigu maršrutu veiksmīgi tikām galā, tas izrādījās pa spēkam arī sešgadniekam, kas bija mūsu kompānijā,” saka Inese Vītoliņa no Mārsnēniem.

Viņa vērtē, ka Rauna kopumā piesaista ar dažādiem kultūrvēsturiskiem pasākumiem. “Mēs zinām, ka vasarā Raunā ir daudz jauku pasākumu. Un nu jau vairākus gadus šeit tiek padomāts par to, kā atdzīvināt mazpilsētu arī ziemā. Protams, šie objekti ir redzēti un apmeklēti citos gadalaikos, bet vienalga labprāt braucam un skatāmies, kā tas viss izskatās tumsas aizsegā, kad tiek izgaismots un papildināts ar ko jaunu, domāts audiovizuālām projekcijām. Bija vērts atbraukt,” pamato Inese.

Pasākums vēlreiz apliecināja, ka arī mazpilsētā iespējams radīt īpašu, emocionāli piesātinātu notikumu, kas vieno paaudzes un stiprina piederības sajūtu. Rauna šajā ziemas vakarā ne tikai iemirdzējās gaismās, bet arī atdzīvināja savus stāstus, ļaujot ikvienam tos piedzīvot no jauna. Atliek vien gaidīt, ar kādām jaunām idejām un pārsteigumiem tā pārsteigs nākamgad.