Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) uzdevusi viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram Raimondam Čudaram tikties ar Valkas novada domes priekšsēdētāju Ventu Armandu Kraukli (Vidzemes partija), lai pārrunātu pašvaldības finanšu situāciju un pārvaldības jautājumus.
LETA iepriekš ziņoja, ka Valkas novada pašvaldību satrauc Finanšu ministrijas (FM) ierēdņu izpratnes trūkums par novada finanšu situācijas rašanās iemesliem, tādēļ Krauklis Valkas novadu bija aicinājis apmeklēt Siliņu.
Krauklis aģentūrai LETA pauda pārliecību, ka tā būtu atklāta, godīga, datos balstīta saruna gan par Valkas novada problēmu objektīviem un subjektīviem cēloņiem, gan ilgtspējīgiem risinājumiem.
Krauklis uzskata, ka gan publiskajā telpā, gan sarunās ar FM ierēdņiem izskan nepamatoti apgalvojumi par Valkas novada finanšu situācijas cēloņiem, kā arī prasības, kas apdraud kvalitatīvu pašvaldības funkciju veikšanu.
Latvijas Pašvaldību savienības Domes sēdē pašvaldībai izteikts apsolījums palīdzēt atrisināt nākamā gada budžetā pašlaik paredzēto, nepietiekamo finansējumu Valkas novadam.
Ziņots arī, ka Valkas novada pašvaldības finanšu situāciju negatīvi ietekmē vairāk nekā 1000 Igaunijā deklarētu Valkas iedzīvotāju.
Mērs norāda, ka budžeta situācija ir saspringta. Pašvaldībai ir nodokļu parāds un kavēti norēķini ar piegādātājiem, tostarp siltumražotāju. Problēmas esot mantotas no iepriekšējiem gadiem.
Krauklis galveno iemeslu saskata administratīvi teritoriālajā reformā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sākotnēji piedāvāja Valku apvienot ar Naukšēniem, Strenčiem un Rūjienu. Tas nenotika, bet netika atrisināts arī jautājums par Valkā dzīvojošiem, taču Igaunijā deklarētiem valstspiederīgajiem. Viņu neiekļaušana aprēķinos ik gadu budžetam atņem ap 400 000-500 000 eiro, lai gan šie cilvēki izmanto Valkas infrastruktūru un pakalpojumus. Pašvaldība risinājumu prasījusi katru gadu, taču bez rezultāta.
VARAM nesen vēstulē pašvaldībai par galveno problēmu nosauca siltumapgādes organizāciju. Krauklis uzsver, ka tā ir tikai daļa no kopējām grūtībām. Vēsturiski, lai piesaistītu investorus, tika izveidots modelis, kur siltumu no privātā ražotāja pērk pašvaldība un iekasē maksājumus no iedzīvotājiem. Gadu gaitā uzkrājies iedzīvotāju parāds virs miljona eiro. Vecie parādi joprojām nospiež, un parādu piedziņa bijusi vāja kadru trūkuma un zemā atalgojuma dēļ. Pēdējos gados maksājumu disciplīna esot tuvu 100%.
Pašvaldība jau pieņēmusi vairākus lēmumus risku mazināšanai. Tarifs tiks atdalīts, laukos maksās pēc faktiskajām izmaksām, jo šķeldas un granulu cenas stabilizējušās. Katlu mājas ir modernizētas, izņemot Vijciemu. Turpmāk līgumu ar siltumražotāju slēgs SIA “Valkas namsaimnieks”, nevis pašvaldība, tādējādi nākamgad pašvaldība vairs tieši nenorēķināsies par siltumenerģiju.
Valkas mērs vērsies Saeimā un valdībā, informējot par satraucošu situāciju ar Valkas novada nākamā gada budžetu.
Vēstulē, kas adresēta valdības vadītājai, ministriem un Saeimas komisijām, viņš norāda, ka Finanšu ministrijas aprēķinātais budžeta pieaugums Valkas novadam ir 0,9% jeb 88 681 eiro.
Savukārt garantētā minimālā ienākuma pabalsta palielinājumam vien pašvaldībai vajadzēs 81 360 eiro. Arī trūcīgās personas statusa un maznodrošinātās personas statusa izmaiņu dēļ šīm sociālo pabalstu izmaksām pieaugums būs gandrīz 13%.
No aprūpes namiem, bērnu namiem, krīzes centriem un citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem esot saņemtas vēstules, ka to pakalpojumu cenas palielināsies par 10-16%.
Tāpat būs jāpalielina algas pedagogiem, kurus finansē pašvaldība, jāpalielina minimālā alga, un saimnieciskajā jomā izdevumi pieaug atbilstoši inflācijai, skaidro Valkas mērs.
Katastrofāla situācija esot ar vadošo speciālistu atalgojuma nepietiekamo līmeni.
Pašvaldība esot savlaicīgi sakārtoja skolu tīklu, ik gadu samazina amata vietu skaitu administrācijā, pārskata saimnieciskos izdevumus, pārkārtojusi siltumapgādes sistēmu un norēķinus.
Krauklis norāda, ka ar tik nelielu budžeta pieaugumu pieņemt bezdeficīta budžetu nav iespējams.
Baiba Krastiņa, LETA
