* * *
Šoruden
Kāds nozaga svētkus.
– – – – – – –
Citugad rīts ziedēja puķēs –
Dālijās, asterēs, gladiolās…
Un tās visas devās
Uz skolu!
Citugad zeme skanēja soļos –
Priecīgos, bažīgos, nobijušos…
Un tie visi devās
Uz skolu!
Citugad gaiss virmoja čalās –
Sarunās, smieklos, klusā šņukstā…
Un viss vērtās tikai ap vienu –
Uz skolu!
Vecs skolas zvans zvanīja –
Uz skolu! Uz skolu!
Lielas plaukstas saņēma mazas
Kā putnēnus, kam vēl jāmācās lidot,
Un devās, kurp sauca zvans, –
Uz skolu.
– – – – – – –
Šogad atausa parasts darbdienas rīts –
Bez kņadas, bez ziediem, bez satraukuma…
Bez atmiņām – es arī tā toreiz… sen…
Kāds nozaga svētkus.
