Ģertrūdes ielas teātrī 5. septembra vakarā pasniegtas prestižās ikgadējās Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) Izcilības balvas. Laikraksts “Ziemeļlatvija” lepojas ar žurnālisti Sandru Pētersoni, kura bija nominantu vidū 2025. gada Latvijas Žurnālistu asociācijas Izcilības balvai par publikāciju “Lai justos drošībā, vajag vairāk ugunsdzēsēju glābēju”.

Sandra izpētīja situāciju Smiltenes un Valkas novadā un noskaidroja, ka jau vairākus gadus Smiltenē ir aktuāls jautājums par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) daļas izveidi pašreizējā posteņa vietā. Posteņa rīcībā ir salīdzinoši mazāk tehnikas (postenī ir trīs autocisternas, daļā – četras) un arī mazāk cilvēku vienā maiņā – trīs (daļā – seši).

Šo tēmu “uzkarsēja” 2024. gada decembrī notikušais ugunsgrēks kokapstrādes uzņēmumā SIA “AW Latvia” Smiltenē. “Tā bija vairāku faktoru veiksme, ka ražotne nenodega un vairāk nekā 40 cilvēku nepalika bez darba,” sarunā ar “Ziemeļlatviju” publikācijā “Lai justos drošībā, vajag vairāk ugunsdzēsēju glābēju” atzina SIA “AW Latvia” valdes loceklis Aivars Eglītis. Proti, ja ugunsgrēks ražotnē būtu izcēlies pusstundu ātrāk, kamēr Smiltenes posteņa dežūrmaiņas autocisterna vēl bija Jaunpiebalgā un pārējie glābēji būtu jāgaida atbraucam no citām pilsētām (viņi ieradās pēc aptuveni 40 minūtēm), tad visa rūpnīca, visticamāk, jau būtu nodegusi. Tagad viss beidzās ar minimāliem bojājumiem, jo VUGD Smiltenes posteņa ugunsdzēsēji glābēji ieradās ļoti ātri, atzina uzņēmējs.

Intervijā ar VUGD Smiltenes posteņa komandieri Inetu Bērziņu Sandra noskaidroja, ka VUGD daļai vienā maiņā (diennakts laikā) ir divas ieslēgtas cisternas, kas vienā laikā reaģē abas un, ja deg dzīvojamā māja vai ražotne, uz notikumu izbrauc abas. Ja māja vai ražotne deg Smiltenē, kur ir VUGD postenis, tad izbrauc viena autocisterna, bet pārējās tuvojas no Strenčiem, Valmieras, Cēsīm, Jaunpiebalgas – atkarībā no tā, kurā vietā izcēlies ugunsgrēks.

Atsaucoties uz savām iepriekšējām publikācijām, Sandra uzsvēra, ka jau daudzus gadus tiek lauzti šķēpi par to, ka Smiltenē kā ekonomiski aktīva un ar kokapstrādes uzņēmumiem bagāta novada administratīvajā centrā vajag VUGD daļu, nevis posteni, jo postenim ir mazāki materiālie un cilvēku resursi. Taču joprojām risinājuma nav, – joprojām Smiltenē ir VUGD postenis ar vienu dežūrmaiņu trīs cilvēku sastāvā.

Publikācijā “Lai justos drošībā, vajag vairāk ugunsdzēsēju glābēju” Sandra arī noskaidroja problēmas iemeslu. Lai reorganizētu Smiltenes posteni par daļu, ir vajadzīgi papildu ugunsdzēsēji glābēji, kuri tur strādātu, bet tādu šobrīd nav. VUGD norāda, ka gada sākumā dienestā 12 % amatu bija vakanti, tāpēc prioritāte šobrīd ir šo amatu aizpildīšana, nevis Smiltenes posteņa pārveide par daļu. Kaut arī šobrīd Vidzemē vakanču struktūrvienībās publikācijas tapšanas laikā bija krietni mazāk nekā pirms gada un solis uz priekšu situācijas uzlabošanā ir atalgojuma palielināšana, ugunsdzēsēju glābēju vajag vēl vairāk, nekā viņu šobrīd ir.

“Nominācija ir augsta atzinība, jo tas ir izcilu darbu un sasniegumu žurnālistikā izvērtējums. Taču man visaugstākais mana darba novērtējums ir lasītāju viedoklis, viņu domas. Tas, ka tik daudzi cilvēki no Smiltenes un Valkas novadiem, no Strenčiem, par ko savulaik rakstīju, un citām tuvākām un tālākām vietām reģionālā laikraksta “Ziemeļlatvija” kontā “Facebook” mani apsveica un uzsvēra, ka tāda atzinība ir godam pelnīta, ir tas, kā dēļ ir vērts strādāt. Paldies jums visiem, jo žurnālists bez sava lasītāja nav nekas, – viņa darbam tad zūd jēga. No savas puses cenšos savu darbu darīt ar maksimāli augstu paceltu latiņu, tieši domājot par jums, lasītāji, lai jūs saņemtu objektīvu, daudzpusīgu, saturīgu un aktuālu informāciju,” teic žurnāliste Sandra Pētersone.

UZZIŅAI

Žūrijai nācās iepazīties ar teju 200 darbiem, salīdzināt tos un nominēt labākos.

Kategorijā “Reģionālie un diasporas mediji”, kurā bija nominēts arī Sandras Pētersones raksts, balva tika Latgales Reģionālās televīzijas žurnālistei Martai Puzākai par raidījumu ciklu “Skolām (ne)būt!”.

Kategorijā “Ziņu žurnālistika un reportāža” balvu saņēma portāla “Delfi” autoru kolektīvs Selīna Puķe, Katrīna Žukova-Zalāne un Aija Krūtaine par rakstu “Traģēdija Klusajā ielā. Pēc dalības Rīgas maratonā mirst jaunietis no Igaunijas”.

Kategorijā “Intervija un apraksts” balvu saņēma žurnāla “Ir” žurnāliste Ilze Šķietniece par rakstu “Es peldēju par mums abiem!” par traģēdiju Baltijas jūrā, kur gāja bojā ūdensmotociklists.

Kategorijā “Pētniecība un analītika” žūrija apbalvoja Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” žurnālisti Olgu Dragiļevu par pētījumu “Iztēlojies orgasmu – un sarkanus cimdiņus. Kā neirologs Viškers “ārstēja” pacientes”.

Kategorijā “Dokumentālie stāsti” balvu saņēma Latvijas Radio raidierakstu veidotāju kolektīvs Linda Spundiņa, Renāte Lazdiņa, Madara Bērtiņa, Ģederts Ģelzis, Justīne Savitska, Ivo Tauriņš, Beāte Bērziņa, Ieva Zariņa, Romāns Žukovs, Ieva Rūtiņa, Jara Sizova un Artūrs Andersons par raidieraksta “Dokumentārijs” sērijām “Justīne, kuras nebija” par Latgalē nogalināto septiņus gadus veco Justīni Reinikovu. Žūrija šogad lēma izveidot trīs jaunas nominācijas.

Nominācijā “Datu žurnālistika” balvu saņēma Latvijas Televīzijas (LTV) Ziņu dienesta autoru kolektīvs – Rudīte Spakovska, Dāvis Sedols un Jara Sizova par darbu “Atbalsts tavā pašvaldībā pēc reģionālās reformas pirms pašvaldību vēlēšanām”.

Nominācijā “Dezinformācijas novēršanas žurnālistika” balva tika pasniegta “Delfi” komandai – Andrim Kārkluvalkam, Arturam Skutelim, Lainei Fedotovai, Katrīnai Žukovai un Viesturam Radovicam – par publikāciju sēriju “Maigā vara”, kas pētīja dažādus Kremļa tā dēvētās maigās varas ietekmes piemērus.

Savukārt kategorijā “Žurnālistika pašvaldību vēlēšanās” tika apbalvos LTV žurnālists Dāvids Freidenfelds par tiešraidi no vēlēšanu iecirkņa “Kas (ne)notiek ar balsu skaitīšanu?”. Ar “Gada redaktora” balvu sveikta Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” “Re:Check” redaktore Evita Puriņa.

Intas Brikšes balva par nozīmīgu ieguldījumu žurnālistikā pasniegta Kuldīgas reģionālā laikraksta “Kurzemnieks” galvenajai redaktorei Daigai Bitiniecei. Tik nozīmīgas balvas piešķiršana reģionālā medija redaktorei savā ziņā ir arī apliecinājums reģionālās preses lomai demokrātiskā sabiedrībā

“Izcilības balvas 2025” darbus vērtēja LŽA pilnsapulcē ievēlēta komisija, kuras sastāvā ir Marta Cerava (Latvijas Sabiedriskais medijs), Annija Petrova (“Re:Baltica”), Filips Lastovskis (“Delfi”), Arnis Krauze (TV3) un žūrijas vadītāja Sarmīte Kolāte (Latvijas Radio, Latvijas Sabiedriskais medijs).

Ikgadējās “Izcilības balvas” tika pasniegta par izciliem darbiem un sasniegumiem žurnālistikā no 2024. gada jūnija līdz 2025. gada jūlijam. Pieteikt darbus un autorus bija iespējams gan asociācijas biedriem, gan arī citiem interesentiem.