Smiltenes novada pašvaldība ņems aizņēmumu no Valsts kases līdz 109 620 eiro uz desmit gadiem, lai remontētu Smiltenes Kultūras centra jumta segumu.
Tas ir pašvaldības prioritārais investīciju projekts, kam vajadzīgā aizņēmuma ņemšanu atbalstīja visi Smiltenes novada domes sēdē 23. oktobrī klātesošie deputāti.
Aizņēmuma summu pašvaldība izņems šogad un 2026. gadā un savā 2026. gada budžetā paredzēs līdzfinansējumu 4191,64 eiro apmērā.
Remontu plānots uzsākt šogad. Tas attieksies tikai uz kultūras nama ēku, bet ne uz blakus esošo sporta halli.
“Šobrīd kultūras nama jumts ir ļoti sliktā stāvoklī. Lai aizsargātu ēkas konstrukcijas no bojājumiem, novērstu mitrumu un ūdens iekļūšanu telpās, ir svarīgi veikt Smiltenes kultūras nama jumta atjaunošanu,” pirms domes sēdes notikušajā Finanšu komitejas sēdē deputātus informēja Ieva Dille, Smiltenes novada pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja.
Smiltenes novada pašvaldība šogad vasarā izsludināja iepirkumu plānotajiem darbiem. No vairākiem pretendentiem līguma tiesības ir piešķirtas uzņēmumam SIA “MP Agency”, un līgums ar uzvarētāju jau ir noslēgts. Pēc publiski pieejamās informācijas, uzņēmuma “MP Agency” juridiskā adrese ir Krāslavas novads.
Izskatot jautājumu par aizņēmuma ņemšanu Valsts kasē, Smiltenes novada deputāts, bijušais Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš Finanšu komitejas sēdē atzina, ka pašvaldība jau vairākus gadus mēģina cīnīties ar Smiltenes kultūras nama jumta problēmu. “Zinu, ka ir bijuši vairāki un dažādi mēģinājumi. Cerams, ka šīs investīcijas ļaus sakārtot jumtu, kas izskatās diezgan traģiski,” piebilda Edgars Avotiņš.
Smiltenes kultūras nama ēkai ir plakanais jumts. Lietus gadījumā šādiem jumtiem ir lielāks risks uzkrāt lielāku ūdens daudzumu, kas var radīt bojājumus jumta konstrukcijai un segumam.
“Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka 2011.–2013. gadā Smiltenes kultūras nama ēka piedzīvoja vērienīgu rekonstrukciju pēc pašvaldības pasūtījuma, tai skaitā jumta atjaunošanu. Visa rekonstrukcijas projekta kopējās izmaksas bija aptuveni 2,17 miljoni latu (orientējoši trīs miljoni eiro). Finansējums bija gan no Eiropas Savienības fondiem, gan no valsts un pašvaldības budžeta.
