FOTO: DIĀNA VALTERE
Jau rakstījām, ka 26. februārī Smiltenes novada muzejs Mēru muižā gaidīja ikvienu interesentu uz ikgadējo, nu jau III Februāra konferenci, šoreiz ar moto “Ota, māls un rakstāmspalva”. Tās priekšlasījumi šogad bija veltīti Smiltenes apkārtnes vēstures, literatūras, mākslas un lietišķās amatniecības mantojumam.
Lektoru, savas jomas profesionāļu stāstījumi aptvēra laika posmu no 18. gadsimta līdz 20. gadsimta sākumam, īpaši izceļot Latvijas simbolisma ainavas gleznotāju Rūdolfu Pērli, pirmo starptautiski godalgoto latviešu mākslas keramiķi Jēkabu Drandu un daudzu Smiltenei nozīmīgu projektu īstenotāju 19. un 20. gadsimta mijā firstu Paulu Līvenu.
Uzzinot vairāk, bagātina sevi
Konferenci apmeklēja arī smilteniete Vinete Brunovska, kā valdes locekle pārstāvot biedrību “Smiltenei un Latvijai”.
“Āķis”, kas viņu piesaistīja šim pasākumam, bija priekšlasījums par Paulu Līvenu. Vinete Brunovska dzīvo Smiltenes pagasta Kalnamuižā, kur savulaik atradās viņam piederošā Smiltenes muiža un kur līdz mūsdienām saglabājušās vairākas firsta dzīves laikā uzceltās ēkas.
“Esmu daudz lasījusi par Līvenu, taču vairāk par viņa darbošanos Smiltenē. Šajā konferencē uzzināju daudz jauna par Līvenu pašu, par to, kur viņš mācījies, par viņa dzīvi. Interesanti bija arī citi priekšlasījumi. Konference bija laba, izzinoša ‒ par cilvēkiem, kuri kādreiz dzīvojuši un darbojušies mūsu apkārtnē. Uzzinot par viņiem vairāk, mēs bagātinām sevi,” teic Vinete Brunovska.
Konferences sākumā Smiltenes novada muzeja vadītāja Ieva Miķe iepazīstināja klātesošos ar iepriekšējā gada pētnieciskā darba aktivitātēm, notikumiem un projektiem un atgādināja konferences priekšvēsturi, proti, konferences norises laiks februārī nav nejaušs. Tas ir kā atgādinājums un vienlaikus piemiņa 1918. gada liktenīgā februāra notikumiem Vidzemē, uzsver Vita Blate, Smiltenes novada muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja.
Toreiz vācu armijas un padomju Krievijas militāro sadursmju rezultātā Iskolata jeb Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomitejas) režīms īstenoja Vidzemes iedzīvotāju arestus un deportācijas. Uz Krieviju gūstā aizvesto un nonāvēto vidū bija arī Mēru muižas (tagadējās Smiltenes novada muzeja ēkas) toreizējais īpašnieks Augusts Jakobs Hekers. Šie februāra notikumi bija muzeja pirmās 2024. gadā rīkotās konferences pirmā priekšlasījuma temats.
No muižniekiem līdz Mārtiņskolas arhīvam
Savukārt priekšlasījumi par šī gada konferences “Ota, māls un rakstāmspalva” bija seši. Ieskatu tajos sagatavojusi un lasītājus ar tiem iepazīstina Vita Blate, Smiltenes novada muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja.
Lekciju daļu iesāka Latvijas Universitātes (LU) Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece Ginta Pērle-Sīle ar priekšlasījumu “Cekelu dzimtas pēdas Smiltenes novada vēsturē” par 18. un 19. gadsimta tradīcijām “padomu došanas” literatūrā. Viņas pētījums skāra Palsmanes, Rauzas un Mēru muižas īpašniekus ‒ Cekelu dzimtas muižniekus. Tradīcija rakstīt detalizētus padomus dažādās lauksaimniecības nozarēs un adresēt tos muižu zemniekiem radās 18. gadsimta otrajā pusē, pēc Ziemeļu kariem, kad muižu saimniecības bija kara seku nopostītas un valdīja trūkums, kas skāra ne tikai zemnieku, bet arī muižnieku ikdienu. Cekelu dzimtas pārstāvju 18. gadsimta beigās publicētie padomi kartupeļu un labības audzēšanā, kā arī labības uzkrājumu veidošanā šobrīd glabājas Latvijas Nacionālās bibliotēkas reto grāmatu un rokrakstu krājumā un ir uzskatāmi par Vidzemes kultūrvēsturiskā mantojuma svarīgu sastāvdaļu, jo atsedz 18. un 19. gadsimta lauku sabiedrības dzīves procesus un aktualitātes.
Arī nākamā priekšlasījuma “Svantes Gustava Dīca garīgās pērles: dziesmas un pirmā grāmata latviešu sievietēm” tematika bija līdzīga ‒ padomu došana 18. gadsimtā.
Šo lekciju lasīja literatūrzinātniece, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece Māra Grudule. Viņas stāsts par ārkārtīgi personisko Dīca attieksmi, tulkojot no vācu valodas “padomu pērļu virteni” latviešu sievietēm, apliecina 18. gadsimta sabiedrības lielo problemātiku ģimenes kā sociālas struktūras pastāvēšanā. To ietekmēja pēckara posts, tikumi un sievietes loma tā laika Eiropas sabiedrībā.
Trešais priekšlasījums Personības loma vēstures saglabāšanā: Jānis Runcis un Mārtiņskolas arhīvs” Raunas Kultūrvēsturiskā mantojuma centra vadītājas Ievas Plētienas stāstījumā apliecināja, cik svarīgi un reizēm nenovērtējami ir saglabāt un publiskot cilvēka pierakstītās atmiņas.
Mārtiņskolas (vēlāk – Mežoles skolas) pārzinis Jānis Runcis savā dzīves laikā dokumentējis it visu – sākot ar savas un savu bērnu dzīves notikumiem un beidzot ar skolas, valsts un pasaulē notiekošo, tā sniedzot ļoti skaidras un precīzas liecības nākotnes paaudzēm par savu laikmetu.
Ap un par otu, mālu, rakstāmspalvu
Konferences otrās daļas priekšlasījumi izvērsa notikumus ap otu, mālu un rakstāmspalvu. Ota simboliski izgaismoja spilgtā, Smiltenes novada Mēru muižā dzimušā simbolisma ainavas gleznotāja Rūdolfa Pērles dzīves un daiļrades pagrieziena punktus un to ietekmi uz viņa mākslu. Lekciju “Rūdolfs Pērle – no Gaujas un Amatas krastiem līdz simbolisma mākslas apvāršņiem” lasīja LU Mākslas vēstures institūta vadītāja Kristiāna Ābele. Rūdolfa Pērles līdz mūsdienām apzināto darbu rezonanse vienlaikus ar pazīstamā Mikolaja Konstantīna Čurļoņa daiļradi joprojām izskan gan Latvijas mākslas vēstures gaiteņos, gan Eiropas muzejos.
Savukārt māla ziedēšana un dekoratīvo šķīvju ornamenta raksturīgais ritms slavenā keramiķa Jēkaba Drandas daiļradē tika atsegts Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļas vadītājas Sanitas Zvidres lekcijā. Klātesošos šajā stāstā ievilka ne tikai smalkās māla dedzināšanas, ornamenta glazūras tehnikas un krāsu veidošanas tehniskie paņēmieni, bet arī paša Jēkaba Drandas biogrāfija – tā spoguļo 19. gadsimta Smiltenes apkārtni, cilvēkus, viņu nodarbes un dzīves sapņus.
Konferenci noslēdza LU Vēstures institūta pētnieces un tulkotājas Kristīnes Beķeres stāsts par sastaptajām ceļazīmēm Paula Līvena memuāru tulkošanā ‒ lekcija “Paula Līvena memuāri – personības spogulis un vēstures avots”. Šis stāsts par un ar “rakstāmspalvu” interesantā veidā parādīja, cik ļoti personisks, tolerants, humorpilns un neapstrīdami subjektīvi patiess var būt kāda cilvēka redzējums uz dzīves notikumiem dažādu lielu politisku un valstisku pārmaiņu laikā, cik daudzšķautņaina ir patiesība, – tā atkarīga no cilvēka, kurš to piedzīvo, un cik trauslas ir robežas starp šīm patiesības šķautnēm. To saprašana ir atkarīga no katra paša dzīvās vēstures veidotāja – no mums pašiem.
Paula Līvena memuāru tulkojums ir jau otrais solis šī garadarba apzināšanā un šobrīd ir pieejams Smiltenes novada muzejā. Interesenti to var lasīt uz vietas muzejā, iepriekš sazinoties ar muzeja darbiniecēm. Nākamais solis muzeja darba plānā ir atrast iespējas unikā-
lo memuāru publicēšanai.
Priekšlasījumus varēs noskatīties videosižetos
Smiltenes novada muzejs izsaka pateicību lektorēm par sadarbību un sirsnīgu paldies visiem interesentiem, kuri atrada iespēju atbraukt un izjust zinātniski izglītojošo konferences gaisotni.
Visi priekšlasījumi (katrs atsevišķā videosižetā) būs redzami Smiltenes pašvaldības “YouTube” kanālā “Smiltenes novads” orientējoši no marta otrās puses.
“Ir cilvēki, kuri uz konferenci Smiltenes novada muzejā netiek, jo vai nu nav transporta, vai arī ir jāstrādā (konference notika darba laikā – redakcijas piezīme), bet tāpat nepacietīgi gaida šo notikumu. Viņi to varēs piedzīvot, noskatoties šos video,” sarunā ar “Ziemeļlatviju” teic Smiltenes novada muzeja vadītāja Ieva Miķe.
Viņa piebilst, ka viena no muzeja funkcijām ir pētniecības nodrošināšana un pētnieciskā materiāla popularizēšana un piedāvāšana apmeklētājiem, un tieši šāda konference un šāds tās formāts tam ļoti labi kalpo.
“Protams, pētniecisko materiālu varētu izvietot izstādēs. Taču daudz vērtīgāk ir to piedāvāt klātienē brīnišķīgu, augsta mēroga lektoru priekšlasījumā un dot arī cilvēkiem iespēju ar konkrēta rakursa pētniecisko materiālu iepazīties pilnvērtīgi, ne tikai atsevišķu izvilkumu veidā,” uzsver Ieva Miķe.
Viņa arī kā nozīmīgu akcentē muzeja izveidoto veiksmīgo sadarbību ar pētniekiem – savas jomas ekspertiem un novada pētniecībā iesaistīto sabiedrības daļu, kas aktīvi iesaistās Smiltenes novada vēstures apzināšanā.
Plānojot IV Februāra konferenci 2027. gadā, muzeja fokuss būs veltīts apgaismības laika tematiem un brāļu draudžu kustībai (hernhūtismam) Vidzemē un Smiltenes apkārtnē.
