Pašvaldības pienākums ir atbildēt uz iedzīvotāju jautājumiem. Arī uz retoriskiem, ar zemtekstu, kur jautājuma uzdevējs jau iestrādājis sev vēlamo spriedumu par atbildētāju, lai kāda arī nebūtu atbilde. Šādi, manuprāt, ir Jura Vaivada blogā (ŠEIT) „Ziemeļlatvijā” uzdotie jautājumi par Strenču novada domes rīcību ar pašvaldības budžeta līdzekļiem un pašvaldības zemi, uz kuriem mēģināšu sniegt atbildi.
Par pašvaldības budžeta līdzekļu izlietojumu ES struktūrfondu projektu realizācijai novadā. Strenču novads nav Latvijas bagātāko pašvaldību skaitā, tāpēc pašvaldība, jau no novada izveidošanas 2009. gadā kā prioritāti attīstībai ir izvirzījusi ES fondu līdzekļu piesaisti. Šajā laika periodā ir izdevies realizēt 26 novada infrastruktūras uzlabošanas projektus, kuros pašvaldība, ieguldot kā obligāto līdzfinansējumu 545 048Ls, ir piesaistījusi ES fondu līdzekļus 2 684 452Ls.
Katrs ieguldītais lats ir devis novadam labumu par gandrīz pieciem latiem. Diemžēl strauji mainoties ekonomiskai situācijai valstī, ne visu projektu finansējuma bilance ir vienāda. Ir projekti, kuros iepirkumā uzvarējušais pretendents apņemas darbus veikt par zemāku cenu nekā paredzēts atbilstoši normatīviem izstrādātā tehniskā projekta tāmē, bet ir arī tādi, par kuru realizāciju nākas piemaksāt palielinot pašvaldības līdzfinansējumu.
Projekta „Satiksmes drošības uzlabošana Pulkveža Zemitāna ielā Strenču pilsētā” realizāciju nācās pārtraukt pēc iepirkuma procedūras rezultātu izskatīšanas, jo vienīgā pretendenta pieprasītā cena par darbu bija divas reizes lielāka kā paredzēts tehniskajā projektā un šie papildus 111 097Ls būtu pilnībā jāsedz no pašvaldības budžeta.
Nepiekrītu Jurim Vaivadam, ka visi ir laimīgi un apmierināti. Ir ieguldīts pamatīgs darbs gan projekta pieteikuma izstrādē, gan tehniskā projekta izstrādē, šīs ielas rekonstrukcija ir ļoti nepieciešama gan gājējiem, gan braucējiem. Plānojam daļu no tehniskajā projektā paredzētajiem darbiem izdarīt pašu spēkiem šogad, pēc tam tehnisko projektu aktualizēt un iesniegt jaunu pieteikumu ERAF.
Par finansiālo atbalstu pirmklasniekiem 10Ls apmērā.
Domes lēmums ir lakonisks, atspoguļo tikai deputātu par un pret viedokļu samēru. Nedaudz pievienojot savu viedokli, var panākt dažādu rezultātu. Jura Vaivada viedoklis lasītājam liek domāt, ka ļaunums uzvarējis.
Tomēr šeit nav runa par summu, bet par to, kā pareizāk atbalstīt pirmklasniekus- vai šos 10ls izmaksāt vecākiem bez pārliecības, ka tie tiks izlietoti paredzētajam mērķim vai arī paredzamo rezultātu sasniegt paredzot finansējumu pašvaldības iestādes „Strenču novada vidusskola” budžetā. Deputātu vairākumam pieņemamāks likās otrais variants.
Par iesnieguma izskatīšanu par pašvaldībai piederoša zemesgabala atsavināšanu.
Rīcību ar valstij vai pašvaldībai piederošu mantu gadījumos, kad saņemts iesniegums ar ierosinājumu atsavināt noteiktu zemesgabalu, nosaka Publiskas personas mantas atsavināšanas likums.
Jura Vaivada rakstā minētajā gadījumā domes sēdē izskatīts iesniegums ar ierosinājumu par pašvaldībai piederoša starpgabala (zemes gabals, kurš robežojas ar vairākiem īpašniekiem piederošiem zemes gabaliem un kura platība ir mazāka par pašvaldības teritorijas plānojumā noteikto apbūves gabala minimālo platību 1200m2) atsavināšanu.
Ņemot vērā to, ka zemesgabals nav realizējams kā apbūves gabals, kā arī to, ka šo zemesgabalu nav paredzēts izmantot pašvaldības saimnieciskai darbībai, deputāti nolēma rīkoties likuma 5.panta (2)daļas nosacījumiem:
„(2) Attiecīgi Ministru kabinets vai atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija lēmumu atļaut atsavināšanas ierosinājumā minētās publiskās personas mantas atsavināšanu vai pamatotu atteikumu par atsavināšanas ierosinājuma noraidīšanu pieņem sešu mēnešu laikā no atsavināšanas ierosinājuma saņemšanas dienas.
Ja atsavināšanas ierosinājums saņemts par zemes starpgabalu, kas nav ierakstīts zemesgrāmatā, lēmumu par atļauju atsavināt zemes starpgabalu attiecīgi Ministru kabinets vai atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija pieņem sešu mēnešu laikā no dienas, kad zemes starpgabals ierakstīts zemesgrāmatā.”
Dome pieņēma lēmumu minēto zemesgabalu ierakstīt zemesgrāmatā. Atbilstoši likumam, ne ātrāk kā pēc sešiem mēnešiem notiks balsojums par zemesgabala atsavināšanu. Ja dome nobalsos par zemesgabala atsavināšanu, tad, atbilstoši likuma 14.panta nosacījumiem, tiks izsūtīti uzaicinājumi piedalīties zemesgabala pirkšanas izsolē visiem zemes īpašniekiem, ar kuru īpašumiem robežojas minētais starpgabals. Zemesgabala sākumcenu izsolei nosaka likums „Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu novērtēšanas kārtību”:
4.pants.Īpašuma objekta nosacītās cenas noteikšana:
„Īpašuma objekta nosacīto cenu noteic Privatizācijas aģentūra vai privatizācijas komisija, ievērojot īpašuma objekta aktīvu, pasīvu un saistību novērtējumu un pieaicināto ekspertu atzinumus, kā arī novērtējot nemantiskos faktorus, kas ietekmē īpašuma objekta nosacīto cenu”.
Stapgabaliem: aktīvi, pasīvi – tas būtu zemes gabala kadastrālā vērtība, saistību novērtējums – visi izdevumi saistīti ar zemes vienības uzmērīšanu un nostiprināšanu zemesgrāmatā. Līdz ar to, pārdodot šo zemesgabalu izsolē pat par noteikto sākumcenu, visi līdzekļi, kas ieguldīti zemesgabala uzmērīšanā, ierakstīšanā Zemesgrāmatā un kārtojot citas formalitātes, tiks atgūti un nav pamata Jura Vaivada bažām par pašvaldības mantas izšķērdēšanu.
Strenču novada domes izpilddirektors
Aivars Auniņš
