Launkalnes pagasta Mežciemā mežrožu krūmi no tāluma atgādina lielas sniega kupenas. Baltie ziedi ir pilnā plaukumā.
“Arī pīpenes un āboliņš jau zied. Sākām sienu pļaut,” tik agru vasaru ilgi nav piedzīvojusi Ieviņa Puriņa, saimniece vienai no Mežciemā lielākajām lauku mājām.
Mežciemu uz pusēm sadala Vidzemes šoseja. Ieviņa ar vīru Guntaru Kalniņu un pieciem bērniem saimnieko ceļa vienā pusē, bet otrā sējumus iekopis “Kadiķīšu” saimnieks Ainārs Melderis. “Puriņos” – piena govis, “Kadiķīšos” – labība.
“Ziemeļlatvija” Mežciemā viesojās gan abās zemnieku saimniecībās, gan arī citās lauku sētās un mājās, kā arī apskatīja arī nesen iekoptos zemeņu laukus, kur joprojām vajag ravētājus.
Šajā apdzīvotajā vietā nav nevienas valsts vai pašvaldību iestādes, nav arī veikala un pasta nodaļas. Mežciemā cilvēki, it īpaši zemnieki, paļaujas uz savu darbu un tā sagādātajiem augļiem.
Vairāk lasiet laikrakstā “Ziemeļlatvija” sestdien, 11. jūnijā.
