Augsto degvielas cenu un pieaugošo izmaksu dēļ mūspuses lauksaimniecībā notiek negaidītas pārmaiņas, zirgkopība strauji kļuvusi par ienesīgāku nozari nekā tradicionālā liellopu audzēšana.
Ilgstoši augstās degvielas cenas būtiski ietekmējušas lauksaimniecības nozari. Lopkopji jau reaģējuši uz izmaiņām ‒ piena govju un gaļas liellopu vietā daļa saimniecību sākusi masveida pārorientēšanos uz zirgkopību. Kā norāda ekonomikas eksperts, pieprasījums pēc zirgiem pēdējo nedēļu laikā esot pieaudzis neieredzētā ātrumā, īpaši pilsētu teritorijās.
Arī citi nozares eksperti norāda, ka zemnieki arvien biežāk izvēlas zirgus, jo tie “piedāvā dubultu ekonomisko efektu” ‒ gan kā pārvietošanās līdzeklis, gan kā lauksaimniecības palīgs, vienlaikus samazinot atkarību no degvielas un tehnikas.
“Ja traktors kļūst par luksusu, zirgs kļūst par risinājumu,” komentē lauksaimnieks no Smiltenes pagasta, kurš jau nomainījis visu liellopu ganāmpulku pret zirgkopības saimniecību.
Tiek ziņots, ka arī citviet liellopu kūtis pakāpeniski tiek pārveidotas par staļļiem, savukārt veterinārārsti sāk apgūt jaunu specializāciju – “zirgu ikdienas mobilitātes konsultācijas”.
Tirdzniecības tīklos parādījušies arī pirmie “hibrīdie risinājumi” ‒ rati ar elektrisko starteri un saules paneļu jumtu, kas paredzēti modernajam zemniekam.
Tikmēr degvielas uzpildes staciju operatori ziņo par neparastu tendenci ‒ klienti arvien biežāk jautājot nevis par 95. markas benzīnu, bet gan par auzām, pakavu komplektiem un “zirga stāvvietas abonementiem”.
Satiksmes un Zemkopības ministrijas pagaidām šo tendenci komentē atturīgi, vien norādot, ka “lauksaimniecības transformācija notiek dabiskā evolūcijas ciklā”.
Tikmēr Smiltenes ielās jau novērojami pirmie “zirgu sastrēgumi” pīķa stundās un tiek apspriesta iespēja ieviest zirgu numura zīmes.
Redakcija atgādina: jebkāda sakritība ar realitāti ir pilnīgi nejauša un, iespējams, saistīta ar 1. aprīli.
Aprill, aprill!
