FOTO: INGA KARPOVA
Šopavasar Valkas pagasta Lugažu stacijā – vietā, no kuras pirms 77 gadiem, 1949. gada martā, padomju vara uz Sibīriju no Valkas novada izsūtīja 650 nevainīgus cilvēkus, – pulcējās sirmgalvji un Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas 8.b klases skolēni un jaunsargi. Noliecot galvu un pieminot deportācijā nosūtīto latviešu ciešanas, te notika sirsnīgs, tomēr skumjām apvīts piemiņas brīdis.
Atceres brīdī, uzrunājot klātesošos no represijām cietušos Valkas novada iedzīvotājus, Valkas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece Unda Ozoliņa pieminēja arī savu mammu, kurai vilcienā uz izsūtījuma vietu apritējuši desmit gadi.
“Lugažu stacija, kurai mūsu vēsturē, īpaši 1949. gada 25. martā, ir skumja vēstures liecību vieta. Šī nav vienīgā tāda stacija, lai visā Latvijā izvestu 42 tūkstošus iedzīvotāju. Simboliski mums garām aizgāja mūsdienīgs vilciens no Viļņas uz Tallinu. Taču toreiz notika piespiedu aizbraukšana ģimenēm no savām mājām, no savas dzimtenes. Cilvēki izturēja pāri darījumus un pazemojumus. Jūs bijāt arī tie, kas mums ir paraugs, kā nezaudēt vērtības, kā mācēt dzīvot arī pēc tam un priecāties par dzīvi. Lai nekad nevienam nekas tāds nebūtu jāpiedzīvo, kā toreiz pirms 77 gadiem,” novēl U. Ozoliņa.
Uzrunājot savus likteņa biedrus, Latvijas Politiski represēto apvienības Valkas nodaļas vadītājs Kārlis Albergs atzina: “Katru gadu Latvijā 25. marts ir sēru diena. Katrs atceras savu ceļu uz Sibīriju un mājupceļu uz Latviju. Tā ierakstīta kā rindkopa mūsu Latvijas vēsturē. Paldies visiem, kas ir atnākuši pieminēt, ka vēl esam kopā un varam atcerēties. Šodien pabiju arī Kārķos, kur notika atceres brīdis. Teikšu atklāti, mani nedaudz pārņēma skumjas. Līdz ar to vēlos izteikt jums visiem savu viedokli. Braucot cauri Ērģemes ciemam un Kārķu pagastā, redzēju Latvijas valsts karogus. Taču, ja Kārķu pagasta pārvalde ne pie tautas nama, ne pie pagasta pārvaldes ēkas Latvijas valsts karogu nav noformējusi atbilstoši šodienas likumam, tad jājautā un, iespējams, jāvēršas Saeimā par izmaiņām likumā. Tad šajā dienā jāatceļ prasība, ka valsts karogs ir jāizliek sēru noformējumā. Ko mēs gaidām? To, ka pēdējie represētie aizies viņsaulē? Un tad notiks tas, kas notika 1949. gadā ar mūsu paaudzi. Novēlu, lai tā tas nebūtu. Mums arī nākotnē šajā piemiņas dienā ir jāatceras savi senči. Latvijā bezmaz vai katru ģimeni ir skāris bargais 1949. gads. Un ne tikai šis gads vien, arī 1941. un 1944. gads, un arī visi 50 padomju okupācijas gadi. Atgādinu, ka mums ir jābūt modriem,” rosina represētais K. Albergs.
Pēc K. Alberga teiktā par karogiem “Ziemeļlatvija” sazinājās ar novada pašvaldības izpilddirektoru Valdi Šaicānu. Viņš informēja, ka Kārķu pagasta pārvaldes vadītājs Aivis Megris patlaban slimo, tāpēc nav bijis, kas nokontrolē šo lietu par karogiem sēru noformējumā.
Vairāk foto un video no piemiņas pasākuma – www.ziemellatvija.lv, sadaļā “Foto”.
