Lielās pilsētas savas intereses spēj aizstāvēt ļoti labi, arī daudzskaitlīgās mazās novadu pašvaldības ir plaši pārstāvētas un balsojumos var ietekmēt Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) lēmumus, intervijā aģentūrai LETA pauž Reģionālo attīstības centru apvienības priekšsēdētājs, Valkas novada domes vadītājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija). Tomēr citāda situācija, pēc viņa domām, ir bijušajos rajonu centros, par kuru interesēm iestājas jaunizveidotā Reģionālo attīstības centru apvienība. Arī tiem ir savas specifiskas intereses gan Eiropas Savienības (ES) fondu sadalē, gan diskusijās par budžetu, tomēr pēdējā laikā tie bijuši zaudētājos – piemēram, Smiltene, Līvāni un Sigulda. Krauklis uzsver, ka Reģionālo attīstības centru apvienība turpinās cīnīties par sevis pārstāvēto iedzīvotāju interesēm.
Kāpēc bija nepieciešams izveidot Reģionālo attīstības centru apvienību?
Latvijā pašvaldībām ir ļoti dažāds mērogs un līdz ar to arī dažādas intereses un problēmas. Latvijas lielo pilsētu asociācija izveidota jau pirms vairākiem gadiem un ļoti labi aizstāv savu biedru intereses. Vēsturiskā pagastu apvienība ir pārtapusi par daudzskaitlīgu novadu apvienību un balsojumos kongresos var ietekmēt visas Latvijas Pašvaldību savienības lēmumus, jo katrai pašvaldībai neatkarīgi no tās lieluma ir tikai viena balss. Savukārt bijušie rajona centri, piemēram, Smiltene, Līvāni, Sigulda, kuriem ir savas specifiskas intereses gan ES fondu sadalē, gan diskusijās par budžetu, pēdējā laikā ir bijuši zaudētājos.
LPS problēma ir tā, ka tai jāsamēro visu triju pašvaldību grupu intereses – lielo pilsētu, vidējo pašvaldību un novadu. Tas, kas uztrauc pašvaldības, kurās ir 2000 iedzīvotāju, bieži vien maz nodarbina pašvaldības, kurās ir vairāki desmiti vai simttūkstoš iedzīvotāju. Plānošanas dokumentos viss izskatās ļoti skaisti – visi atzīst, ka jābūt īpašai politikai, kas veicinātu reģionu attīstību. Tomēr, kad apskatāmies, kas no šiem dokumentiem pārvēršas reālajā dzīvē, redzam, ka gan lielās pilsētas, gan mazie novadi mūs ir “apspēlējuši”. Mēs arī redzam, ka mums, reģionālajiem attīstības centriem, nosacījumi ES fondu piesaistīšanai ir daudz neizdevīgāki kā līdz šim, bet lielajām pilsētām tie ir labāki. To redzot, vidējo pašvaldību vadītāji sapratuši, ka ir daudz aktīvāk jāaizstāv savu pašvaldību intereses. Tāpēc pērn decembrī tika nolemts, ka tiek veidota Reģionālo attīstības centru apvienība. Tā darbosies LPS sastāvā. LPS ir apsolījusi, ka tiks algots darbinieks, kurš apvienības uzdevumā analizēs visus dokumentus, kas ir būtiski vidējo pašvaldību darbā. Mēs, pašvaldību vadītāji, esam ļoti aizņemti cilvēki. Tāpēc apvienībai vajag darbinieku, kurš ļoti rūpīgi lasa cauri visus dokumentus, ES programmas, kuru detalizācija vēl nav pabeigta, Ministru kabineta noteikumus, jo šajos dokumentos bieži vien svarīgas ir tieši nianses.
Reģionālo attīstības centru apvienība centīsies ietekmēt rezultātu. Viena lieta ir, ja runāt uz kādu ministriju, MK vai Saeimas komisiju iet, piemēram, Valkas vai Smiltenes pašvaldības vadītājs, bet cita – ja saskaņotu viedokli pauž 31 vidējās pašvaldības pārstāvis. Lielo pilsētu piemērs rāda, ka ar šādu saskaņotu kolektīvu pozīciju rēķinās daudz vairāk.
Kādu neatliekamu problēmu risināšana Reģionālo attīstības centru apvienībai aktuāla patlaban?
Ļoti aktuāls ir skolotāju algu jautājums. Lielajām pilsētām finansējuma sadale pēc principa “nauda seko skolēnam” ir ļoti izdevīga, bet laukos tas faktiski iznīcina mazās skoliņas. Ir jādiskutē un jāatrod kompromiss, bet, kāds tas būs, pagaidām neviens nezina. Patlaban lauku skolām par labu tiek pārdalīta daļa līdzekļu, kas pienāktos lielajām pilsētu skolām. Tā nav normāla situācija.
Ik pa laikam arī dzirdam, ka kāda ministrija iecerējusi reformēt savas pakļautības iestādes, kas ietekmēs iedzīvotājiem sniedzamos pakalpojumus. Pašvaldībām ir rūpīgi jāseko līdzi šīm reformām, jo, piemēram, tiesu reformas rezultātā daļai iedzīvotāju pirmā līmeņa tiesas faktiski kļuvušas nepieejamas. Tāpat reģionālās attīstības centriem ir specifiskas intereses par ceļu fonda izlietojumu, jo to teritorijā ir gan pilsētas, gan lauku teritorijas.
Mūsu apvienību satrauc arī iecerētā nodokļu reforma un nodokļu likmes palielināšana mikrouzņēmumiem. Patlaban liela daļa veikaliņu, kas atrodas mazapdzīvotās lauku teritorijās, ir noformēti kā mikrouzņēmumi. Tā veikalnieks, kura apgrozījums ir ap 2000 eiro mēnesī, var samaksāt par elektrību un nopelnīt sev algu, kura nav daudz lielāka par minimālo. Iedzīvotājiem ir ļoti svarīgi, lai tādi veikaliņi laukos būtu. Brīdī, kad mikrouzņēmumu nodoklis tiks pacelts, mazais veikaliņš, visticamāk, bankrotēs, jo mikrouzņēmuma nodoklī nekādi uzturēšanas izdevumi nav ierēķināti, svarīgs ir tikai apgrozījums. Iespējams, Rīgā ir grūti aptvert, ka kāda veikala apgrozījums ir 2000 eiro mēnesī, nevis dienā, bet nedrīkst pieļaut, ka šie lauku veikali tiek slēgti, jo tie bieži vien ir vienīgā tirdzniecības vieta apkaimē.
Vai vidējām pašvaldībām ir kādas īpašas intereses ES fondu sadalē?
Mēs redzam, ka ES fondu dalīšana nenotiek atbilstoši Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam (“NAP 2020”) noteiktajiem mērķiem. Tajā noteikts, ka deviņas lielās pilsētas un 21 reģionālās attīstības centrs būs “motors”, kas vilks Latvijas attīstību. Tomēr acīmredzot, lai visiem būtu labi, nauda tiek sadalīta pēc principa, lai vilks ir paēdis un kaza dzīva. Rezultātā padomju degradētā mantojuma sakārtošanai uz septiņiem gadiem katram reģionālās attīstības centram pienāksies četri miljoni eiro, bet uzņēmējdarbības vides atbalstam – zem miljona eiro, kaut arī sākotnēji šie skaitļi bija paredzēti vairākas reizes lielāki.
Kur tie pazuda?
Tika veiktas dažādas pārdales, izmaiņas dokumentu sākotnējās redakcijās. Tā ir lieta, ko katra pašvaldība atsevišķi diez vai spēj izanalizēt. Ir jāvērtē viss lauks un analīze jāveic profesionāli. Tāpēc mēs gribam, lai Reģionālo attīstības centru apvienībai ir profesionāls darbinieks, un ar laiku, ja redzēsim, ka viens cilvēks ar šo pienākumu netiek galā, esam gatavi algot vēl kādu. Dokumentu gūzma ir milzīga, un nereti sastopamies ar situāciju, kad šodien dokumentā ir vieni cipari, bet pēc pāris dienām uz valdības sēdi aiziet cita versija, ko mēs vienkārši palaižam garām. Ir grūti izsekot, kurā brīdī un kādu iemeslu dēļ dokumenta versija mainās. Protams, ES fondu sadalījuma “lielais rāmis” ir noteikts, tas vilciens ir aizgājis, bet konkrētie katras programmas nosacījumi vēl var mainīties, tāpat kā nosacījumi, kā konkrētā pašvaldība var šos līdzekļus izmantot. Mēs centīsimies panākt, lai ES fondu līdzekļi pašvaldībās varētu tikt izmantoti attiecīgās teritorijas akūtāko problēmu risināšanai.
Kā ES fondu līdzekļus plānots apgūt Valkā?
Valka no ES fondiem saņem niecīgu naudiņu. Ja citas pilsētas iepriekšējā plānošanas periodā varēja ieguldīt savā attīstībā sešus līdz astoņus miljonus eiro, Valkas rīcībā bija tikai 400 000 eiro. Līdz ar to pilsētā ir daudz sliktā stāvoklī esošas publiskās infrastruktūras. Ceram, ka jaunajā plānošanas periodā to vismaz daļēji izdosies sakārtot no Latvijas un Igaunijas pārrobežu sadarbības programmas. Būtu tikai godīgi, ja Latvijas un Igaunijas valdības varētu vienoties kādu daļu no ES fondu līdzekļiem ieguldīt Valkas centra sakārtošanā – tas patlaban izskatās kā pēc kara. Starp Valku un Valgu 90.gados gāja divu valstu robeža.
Jau gatavojoties iepriekšējam ES fondu plānošanas periodam, izstrādāti vairāki tehniski projekti, kas guļ plauktā un gaida rindā uz realizāciju. Latvija vispār ir izdevusi ārkārtīgi daudz naudas par dažādiem pamatojumiem, koncepcijām un tehniskajiem projektiem, kas beigu beigās nav atbalstīti. Mēs gribētu, lai šajā plānošanas periodā pašvaldības varētu būt pārliecinātas, ka kvalitatīviem projektiem, pie kuriem tās strādā, ES fondu nauda ir “iezīmēta” un tiks noteikti piešķirta. Valkai turpat kaimiņos ir Igaunijas ciemats Segaste ar skaistu pili, kura izremontēta par Latvijas, Igaunijas un Krievijas pārrobežu sadarbības programmas līdzekļiem. Segastei tiks piešķirti 2,5 miljoni eiro, lai blakus pilij bijušajā zirgu stallī ierīkotu SPA. Latvijā diemžēl nekas tāds nav pat iedomājams. Tā ir mūsu lēmējinstitūciju domāšanas problēma, un mēs ar pašvaldības atbalstošu Saeimas deputātu palīdzību centīsimies to mainīt.
Vai, veidojot Valkas novadu, savulaik nav pieļautas kļūdas?
Es biju viens no tiem, kurš uzskatīja, ka novadi jāveido bijušo rajonu robežās, izņemot Valkas un Preiļu rajonu, kur ir divi attīstības centri – Smiltene un Līvāni. Šos divus rajonus bija lietderīgi sadalīt. Arī valsts pārvalde – policija, tiesa, Zemesgrāmata – joprojām darbojas bijušo rajonu mērogā. Tomēr politiskās gribas veidot novadus bijušo rajonu robežās toreiz nebija. Novadu reformas bērns ir sanācis diezgan kropls. Ir daži mazi novadi, kas lielā mērā dzīvo tikai no dotācijas.
Tomēr novada teritorijas izmērs nav vienīgais kritērijs attiecīgās pašvaldības sekmīgai attīstībai. Vērtējot Valkas novada darbību, varam konstatēt, ka esam ieguldījuši bijušo tā pagastu attīstībā daudz vairāk līdzekļu un izdarījuši vairāk laba, nekā katrs pagasts būtu varējis izdarīt atsevišķi. Zinu, ka ideja par novadu apvienošanu nav populāra pašvaldību vidū. Tāpēc arī Valka nebūs jaunas reformas iniciatore. Mēs gribam sadarboties ar visām kaimiņu pašvaldībām. Ja kaimiņi negrib apvienoties un vēlas turpināt saimniekot atsevišķi, tad nevajag viņiem uzbāzties. Pašvaldības var sadarboties arī neapvienojoties. Piemēram, Valkas būvvalde sniedz pakalpojumus arī Strenču novadam, kurš ir pārāk mazs, lai pats uzturētu būvvaldi.
Jūsu pārstāvētā Vidzemes partija ir viena no Latvijas Reģionu apvienības (LRA) dibinātājiem. Vai esat apmierināts ar tās frakcijas darbību 12.Saeimā?
Tas, ka LRA deputāti ir ievēlēti Saeimā, ir pozitīvi. Diemžēl neviens no Vidzemes partijas kandidātiem neiekļuva parlamentā. Domāju, ka visiem, kas kandidēja Saeimas vēlēšanās, tā bija laba politiskās darbības skola, tomēr neesmu pārliecināts, ka, atrodoties opozīcijā, var panākt ko labu reģionu attīstībai. Pozīcija ļoti strikti virzās tajās jomās, kur koalīcija ir spējusi vienoties, un opozīcijā neieklausās. Tomēr, kas zina, iespējams, ka šīs Saeimas laikā var tikt izveidota cita koalīcija un cits valdības variants. Tāpēc es gribu novēlēt LRA frakcijai nenākt klajā ar plakātiskiem paziņojumiem, no kuriem nekāda labuma nav. Šādi paziņojumi varētu traucēt iegūt sadarbības partnerus, ja politiskā situācija mainītos. Ja kādu kritizē par lietu, man tas ir pieņemami, bet, ja jauno politisko spēku pārstāvji laiku pa laikam nāk klajā ar skaļiem paziņojumiem, kam nav dziļāka seguma, manuprāt, tā ir “pirmā gada politiķu slimība”, kas ir dabīga. Tā ir jāpārslimo un jāatrod optimāls veids, lai, pat atrodoties opozīcijā, ievērotu savu vēlētāju intereses.
Vai tomēr prāts ir mierīgāks, kad Saeimā ievēlēti vairāki pieredzējuši pašvaldību vadītāji?
Iepriekšējai Saeimai trūka izpratnes par to, kas ir pašvaldība, kā tā darbojas. Tas, ka tagad parlamentā ir ievēlēti vairāki bijušie pašvaldību vadītāji, protams, ir labi. Es būtu priecīgs, ja viņu skaits būtu vēl lielāks. Tas, ka viņi darbojas dažādās frakcijās, arī ir labi, jo tas ļaus izvairīties no frakciju “greizsirdības”, risinot pašvaldībām svarīgus jautājumus. Ceru, ka Saeimā ievēlētie pašvaldību vadītāji sadarbosies, risinot reģionu attīstībai nozīmīgas problēmas un strādājot pie likuma grozījumiem, ja tādi būs nepieciešami.
Arī valdībā ir cilvēki, ar kuriem var runāt par pašvaldībām svarīgām problēmām. Piemēram, Kaspars Gerhards (VL/TB-LNNK) ir labs vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs ar lielu pieredzi valsts pārvaldē. Viņš nepieņem lēmumus, nepārbaudot faktus, vadoties tikai no emocijām, kā to reizēm darīja ministrs Edmunds Sprūdžs (RP). Gerhards ir gatavs ieklausīties argumentos, pieaicināt ekspertus. Man kā Valkas mēram bija saruna ar ministru Gerhardu par Latvijas un Igaunijas sadarbības projektiem. Tāpēc es raugos cerīgi uz sadarbību ar ministru, un arī liela daļa manu kolēģu pašvaldībās, ar kuriem esmu runājis, domā līdzīgi.
