Jūlija vidus ir īstais laiks, kad viesoties pie mūspusē vienīgā, pieredzes bagātā liliju selekcionāra Andra Krūmiņa. Viņa mājās, Blomes pagasta “Sirmiņos”, var apreibt no liliju smaržas un stundām ilgi jūsmot par krāšņo un daudzveidīgo ziedu dārzu. Savukārt, ieejot siltumnīcā, būsiet pārsteigti, ka lilijas var būt arī divus metrus garas.
A. Krūmiņš vieniem no vissenākajiem kultūraugiem – lilijām – pievērsies, iedvesmojoties no Padomju Savienībā slavenākā liliju selekcionāra Viktora Orehova. “Savulaik strādāju Botāniskajā dārzā un katru vasaru devāmies ekskursijā uz Viktora liliju dārzu. Mani sāka sajūsmināt visi tie nosaukumi un selekcionāra stāstījums.
Par ziediem viņš ar lielu aizrautību varēja runāt visu dienu,” stāsta blomēnietis.Viņš zina teikt un reizē lepojas, ka Latviju jau sen var dēvēt par liliju audzētāju zemi. A. Krūmiņš joprojām atceras, ka viņa pirmās no sēklām izaudzētās lilijas caur Dārzkopības biedrību nonākušas Krievijā Kremļa apzaļumošanai, bet vēl citas nosūtītas uz Brestas cietoksni.
“Sirmiņos” ir ap 250 šķirņu lilijas, no tām aptuveni 40 ir paša A. Krūmiņa radītās. Izrādās, ka selekcijas process ilgst aptuveni trīs četrus gadus, kas arī ir iemesls, kāpēc Latvijā aizvien nav jaunu liliju selekcionāru. Taču blomēnieti tieši šis process aizrauj visvairāk. “Nekad neiznāks divas vienādas lilijas, katra ar kaut ko mazliet atšķirsies. Pirmajā gadā lilijas atgādina zāles vai pat nezāles, ir jābūt pacietīgam,” saka selekcionārs.
Staigājot pa liliju dārzu, A. Krūmiņš atklāj daudz aizraujošu faktu. Piemēram, ka atsevišķu liliju ziedlapas drīkst lietot uzturā, dažos restorānos tās pat ir delikateses – un dod nogaršot tumši sarkanu ziedu. Blomēnieša liliju pasaule vienaldzīgu neatstās nevienu.
