FOTO: NO PERSONĪGĀ ARHĪVA
Sestdien, 21. martā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) notika lasīšanas veicināšanas programmas “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2025” svinīgs noslēguma pasākums – ikgadējie Lielie lasīšanas svētki. Tika apbalvoti lasītāko grāmatu autori, tulkotāji un izdevēji, godināti lasīšanas vēstneši – aktīvākie vecāki un skolotāji. Par Vidzemes reģiona lasīšanas vēstnesi tika izvēlēta apeniete, Dāvja Ozoliņa Apes pamatskolas sākumskolas skolotāja Līvija Karro.
Lai gan uz svinīgo pasākumu Rīgā viņai nav bijusi iespēja ierasties, jo tas sakritis reizē ar citu sabiedrisku pasākumu, L. Karro dalījās ar “Ziemeļlatviju”, ko viņai nozīmē šis piešķirtais pagodinājums un kā viņai izdodas radīt jaunākās paaudzes interesi par grāmatu lasīšanu.
Grāmatu vērtēšana ir noslēgusies ar vērienīgiem rezultātiem. Programmā iesaistījās rekordliels bibliotēku skaits – 912.
Šogad žūrijā savas domas par lasīto pauda 23 300 lasītāji no Latvijas skolām un bibliotēkām, kā arī no 91 latviešu diasporas centra 35 valstīs. Īstenojot Diasporas likumu, valsts finansējums nodrošināja, lai grāmatas ceļo uz visiem kontinentiem, palīdzot veidot lielāko latviešu lasītāju kopienu un ciešu kultūras saikni ar Latviju.
Vairāki tūkstoši bibliotekāru, skolotāju un vecāku ar patiesu degsmi rosināja lasīt jaunāko literatūru un sniegt par to vērtējumu, praktiski apliecinot nozīmīgo Latvijas Nacionālās bibliotēkas rosināto novatorisko sabiedrības iesaistes kustības “Restarts lasīšanai” un stratēģiskās iniciatīvas “Tiesības uz lasīšanu. Rīgas manifests” ideju.
2025. gada “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas” kolekcijā bija iekļautas 29 grāmatas sešās vecumgrupās: 5+, 7+, 9+, 11+, 15+ un Vecāku žūrija. Kolekcijas izveidē bija izcelta galvenokārt oriģinālliteratūra, kopā atlasot 16 latviešu autoru grāmatas. Plaši pārstāvēta bija arī tulkotā literatūra ‒ trīs no lietuviešu un trīs no zviedru valodas tulkotas grāmatas, divas no angļu valodas tulkotas grāmatas un pa vienam tulkojumam no igauņu, franču, slovēņu, dāņu un nīderlandiešu valodas.
Kā katru gadu, lasītāji visaugstāk vērtē cilvēcības pilnu, dziļiem pārdzīvojumiem caurstrāvotu literatūru, kā arī jautras un neparastiem notikumiem bagātas grāmatas ar daudzveidīgām ilustrācijām un kvalitatīvu dizainu.
No 2012. gada LNB īsteno lasīšanas vēstnešu kustību. Bibliotekāri nosauc visčaklākos palīgus, kuri aktīvi iesaistās, lai bērni un jaunieši vairāk lasītu un vietējā kopiena iesaistītos lasītveicināšanas aktivitātēs.
Mūsdienās, kad bērnu uzmanību arvien biežāk piesaista ekrāni un digitālās ierīces, īpaši nozīmīga kļūst to cilvēku loma, kuri spēj iedvesmot jauno paaudzi atgriezties pie grāmatām. Viena no šādām personībām ir sākumskolas skolotāja Līvija – lasīšanas vēstnese Vidzemes reģionā, kura ar aizrautību un neatlaidību veicina bērnu interesi par literatūru.
“Līvija Karro ir iedvesmojoša sākumskolas skolotāja, kas ar savu personīgo piemēru un degsmi stiprina lasītprieku bērnos. Īpaši nozīmīga ir viņas ikmēneša iniciatīva “Lasīšanas konference”, kur katram bērnam jāpastāsta par kādu izlasītu grāmatu. Viņas darbs ir vairāk nekā pienākums – tā ir pārliecība par grāmatu spēku. Šādi skolotāji veido spēcīgu, domājošu un lasošu paaudzi. Viņas darbs ir vairāk nekā pienākums – tā ir pārliecība par grāmatu spēku. Pateicoties Līvijas iniciatīvai, žūrijas norise klasē kļūst dzīva, pārdomāta un bērniem gaidīta. Ticu, ka šādi skolotāji veido spēcīgu, domājošu un lasošu paaudzi. Būtu patiess prieks redzēt Līviju Karro godinātu Lielajos lasīšanas svētkos,” saka Ligita Leite, Apes bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļas vecākā bibliotekāre.
“Aizvadītajā Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas sezonā piedalījās 36 žūrijas eksperti ‒ 27 bērni, seši jaunieši un trīs vecāki. Lai lasītveicināšana izdotos, tas ir ciešs darbs kopā ar skolotājiem un vecākiem ‒ personīgi tiek izsūtītas ziņas vecākiem, kad kāda no grāmatām pieejama. Pēdējos gados Apes bibliotēkas žūrijas eksperti nedodas uz Lielajiem lasīšanas svētkiem, jo ir noteikts maksimālais skaits no bibliotēkas – divi cilvēki. Lai neviens nejustos slikti, pēdējos četrus gadus veidojam svētkus savas bibliotēkas ietvaros ‒ atskatāmies, kā mūsu bibliotēkā ir veicies, izspēlējam kopīgu grāmatu spēli, notiek apbalvošana, bērniem ir svētku galds un kāds pārsteigums no bibliotēkas. Tā ikviens jūtas novērtēts,” skaidro L. Leite.
Līvija ikdienā strādā Dāvja Ozoliņa Apes pamatskolā ar jaunāko klašu skolēniem, mācot pamatpriekšmetus no pirmās līdz trešajai klasei. Šobrīd viņas audzināmā klase ir otrā, un tieši šeit īpaši spilgti redzams skolotājas ieguldījums lasīšanas kultūras veidošanā. Viņas vadībā katru mēnesi notiek lasīšanas konferences, kurās bērni dalās iespaidos par izlasītajām grāmatām. Skolēni ne tikai stāsta par sižetu, bet arī iepazīstina ar autoriem un ilustratoriem, analizē galvenos varoņus un izceļ sev nozīmīgākos notikumus. Tas palīdz attīstīt ne vien lasītprasmi, bet arī spēju izteikties un diskutēt.
“Katru savu audzināmo klasi cenšos iesaistīt bērnu žūrijas lasīšanas veicināšanas programmā. No 17 bērniem klasē 11 piedalījās aizvadītās sezonas bērnu žūrijas programmā pilsētas bibliotēkā un seši bērni lasīja grāmatas skolas bibliotēkā. Šis mācību gads visnotaļ ir bijis veiksmīgs,” atzīst L. Karro.
Līvija aktīvi iesaista bērnus arī pilsētas bibliotēkas organizētajās aktivitātēs, tostarp Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijā. Šajā programmā piedalās dažāda vecuma bērni – no pirmsskolas līdz pat pamatskolas vecumam, kā arī pieaugušie, un tā kļuvusi par nozīmīgu platformu, kur jaunie lasītāji var justies kā eksperti, vērtēt grāmatas un dalīties viedokļos.
Skolotāja pati ir cieši iesaistīta šajā procesā – viņa lasa tās pašas grāmatas, ko bērni, un aktīvi diskutē ar viņiem. Šāda līdzdalība veido uzticēšanos un motivē skolēnus iesaistīties vēl vairāk. Līvija uzsver, ka mūsdienās bērnus nevar piespiest lasīt – svarīgāk ir radīt interesi un piedāvāt izvēles iespējas. Viņasprāt, nozīmīgu lomu spēlē arī motivējoši uzdevumi, piemēram, vasarā izlasīt trīs grāmatas un par tām uzrakstīt lasīšanas dienasgrāmatu, piefiksēt grāmatas varoņus un svarīgākās atziņas. Līvija Karro, izvērtējot grāmatas, grupā 7+ atzīmēja Laura Gundara grāmatu “Nē!”, kurā autors ļoti labi parāda dzīves ikdienas situācijas. Bērnam liekas, ka vecāki visu aizliedz, bet tad pēkšņi visu atļauj. Stāsts par robežām, noteikumiem un to jēgu.
No vecāku grupas grāmatām uzrunāja Rūtas Šepetis grāmata “Man tevi jānodod!”. Grāmata balstīta uz reāliem notikumiem Rumānijā. Lasot lika aizdomāties par morāles principiem, uzticēšanos un nodevību, izvēlēm un brīvību. Līvija aicina izlasīt šo grāmatu.
Liela nozīme ir arī sadarbībai ar bibliotēku. Bērni regulāri apmeklē gan skolas, gan pilsētas bibliotēku.
Sadarbībā ar D. Ozoliņa Apes pamatskolas bibliotekāri Vinetu Meisteri skolas bibliotēkā tika noorganizēta nodarbība ar dažādām aktivitātēm. Klausoties Marijas Parras grāmatas “Vafeļu sirdis” fragmentu lasījumu, skolēni veidoja apsveikuma kartītes ar sirsniņām kvilinga tehnikā, pārrunāja dzirdēto un pēc tam cienājās ar garšīgām pašceptām vafelēm.
Viņa atzinīgi vērtē pasākumus, kas tiek rīkoti Apes pilsētas bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā jaunākās paaudzes lasītājiem. Piemēram, pavasara skolēnu brīvlaikā aizvadīta nakšņošana bibliotēkā. Tā bijusi interesanta pieredze, ko īstenot ar jaunāko bibliotēkas auditoriju. Bibliotēkā tika ceptas picmaizītes, apgleznoti māla podi, veidoti “TikTok” video, spēlētas spēles un izdejotas dejas.
“Pilsētas bibliotēka īpaši piesaista ar radošiem un tematiskiem pasākumiem, kas notiek pēc stundām. Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija ir viens no veidiem, kā rosināt interesi par jaunākajām grāmatām un pašiem lasītājiem kļūt par sava veida ekspertiem, daloties atziņās, vērtējumā par izlasītajām grāmatām,” atzīst L. Karro. Viņa piebilst, ka bērnu lasītprasme dažkārt kļūst vājāka un konkurence ar digitālajām ierīcēm ir liela, tāpēc izaicinājumu netrūkst. Tomēr viņa turpina meklēt jaunus veidus, kā ieinteresēt skolēnus, un uzskata, ka svarīgākais ir rādīt piemēru un veidot pozitīvu attieksmi pret lasīšanu, veicināt sabiedrības interesi un iesaisti. Lasīšanas vēstneša statuss Līvijai nozīmē ne tikai atzinību, bet arī atbildību turpināt iesākto darbu – sadarboties ar bibliotēkām, iedvesmot bērnus un stiprināt lasīšanas kultūru. Viņas darbs apliecina, ka ar entuziasmu, radošumu un patiesu ieinteresētību iespējams aizraut arī citus un radīt vidi, kur grāmatas kļūst par nozīmīgu ikdienas daļu.
“Manuprāt, šis statuss ir dots cilvēkiem, kuri īpaši aicina un iedrošina citus lasīt grāmatas. Man kā skolotājai grāmatas un lasīšana vienmēr bijusi īpaši svarīga, tā ir mana sirdslieta, es pati piedalos vecāku žūrijā un labprāt iesaistu savus skolēnus dažādās lasīšanas aktivitātēs. Uzskatu, ka būt par lasīšanas vēstnesi nozīmē katram sākt ar savu vidi, savu skolu, savu kopienu, ‒ lasīt grāmatas, apmeklēt bibliotēku. Ne vienmēr tikai no bibliotēkas bērni ņem grāmatas. Ir ģimenes, kur paši pērk grāmatas un veido mājas bibliotēku. Bieži vien, kad runājam un iesaku kādu jaunāko literatūru, bērni man saka: “Man tāda grāmata mājās jau ir! Tas priecē,” saka L. Karro, kura ir pārliecināta, ka lasīšana attīsta valodu, domāšanu un iztēli, kā arī palīdz labāk koncentrēties un izteikt savas domas. Tā paplašina zināšanas par pasauli un veicina spēju saprast citus cilvēkus, veidojot domājošu un radošu personību.
