brīdinājumus” “Samsung” un “Android” tālruņos, ir šāda: tālrunī izvēlies Iestatījumi → Drošība un ārkārtas situācijas → Bezvadu ārkārtas brīdinājumi → Pārbaudes brīdinājumi (ieslēgt).
FOTO: ILZE FEDOTOVA
Trešdien visā Latvijā notika valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas pārbaude – iedarbinātas trauksmes sirēnas. Pirmo reizi kopā ar trauksmes sirēnu pārbaudi uz viedtālruņiem visā Latvijā tika nosūtīts šūnu apraides paziņojums, ko gan visi nesaņēma. Šobrīd šī ir apspriestākā tēma sociālajos tīklos un tur rakstītais krasi atšķiras no oficiālā viedokļa, ka šūnu apraides informāciju nav saņēmis tikai viens procents iedzīvotāju.
Arī “Ziemeļlatvija” trešdien sociālajos tīklos aptaujāja iedzīvotājus, uzdodot jautājumu, vai dzirdēta sirēna un saņemti ziņojumi tālrunī. Uz to kā no pārpilnības raga birst atbildes – nē. Vairāki desmiti iedzīvotāju no dažādām mūsu novadu vietām ziņo, ka nav dzirdējuši pārbaudes sirēnas un nav saņēmuši brīdinājuma ziņojumu savā mobilajā tālrunī. Kā tad tā – iztērēti lieli līdzekļi, taču cilvēki apgalvo, ka brīdinājuma ziņu nav saņēmuši un arī sirēnas daudzi nav dzirdējuši.
Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs skaidro, ka šūnu apraides paziņojuma saņemšana nav atkarīga tikai no sistēmas un mobilo sakaru operatoru infrastruktūras darbības, bet liela loma ir viedtālruņu operētājsistēmas izstrādātājiem un viedtālruņu ražotājiem, kas izvirzītās prasības par šūnu apraides paziņojuma atspoguļošanu viedtālruņos ievieš dzīvē. Proti, galvenais iemesls, kāpēc liela daļa Latvijas iedzīvotāju trešdien nesaņēma šūnu apraides paziņojumu savā viedtālrunī, ir saistīts tieši ar viedtālruņu ražotāju uzstādījumiem. Pārbaude ļāvusi konstatēt, ka “iOS” operētājsistēmas lietotāji šūnu apraides paziņojumu lielākoties saņēma, savukārt liela daļa “Android” tālruņu lietotāju šo paziņojumu nesaņēma, jo, neskatoties uz VUGD noteiktajām prasībām, ne visi viedtālruņu ražotāji ir ieslēguši paziņojuma “Mācību brīdinājums” saņemšanu.
Uzrunājām vairākus cilvēkus, lūdzot ieskatīties savu viedtālruņu iestatījumos, vai tiešām nav bijis ķeksītis pie Pārbaudes brīdinājumi. Kā atzina vairāki uzrunātie, izskatot telefona iestatījumus un nokļūstot līdz sadaļai Paziņojumi, ir dota atļauja sūtīt brīdinājuma ziņas (ir ielikts ķeksītis). Arī žurnāliste, kura gatavoja šo publikāciju, pārliecinājās, ka viņas tālrunī “Samsung” ir šāda opcija un atzīme par iespēju saņemt mācību brīdinājumus bija atslēgta, līdz ar to ziņa nepienāca. Savukārt cita kolēģe, kurai arī ir “Samsung” tālrunis, taču jau vairākus gadus vecs, tādu uzstādījumu atrast nevarēja.
Bet kā tad ar sirēnām, kuras Valkā neviens laikam nav dzirdējis. Arī Smiltenes iedzīvotāji tikai retais sociālajos tīklos raksta, ka signālu dzirdējis. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) informēja, ka šī gada 26. novembrī visā Latvijā veikta valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas – trauksmes sirēnu iedarbināšanas un šūnu apraides paziņojuma izsūtīšanas – pārbaude. Trauksmes sirēnu pārbaudes laikā tika izvērtēta sirēnu tehniskā gatavība, darbības kvalitāte un to dzirdamība. Kopumā no 159 pārbaudītajām sirēnām bez traucējumiem nostrādāja visas. Piecas trauksmes sirēnas netika pārbaudītas, jo tās tiek pārvietotas, remontētas vai atjaunotas. Vidzemē pārbaudītas 26 no 28 izvietotajām trauksmes sirēnām. No tām visas nostrādāja bez traucējumiem. Divu trauksmes sirēnu darbība netika pārbaudīta. Viena ir izvietota Valkā, bet otra – Madonā.
“Daru zināmu, ka vienai no divām Valkā esošajai sirēnām tiek mainīts sirēnas skaņas mehānisms. Darbus pabeigs tuvāko nedēļu laikā, un sirēnas darbība tiks atjaunota. Otra sirēna darbojās, bet tā nespēj dzirdamību nodrošināt visā pilsētas teritorijā un it īpaši novadā,” “Ziemeļlatvijai” skaidro Artūrs Pokšāns no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra.
“Smiltenē ir izvietota viena trauksmes sirēna, kas darbojās, bet esošās vienas sirēnas raidīšanas attālums nav pietiekams, lai noklātu Smiltenes pilsētu un blakus esošās apdzīvotās vietas. Tādēļ varētu būt veidojusies situācija, ka Saltupu, Kalnamuižas, Grotūža, Kamaldiņas un tālākās novada teritorijās dzirdamība izpalika. Sirēnas dzirdamība atkarīga no daudziem faktoriem, bet aptuvenais dzirdamības attālums ir viens kilometrs,” pamato A. Pokšāns.
Par situāciju Valkā zina stāstīt arī Intars Lukovskis, VUGD Valkas daļas komandiera pienākumu izpildītājs. “Piedalījos trauksmes sirēnu pārbaudē Valkā. Sirēna, kuru pārbaudījām, nostrādāja. Otra sirēna atrodas remontā. Šādā situācijā ir skaidrs, ka visi Valkas iedzīvotāji varēja sirēnas skaņas signālu nesaklausīt. Bet gribu uzsvērt, ka sirēnas ir tikai viens no agrīnas brīdināšanas rīkiem. Jāsaprot, ‒ ja būs apdraudējums, informācija tiks nodota tā, lai to saņemtu pēc iespējas vairāk iedzīvotāju ‒ Latvijas sabiedriskie mediji, operatīvo transportlīdzekļu skaļruņi, mājokļu apsekošana, kā arī šūnu apraide. Jā, šoreiz ne visi saņēmām, bet tieši tādēļ šādas pārbaudes ir nepieciešamas, lai mēs šos apziņošanas kanālus varētu pilnveidot.”
Viņš dalās pieredzē arī par šūnu apraides ziņojumiem. “Es personīgi nesaņēmu ziņojumu telefonā, bet, dzirdot Iekšlietu ministrijas Informācijas centra skaidrojumu, kas ir tie iemesli, sapratu, ka arī man telefonā nebija aktivizēta mācību paziņojuma saņemšana,” pamato I. Lukovskis.
