Piektdien Trikātas pagasta saieta namā “Depo” notika Latvijas armijas virspavēlnieka, kara ministra, Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera ģenerāļa Jāņa Baloža 130. dzimšanas dienas svinības.
Kas bija un joprojām ir Latvijas vēsturē un cilvēku apziņā ģenerālis Jānis Balodis? Par viņu nenoklust valodas un atšķirīgi spriedumi vēl šodien. Jānis Balodis – karavīrs, kas stāvējis klāt pie Latvijas armijas veidošanās, tās dzimšanas un spožajām uzvarām Brīvības cīņās un šīs armijas bojāejas 1940. gadā.
Viens no četriem latviešiem, kas apbalvots ar Lāčplēša ordeņa visām trim šķirām. Baltais ģenerālis, kā viņu sauca pirmās brīvvalsts laikā. Ulmaņa apvērsuma līdzdalībnieks, cietumnieks un represētais, kuram liktenis 1965. gadā ļāva klusi nomirt Padomju Latvijā.
Mantojumā četri stendiNeraugoties uz auksto laiku, saieta namā bija aizņemtas gandrīz visas 80 vietas. “Izdarījām visu, kas šajā saietā bija paredzēts. Vislielāko trikātiešu uzmanību piesaistīja izstāde, kura pie mums atceļoja no Nacionālā vēstures muzeja, jo īpaši ģenerāļa apbalvojumi un Latvijas pastāvēšanas 20 gadu svinībās 1938. gadā viņam dāvātais zobens,” stāsta viena no saieta organizētājām un tā vadītāja Inga Boškina.
Klātesošos uzrunāja Latvijas Kara muzeja direktora vietnieks Juris Ciganovs, rezerves pulkvedis Jānis Hartmanis, bijušais atjaunotās Latvijas armijas komandieris pulkvedis Dainis Turlais, kurš arī ir trikātietis un kā īpašais viesis J. Baloža brāļa mazdēls Juris Balodis.
Muzikālo priekšnesumu – divas karavīru dziesmas sniedza Varis Liepiņš. “Ja sākotnēji gaisotne saieta namā bija vairāk svinīga, tad turpinājumā tā kļuva silta, jauka un sirsnīga ar klusu ieinteresētību,” vērtē I. Boškina. Viņa piebilst, ka tik vērienīgi J. Baloža jubileja nekad nav svinēta.
Pasākumā piedalījās arī Trikātas pagasta zemessargi un 22. Zemessardzes kājnieku bataljona karavīri ar savas tehnikas un bruņojuma prezentāciju. Kultūras namā koncertu sniedza Nacionālo bruņoto spēku štāba orķestris.
Viena no lietām, kas paliks turpmākai izmantošanai, ir četri stendi, kurus ar domes atbalstu Rīgā izgatavoja Gundars Kaminskis. Tajos izklāstīts ģenerāļa dzīves gājums. Šos stendus var izmantot kaut katru gadu.
Trikāta – ģenerāļu novadsTrikātas pagastu tautā dēvē par ģenerālu pagastu, jo tajā dzimuši arī Kārlis Gopers un Roberts Dambītis. 1937. gadā J. Balodis licis pamatakmeni Trikātas skolas ēkai.
Šogad 2. aprīlī K. Goperam būs 135. dzimšanas diena. Savukārt 2. maijā 130 gadu apritēs R. Dambītim. Arī atzīmēšanas cienīgi notikumi. I. Boškina domā, ka kaut kādi pasākumi notiks, taču precīzu aprišu tiem vēl nav, ir vienīgi ieceres. Kas attiecas uz Baložu dzimtajām mājām “Vēžnieki”, tur 1991. gadā atklāja piemiņas zīmi. Tātad iepriekšējās lielākās svinības ģenerālim par godu ir notikušas pirms 20 gadiem.
Skolēni, mācoties dzimtās puses vēsturi, atraduši, ka Baložu dzimta Trikātā dzīvo kopš 17. gadsimta. “Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka ģenerāļa mājas pašlaik atrodas ļoti sliktā stāvoklī un to īpašnieks dzīvo Kanādā. “Cilvēkam ir savs noteikts mūžs un gluži tāpat ir ar mājām. “Vēžnieki” savu mūžu ir nokalpojuši.
Man šķiet nepareizi, ka visi kaut kādus labos darbus novada vēstures sakārtošanā gaida tikai no domes un skolas. Kritizēt citus ir viegli, taču kālab par šīm lietām nevar padomāt kāda sabiedriska organizācija. Var taču izveidot ziedojumu fondu vietas sakārtošanai. Balodis Latvijas vēsturē ir nozīmīga persona,” nešaubās I. Boškina.
