Saistībā ar to, ka pirmajā konkursā iesniegtie darbi lielākoties neatbilst zīmola (logo) būtībai, Beverīnas novada dome bija izsludinājusi atkārtotu konkursu par šī novada zīmola izstrādi.
Darbu iesūtīšanas termiņš bija 21. decembris, un šajā konkursā piedalījās trīs autori, pavisam iesniedzot deviņus variantus. Tagad atkal iedzīvotājiem ir iespēja balsot par jaunveidotā zīmola variantiem.
Pašlaik ar apmēram 54 procentiem vadībā ir mājas lapā publicētais pirmais variants, kurā par logo pamatu izmantota trešajā gadsimtā datēta Trikātā atrastā emaljētā ripsakta. Šī ir viena no divām Latvijā atrastajām saktām, kurās attēlots Pērkonkrusts.
Pērkons sper visu norišu centrāVēstures doktors Guntis Zemītis piemin vēl otru tikpat senu, kas atrasta Cēsu apriņķa Mūros. Latvijas zīmju pētnieks, mākslinieks Valdis Celms Trikātas saktas zīmes skaidro kā radošu procesu izraisošu zīmju kombināciju. Sakta it kā nemitīgi griežas un to var aplūkot kā statiskā tā dinamiskā stāvoklī.
Ir divi stāvokļi: pasīvais – taisnajā krustā – un aktīvais – šķērsu krustā. Veidojas tāda kā savstarpējās ierosmes un kustību mija. Te simbolu valodā izpaužas Dievs kā pasaules radītājs (statiskais krusts) un Pērkons kā pasaules darinātājs un pārvaldnieks (aktīvais krusts). Pērkons sper krustā – visu norišu centrā. Ierosina un izraisa radošus procesus.Kādēļ gan lai Beverīnas novads nebūtu vieta, kura, balstoties senajā vēsturē, spēj nest visai Latvijai radošu un nozīmīgu impulsu?
Tiecas uz cilvēku un kosmosa vienotībuKonkursa devītais zīmols veidots kā dažādu – gan baltu, gan Baltijas somu ikonogrāfijā – pazīstamu ģeometriskā raksta zīmju salikums. Zīme stilizēti atveido trīs latgaļu koka pils – Beverīnas – torņus, vienlaikus simbolizējot trīs novada pagastu vienību šodienā un vēsturē. Zīmes līkloči attēlo arī Gaujas – visu novada pagastu robežupes – meandra lokus, kā arī var tikt uztverti kā mežu, vienas no galvenajām novada bagātībām, siluets.
Zīmes centrālā romba iekšienē ievietots mazāks rombs, ko četrās daļās sadala slīpais krusts. Tas kopā veido vairāku zīmju savienojumu ar tādām nozīmēm kā “gudrība”, “stabilitāte”, “attīstība”, “viedums”, “pajume” un tā joprojām.
Mazākā romba virsotne savienota ar lielākā romba virsotni, iezīmējot vertikālu tiekšanos uz augšu, cilvēku pasaules un dabas, kosmosa vienotību. Par to nodoti gandrīz 20 procenti balsu.
Pirmais iespaids ir ļoti pozitīvsTrikātietis uzņēmējs Ando Krūze komentē, ka pirmais iespaids ir pozitīvs un ļoti priecē arī tas, ka pirmie balsotāji ir vērtējuši piedāvātos darbus no vēsturisko zīmju aspekta. “Tā saucamās Trikātas saktas simbols ir ļoti spēcīgu zīmju salikums, kurā ir ielikta visas mūsu pasaules uzbūves būtība.
Vienīgie iebildumi var būt par to, cik veiksmīgi izdotos šo saktas ideju ietvert novada zīmola izteiksmē, jo zīmju salikums ir visai sarežģīts, bet kaut ko griezt nost nedrīkst. Tas, ka šī sakta ir atrasta šeit, nebūt nenozīmē, ka tā attiecās tikai uz Trikātu, bet drīzāk gan uz Tālavas valsti un senajām latgaļu ciltīm kopumā, kas šajā gadījumā ir ļoti atbilstoši mūsu situācijai. Es esmu par nedaudz stilizētu pirmo variantu,” pauž A. Krūze.
Nes mūžīgo vēstījumu par visa sākumuSavukārt novada domes sabiedrisko attiecību speciālists Valters Grīviņš precizē, ka šajā zīmola attēlā redzamo saktu ir gatavojuši Baltijas somi, kuri šo apvidu apdzīvoja 3. gadsimtā. “Tā arī ir atrasta tipiskā agrā dzelzs laikmeta somu kapulaukā. Pirmie latgaļi šeit, visticamāk, ienāca ne ātrāk kā 7. vai 8. gadsimtā.
Tas gan, protams, nemazina šī izcilā mākslas darba augsto vērtību un skaistumu,” pārliecināts V. Grīviņš.
Mūrmuižas bibliotēkas informācijas centra vadītājai Gundegai Lapiņai ir grūti izšķirties par 1. vai 9. variantu. “Devītais ir radīts konkrētai vietai un situācijai, bet pirmais nes mūžīgu vēstījumu par visa sākumu un attīstību. Laikam palieku pie pirmā, jo uzskatu to par mantojumu no tāltāliem šīs puses iedzīvotājiem.
Nevienam citam, vien mums, ir tiesības un uzdevums lietot mantojumu, ko mums atstājuši šajā teritorijā dzīvojuši cilvēki. Un visbeidzot, šis ir senākais zināmais priekšmets Latvijā, uz kura attēlota ugunskrusta – kustības, laimes (svastikas) simbols. Un visbeidzot, šī sakta ir skaista,” vērtē G. Lapiņa.
Saktas ornaments nebūs praktisksNovada iedzīvotājs Vilnis Laizāns uzskata, ka nepietiek tikai ar mājaslapā izvietotu aptauju. “Manuprāt, ja nevaram atļauties piesaistīt profesionālus zīmolu veidotājus, tad vismaz ieteiktu publicēt piedāvātos variantus “Beverīnas ziņotājā”, jo 54 balsis ne tuvu neparāda visu 2736 balsstiesīgo iedzīvotāju domas. Kas attiecas uz logo, tad man patīk 2. variants, jo tas ir mūsdienīgāks – atbilst mūsu “spārnotam” novadam vairāk.
Savukārt, lai arī koncepcija ir laba, tomēr 1. varianta trūkums ir tā nepraktiskums – uz jebkuras veidlapas saktas ornaments saplūdīs vienā mudžeklī. Kā arī tas, ka vairākumam cilvēku (ne vēsturniekiem) tā sakta neko neizsaka. Man, godīgi sakot, nepatīk, jo tas krusts atgādina “Sarkano Krustu” tikai brūnā izpildījumā,” analizē V. Laizāns.
