Novada domē ir uzsākti priekšdarbi divu iepriekš nebijušu pasākumu sarīkošanai. Viens paredzēts, lai popularizētu Beverīnas novadu kā vietu, kur aktīvi atpūsties, otrs – savu sakņu izzināšanai un nacionālās pašapziņas stiprināšanai.
23. jūlijā Valmierā notiekošā gaisa balonu festivāla ietvaros notiks tautas velobrauciens Valmiera – Brenguļi. Pasākuma mērķis ir pievērst uzmanību alternatīviem pārvietošanās veidiem kā baloniem gaisā un velosipēdiem uz zemes, veicinot veselīgu dzīvesveidu un ekodomāšanu. Turklāt ērmriteņu jeb frīkbaiku piesaiste rosina jauniešos radošu pieeju savu braucamrīku pārveidošanā un pilnveidošanā.
Aicina gatavot ērmriteņus“Ar novada spēkiem vien šo sarīkojumu pavilkt nevaram, tāpēc aicinājām palīgā Valmieru,” “Ziemeļlatvijai” stāsta Beverīnas novada kultūras nodaļas vadītājs Uldis Punkstiņš.
Šajā dienā apmēram 10 frīkbaikistu, kas apvienojušies klubā “Apokalipses jātnieki” ar saviem braucamajiem pulcēsies pie Valmieras kultūras nama vai Pārgaujas ģimnāzijas. Viņi interesentiem pastāstīs par savu apvienību un līdzīgiem pasākumiem, kuros piedalījušies, arī par ērmriteņu tapšanu. Notiks braucamrīku demonstrējumi un frīkbaikus izmēģināšanai piedāvās arī skatītājiem.
Valmierā startēs velobrauciena dalībnieki – ģimenes un individuālie braucēji, kuru velosipēdiem vēlams būt izskaistinātiem, pārveidotiem oriģinālā dizainā, kas tiks vērtēts brauciena galapunktā pie Brenguļu sporta centra “Kaimiņi”.
Interesantākos apbalvos. Paredzēts muzikāls saieta noslēgums.”Pirmie kucēni gan jāslīcina, bet tad jau redzēs. Ceram, ka izdosies,” smaida U. Punkstiņš. Viņš cer, ka kādreiz ar velosipēdiem varēs braukt pa meža takām. Nākotnē jāapgūst arī Abula mala, Mīlestības taka. Šoreiz gan maršruts izstrādāts tā, ka jābrauc tikai pa šoseju.
Rādīs seno amatu prasmesOtrs vasaras nozīmīgākais pasākums būs Beverīnas novada kultūrvēstures svētki augustā. Tie notiks Kauguru pagastā Pekas pilskalnā. Šī vieta ir iekļauta Valsts nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā. Pekas kalns ir viena no ievērojamākajām pagasta vietām.
Saietā rādīs seno amata prasmes, notiks loku šaušanas un cīņu demonstrējumi, spēles un folkloras kopu piedalīšanās.
Kultūras nodaļas vadītājs aicina šajā pasākumā piedalīties novada visu pagastu iedzīvotājus. Saiets arī daudz plašākā mērogā darīs zināmu šo nozīmīgo valsts kultūras un arheoloģijas pieminekli, lai veicinātu tūristu apriti novadā un izpratni par tā regulāras apsaimniekošanas un aizsargāšanas nepieciešamību.
Senlietas glabājas MaskavāPekas pilskalnu 1887. gadā Gaujas vecupes krastā atrada Valmieras draudzes skolotājs un vēsturnieks, vairāku grāmatu autors Voldemārs Dāvids Balodis, kas 1895. gadā tajā veica pirmos nelielos izrakumus. 1909. gada pavasarī izrakumus turpināja viņa dēls Francis Balodis un rezultātus publicēja 1910. gadā savā grāmatā par latviešu cilšu vēsturi 9. – 13. gadsimtā.
Ir izpētīts, ka tur bijušas vairākas koka ēkas, darinātas no egļu baļķiem ar māla klonu, diviem pavardiem un durvju vietu. Kāda cita ēka daļēji bijusi celta no akmeņiem, saistot tos ar mālu, un tā bijusi pilskalna galvenā celtne.
Izrakumos iegūtas vairākas senlietas – māla trauku lauskas, dzīvnieku kauli, ieroči, naži, makšķerāķi. Šīs lietas lielākoties attiecas uz 9. – 12. gadsimtu, bet atrastie veclaicīgie ķieģeļi, kaļķi, jumta kārniņi un četrstūraini māla podiņi liecina, ka ļaudis Pekas kalnu apdzīvojuši arī vēlākos gadsimtos. Atrastās senlietas glabājas Maskavā, Valsts vēstures muzejā.
