“Nojaukt vai saglabāt? Svaru kausos vēsturiskā koka apbūve” – tā šoruden rakstīja “Ziemeļlatvija”, pievēršot sabiedrības uzmanību vienai no vecākajām ēkām Strenčos, 1910. gadā uzceltajam un šobrīd neapdzīvotajam trīsstāvu koka namam pilsētas centrā, Rīgas ielas malā.
Rūpējoties par iedzīvotāju, it īpaši bērnu un skolēnu drošību, jo tuvumā atrodas skola un bērnudārzs, un lai ievērotu Būvniecības likuma prasības, Strenču novada dome aktualizējusi jautājumu par šās vecās ēkas Rīgas ielā 11 turpmāko likteni. Nams ir vietējās pašvaldības īpašums.
Uz sanāksmi ieradās trīsdesmit
“Sabiedrības vairākums ir par to, ka māja ir jādemontē,” pēc pašvaldības sarīkotās publiskās apspriešanas šonedēļ “Ziemeļlatvijai” atzīst Strenču novada domes izpilddirektore Vita Vīksna.
Pašvaldība aicināja Strenču iedzīvotājus izteikt viedokli par vecās ēkas turpmāko likteni – saglabāšanu vai demontāžu. Līdz noteiktajam termiņam, 9. novembrim, Strenču novada dome savā e-pastā saņēmusi rakstiskus priekšlikumus no pieciem iedzīvotājiem. Savukārt uz iedzīvotāju sapulci, kas šo pirmdien notika Strenču novada kultūras centrā, uz tikšanos ar pašvaldības vadību un speciālistiem ieradās 30 cilvēku. “Seši no viņiem iestājās par ēkas saglabāšanu un renovāciju. Pieļauju, ka arī ne visi publiski grib pateikt savu nostāju. Taču no tiem, kuri piedalījās sabiedriskajā apspriešanā, nospiedošais vairākums ir par ēkas demontāžu,” informē V. Vīksna.
Gala lēmumu par to, ko darīt ar ēku Rīgas ielā 11, pieņems Strenču novada deputāti. Kad tas notiks, pašvaldība šobrīd nevar pateikt, jo daži iedzīvotāji arī ierosinājuši vecajam koka namam veikt jaunu tehniskā stāvokļa novērtēšanu. Jau rakstījām, ka 2000. gadā pēc Strenču pašvaldības pasūtījuma uzņēmums “Komunālprojekts” apsekoja ēku Rīgas ielā 11 un deva savu vizuālās apsekošanas slēdzienu. Atzinumā konstatēts, ka avārijas stāvoklī jau toreiz bija daudzi ēkas elementi.
“Pirms pieņemt lēmumu, mums bija svarīgi saprast, ko domā iedzīvotāji. Sabiedriskā apspriešana ir tāpēc, lai noskaidrotu šo viedokli, taču, kas attiecas uz drošību, neviens no iedzīvotājiem par to atbildību neuzņemas. To uzņemas tikai un vienīgi dome, jo šī ēka Rīgas ielā 11 ir mūsu īpašums,” uzsver V. Vīksna.
Arhitektei Zaigai Gailei ir žēl
Jau agrāk publiskajā telpā arhitekti izteikuši viedokli, ka vēsturiskā koka apbūve ir viens no raksturīgākajiem vaibstiem pilsētu sejās, un priecājas, ka pēdējo gadu sabiedriskās aktivitātes, atbalsts un informācijas pieejamība ļāvusi īstenot ne vienu vien ieceri, izglābjot daudzus namus no bojāejas. Tālab “Ziemeļlatvija” viedokli, vai varbūt strencēniešiem tomēr vērts pacīnīties un saglabāt koka māju Rīgas ielā 11, vaicāja arhitektei Zaigai Gailei, kura jau agrāk paudusi viedokli, ka “šarmantāk ir apdzīvot vecu māju, nevis būvēt jaunu”.
Apskatot fotogrāfijā, arhitekte atzīst, ka šī koka māja ir ļoti skaista. “Būtu žēl, ja tā izzustu no Strenču ainavas, ļoti žēl. Vienmēr domāju, kā tajos laikos bija iespējas uzbūvēt skaistas, pat greznas mājas, un tagad esam tik nevarīgi tās uzturēt un atjaunot. Tas pats notiek visur, arī Rīgā, kur tagad Rīgas dome ir uzsākusi ļoti agresīvu graustu nojaukšanas kampaņu. Viss ir tikai pašu griba un varēšana. Ja uzstāda mērķi, lietas notiek,” ir pārliecināta Z. Gaile.
Piemēram viņa nosauc Engures draudzes namu “Ērģelnieki”, kas pēc atjaunošanas šomēnes tika iesvētīts. Tā ir 200 gadu veca koka guļbūve ar manteļskursteni centrā. Z. Gaile zina stāstīt, ka atjaunošanas darbiem draudze saņēma atbalstu no Lauku attīstības fonda un arī pārdeva draudzei piederošos mežus, bet vietējā dome atbalstīja ārējo tīklu izbūvi. Visbeidzot Engures baznīcā tika sarīkots labdarības koncerts, kurā uzstājās “Prāta vētra” un Dons. Koncertā ziedojumos tika savākti 10 tūkstoši eiro. “Taupīgi un rūpīgi darbojoties, divu gadu laikā māja ir atjaunota. Domājiet!” strencēniešus rosina Z. Gaile.
