FOTO: INGA KARPOVA
Jau trešo gadu pēc kārtas gada nogalē trīs reģionālo mediju redakciju kolektīvi tiekas kopīgā svētku ballē. Aizvadītajā sestdienā, 27. decembrī, laikraksta “Ziemeļlatvija” kolektīvs devās pie kolēģiem – reģionālā medija “Alūksnes un Malienas Ziņas” Alūksnē. Draugu pulkam pievienojās arī trešais svinētājs – reģionālais medijs “Dzirkstele” no Gulbenes.
Tikāmies Alūksnes laikraksta jaunajā birojā Brūža ielā 1. Tur gaidīja pirmais svētku pārsteigums – dekorētas piparkūku sirdis ar katra balles apmeklētāja vārdu. Tās bija sarūpējuši Smiltenes tehnikuma Alsviķu teritoriālās struktūrvienības čaklie rūķīši. Lai gan laikapstākļi bija diezgan nelabvēlīgi – pūta stiprs vējš un lija lietus, visi devāmies pastaigā pa svētku dekoros saposto pilsētu līdz Alūksnes Jaunajai pilij un galvenajai pilsētas eglei. Gada nogalē Alūksni tiešām var dēvēt par Eņģeļu pilsētu, jo daudzviet pilsētas teritorijā izvietotas izgaismotas eņģeļu figūras. Tās, tāpat kā zvani, redzamas it visur – arī koku zaros. Ja gada nogalē ir vēlme izbaudīt Alūksnes burvību un noslēpumainību ziemā, ir tiešām vērts turp doties.
Gada noslēguma svētku balle notika Alūksnes Jaunajā pilī, kur atrodas arī novada muzejs ar vairākām ļoti interesantām, izglītojošām ekspozīcijām. Mūs pārsteidza trimdas latvietes, alūksniešu novadnieces Austras Lindes darinātās 120 tautu meitu miniatūras Latvijas novadu tautas tērpos. Miniatūro tautas tērpu darināšana bijusi A. Lindes aizraušanās – pacietīgs rokudarbs no brunču aušanas līdz miniatūrās apkaklītes izšūtajam vissmalkākajam krustdūrienam.
Savukārt muzeja jaunākā ekspozīcija veltīta novadniekam Aleksandram Pelēcim. Muzeja darbiniece mums bija sagādājusi arī darbīgu pārsteigumu – pērļošanas darbnīcu. Visi paši savām rokām cītīgi gatavoja atslēgu piekariņus.
Pils Klavieru istabā eksponēts Alūksnes muzeja krājumā glabātais Leipcigas firmas “J. Blüthner” koncertflīģelis, kas būvēts ap 1853.–1854. gadu. Pēc restaurācijas un atjaunošanas SIA “Ugāles ērģeļbūves darbnīca” pie izcilā ērģeļbūves meistara Jāņa Kalniņa flīģelis atguvis savu sākotnējo muzikālo un estētisko kvalitāti. Tika nomainīts instrumenta ārējais korpuss un atjaunots tā vēsturiskais skanējums, ko noklausījāmies multimediālajā ekspozīcijā “Helēnas dziedājums”. Šis unikālais mūzikas instruments Alūksnes muzeja krājumā nonācis no Ziemeru muižas un kādreiz piederējis Volfu dzimtai. Koncertflīģelim ir tembrāli bagātāks skanējums, bet tā kopskaņa ir klusāka par moderno flīģeli. To apliecināja pianistes Initas Lembas sniegtais brīnišķīgais klavierkoncerts.
