3.septembrī Smiltenes tehnikumā mācības uzsāka 325 audzēkņi. Kopā skolā, ieskaitot teritoriālo struktūrvienību Alsviķos, mācās 923 audzēkņi. Nu jau trešo gadu tehnikuma mācību bāzi veiksmīgi izmanto arī pieaugušo apmācībai. Pašlaik neformālās izglītības programmas apgūst 38 strādājošie un tiek komplektētas vēl jaunas grupas.
“Prieks, ka ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu esam varējuši tehnikumu reorganizēt par modernu, mūsdienu tehnoloģiskajām prasībām atbilstošu skolu,” atzīst tehnikuma direktors Andris Miezītis. “Smiltenes tehnikums aug un attīstās.
Jaunā projekta ietvaros plānotie būvdarbi iekavējušies, bet ceram, ka līdz nākamā gada rudenim skolas dienesta viesnīca Kalnamuižā 44 būs rekonstruēta. 2019. gadā jāpabeidz arī tehniskās apkopes telpas un praktisko apmācību manēža nākamajiem ceļu būvtehniķiem un hidrobūvju būvtehniķiem.
Alsviķu teritoriālajā struktūrvienībā tuvākajā laikā izsludināsim iepirkuma konkursu par ūdensapgādes un kanalizācijas komunikāciju sistēmu sakārtošanu dienesta viesnīcā. Plānotās pārmaiņas iekavējās, jo bija nepieciešams mainīt tehniskā projekta izstrādātājus.
No ieceres par jauniem liftiem tehnisku iemeslu dēļ nācās atteikties. To vietā būs pacēlāji.
Tehnikumā tiek realizēti vairāk nekā desmit dažādi projekti. Visi vērsti uz to, lai atbalstītu jauniešus viņu ceļā uz profesiju un nodrošinātu atbilstošu mācību vidi.
Domāju, ka par lielo audzēkņu skaitu lielā mērā jāsaka arī skolas labajai sadarbībai ar ārzemju uzņēmumiem, uz kuriem tehnikuma jaunieši ar “Erasmus+” projektu atbalstu var doties profesionālajā pilnveidē uz Spāniju, Franciju, Portugāli, Maltu un citur.”
Pārmaiņas kolektīvā
“Jaunais mācību gads atnācis ar diezgan lielām pārmaiņām skolas kolektīvā,” informē Andris Miezītis. “Esam sapratuši, ka pašiem vien jādomā arī par jauno skolotāju sagatavošanu. Tehnikumā jau gadu veiksmīgi strādā jaunais skolotājs, Jauniešu garantijas programmas absolvents Dāvis Stradiņš. Novembrī darbu sāks vēl viens Jauniešu garantijas programmas absolvents – Dāvis Auziņš.
Jauniešiem patīk jauni skolotāji un vadība. Lēnām atjaunojam skolas administrāciju. Tur nav ko slēpt – domāju arī par to, lai jaunajam direktoram nodotu sakārtotu skolu.
Šajā mācību gadā esam piesaistījuši vairākus skolotājus – praktiski strādājošus cilvēkus no uzņēmumiem. Mašīnzinību un būvniecības programmu skolotāju saimei pievienosies Andris Dūmiņš un Ainārs Cīrulis. Tehnikuma audzēkņiem darba aizsardzību mācīs Gaidis Bogdanovs.
Darbu tūrisma nodaļā sāka skolotāja Sanda Veismane.
Izglītības metodiķe tagad ir Evita Segleniece. Savukārt mācību stundas plāno Sanita Moruza.
Šovasar tehnikumā darbu sāka jauna lietvede, kuras pārziņā ir personāldaļa, – Judīte Eglīte.
Tehnikumā vairs nav amata – direktora vietnieks praktiskās apmācības jomā. Gan teorētiskā, gan praktiskā apmācība deleģēta attiecīgo mācību programmu nodaļas vadītājiem, kuri arī atbild par mācību vidi un materiālo bāzi. Veterinārijas nodaļas vada Liāna Pelše, par mašīnzinību un būvniecības nodaļu atbild Zigmunds Valters, tūrisma nodaļas vadība uzticēta Irai Gailei.
Jaunais mācību gads atnācis ar nelielām izmaiņām personāla sastāvā arī skolas teritoriālajā struktūrvienībā Alsviķos. Nākamos koksnes materiālu apstrādātājus mācīs jauns skolotājs Guntars Šmits. Skolai būs cita lietvede – Ilze Berga.”
Profesiju standartu maiņa
Profesionālās izglītības sistēmā šopavasar lielākās pārmaiņas atnesa profesiju standartu maiņa. “Tas notika pēkšņi, negaidīti, bez pārejas perioda. Direktora vietniecei izglītības jomā vasarā vajadzēja ļoti daudz strādāt, lai izveidotu atbilstošas mācību programmas. Uzskatu, ka šādām izmaiņām nebija gatava arī sabiedrība, kurai joprojām profesija pavārs vairāk asociējas ar 2.profesionālās kvalifikācijas līmeni, nevis trešo, kā tas ir tagad. To apliecina arī fakts, ka nenokomplektējās pavāra palīga un konditora palīgu grupas,” savu viedokli pauž Andris Miezītis. “Iespējams, daudzus nākt mācīties atturēja arī jaunā prasība, ka Jauniešu garantijas programmās nedrīkst uzņemt nodarbinātas personas. Tā arī īsti nesaprotu, kāpēc nevarēja palikt visiem zināmās izglītības kvalifikācijas – ēdināšanas pakalpojumu speciālists ar mācību ilgumu – četri gadi un pavārs – ar mācību ilgumu gads. Tagad pavāri mācīsies četrus gadus. Mācoties gadu, varēs izmācīties par pavāra palīgu. Visās publikācijās un reklāmās, kas parādījās izstādes “Skola 2018” laikā, vēl minētas agrākās izglītības kvalifikācijas.”
Latvijas simtgades zīmē
“Šis rudens tehnikumā paies Latvijas simtgades zīmē. Vienlaikus jau tagad sāksim gatavoties nākamajiem skolēnu dziesmu un deju svētkiem. Ceram, ka tajos varēs piedalīties trīs kolektīvi,” stāsta Andris Miezītis. “Vienmēr esmu teicis: ar darbu un profesiju vien šajā dzīvē ir par maz. Smiltenes tehnikumā ir daudz pašdarbības kolektīvu un tas neizmaksā lēti. Turklāt – audzēkņi katru gadu mainās, līdz ar to – arī kolektīvu sastāvs… Taču mums kā mazai tautai palīdzējusi izdzīvot tieši dvēseliskā puse.
Tāpat ļoti priecājos par visiem tiem tehnikuma jauniešiem, kuri ne vien dejo, dzied un muzicē, bet arī sporto.”
Andris Miezītis īsti neizprot to, kā var gribēt atpūsties no skolas. “Atvaļinājuma laikā daudz izdarīju mājās, bet “ar vienu aci” jau visu laiku skatījos arī, kas notiek tehnikumā. Laikam pēc rakstura esmu tāds, ka man visu laiku jābūt kustībā.
Mans vēlējums jaunajā mācību gadā? Mūsu kolektīvs nav no jaunākajiem. Lai skolotājiem pietiek izturības, pacietības un sapratnes audzināt šodienas jaunatni! Tas nav viegls darbs! Katra paaudze tomēr nāk ar kaut ko savu. Skolotājam jāpalīdz, lai dzīvei īsti nesagatavotais jaunietis, kāds pie mums atnāk pirmajā kursā, pēc izlaiduma iziet pasaulē profesionāli izglītots, ar stabilu vērtību sistēmu.
Priecājos, ka Smiltenes tehnikuma skolotāji neskatās uz audzēkni kā no desmitā stāva uz pirmo, bet ir labi vecākie kolēģi. Tas ir svarīgi. Man ļoti patika tas, ko Smiltenes tehnikuma pasākumā uzņēmējiem, kas atbalsta skolu un dod jauniešiem dod prakses vietas, teica SIA “8 CBR” valdes priekšsēdētājs Andris Lacbergs: “Mēs jauniešus nelaižam pie gudrajiem vecajiem, bet – pie ierindas darbiniekiem, kuri ir jaunāki un atraktīvāki. Tas vecais jau vienmēr atgriežas pie tā: “Kad mēs augām, tad gan tā nebija! Mēs darījām tā un šitā!” Šodien ir citi laiki un cita paaudze! Mums savi jaunieši jāsagatavo dzīvei, par kuru šobrīd vēl neviens īsti nezina, kāda tā būs. Pat to, kādas profesijas būs vajadzīgas pēc desmit divdesmit gadiem.
Savukārt jauniešiem novēlu, lai viņiem acīs mirdz vēlēšanās mācīties un apgūt profesiju.
Nevis tāpēc, ka mamma liek, vai tādēļ, ka tā pieņemts, bet tāpēc, ka viņi grib sevi ieraudzīt kā labus uzņēmumu vadītājus.”
