Smiltenē iecienīta pastaigu vieta ir Vecais parks un Tepera promenāde. Kopš sācies siltais laiks un gaisā arvien vairāk jūt pavasari, tur pastaigās dodas arvien vairāk cilvēku.
Ja kāds vēl nav pamanījis pērn rudenī Vecajā parkā un Tepera promenādē septiņos lielformāta rāmjos izvietoto jauno izstādi, ir vērts piestāt un to apskatīt.
Katrā no rāmjiem ir eksponēti senu pastkaršu attēli ar sveicinājumu no Smiltenes, kas attēlo pilsētu tādu, kāda tā izskatījās aizvadītā gadsimta sākumā un vēl senāk. Attēlus papildina fragmenti no dažādiem literārajiem avotiem par Smilteni.
Vienīgi jāpiebilst, ka šo brīvdabas izstādi vislabāk aplūkot ēnainā laikā, jo spilgtā gaismā tekstu ir grūti izlasīt.
Piemēram, pie pastkartes ar ieskatu tagadējā Baznīcas laukumā 20. gadsimta sākumā lasāms, ko par Smilteni 1908. gadā rakstījusi politiska, literāriska un zinātniska dienas avīze “Rīgas Apskats”: “Pirmos namus daži cēla no koka, bet vairāki nami nodega, kuru vietā uzcēla divstāvu ķieģeļu namus, kuri ir izturīgāki pret uguni. Namiem vairojoties, sāka īres maksas krist, caur ko tika dota iespēja atvērt mazākas – dažādas pārdotavas, tā ka tagad Smiltenes miestiņā atrodas vairāk par 40 dažādām tirgotavām, kuru tirgotāju zināšanas sastāvēja tikai no tā, ka par katru pārdodamu lietu vajaga prasīt tik daudz, cik tik var no pircēja izspiest, nemaz neraugoties uz mantas labumu.”
Šī maināmā izstāde lielformāta rāmjos tapusi, pateicoties Smiltenes novada pašvaldības Smiltenes pilsētas Saimniecības pārvaldes un Smiltenes novada muzeja sadarbībai un būs apskatāma līdz vasarai.
“Iecere bija attēlot vēsturiskus fragmentus no pilsētas skatiem un salikt kopā ar nelieliem aprakstiem. Informāciju sagatavoja Smiltenes novada muzeja vadītāja Ieva Miķe. Materiāli ir no muzeja krājumiem,” stāsta Smiltenes pilsētas Saimniecības pārvaldes ainavu arhitekte Una Raiskuma.
Piemēram, vienā no pastkartēm redzams iespaidīgais Smiltenes ‒ Palsmanes ‒ Aumeisteru ‒ Gaujenes Lauksaimniecības biedrības nams, kas kādreiz bija nozīmīgs Smiltenes kultūras dzīves un sabiedriskais centrs ar 750 sēdvietu zāli. Ēka par krāsmatām pārvērtās Otrā pasaules kara laikā.
Pastkarti papildina fragments no rakstnieka Pētera Ērmaņa grāmatas “Atmiņu vija” (Rīga, 1935). “Vēlākos gados biedrības namam piecēla klāt lielu trīsstāvu ēku ar veikaliem, no kuriem lielākais konsumbiedrībai pašā mājas stūrī. Beidzot galā šai trīsstāvu mājai uzcēla plašu izrīkojumu zāli ar ērtu skatuvi. Tā nu baznīcā stāstīja par garīgo gaismu, bet biedrības namā gādāja par laicīgo. Bet vidū tirgus,” tā Smilteni atceras Pēteris Ērmanis.
