FOTO: ARTIS DRĒZIŅŠ/LATVIJAS MEDIJI
Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas demogrāfiskās izmaiņas reģionos novedušas pie daudzu skolu slēgšanas. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 1991. gadā vispārizglītojošās dienas skolas Latvijā kopā bija 947. Vislielākais to skaits bijis 1996.–1998. gadā – kopā 1074 skolas. Bet šo gadu laikā tas samazinājies gandrīz divkārt – 2024. gadā uzskaitītas 585 vispārizglītojošās skolas.
Laikraksts “Ziemeļlatvija” projektā “Sarežģītā Latvija” sadarbojas ar “Latvijas Avīzi” un citiem reģionālajiem laikrakstiem, lai noskaidrotu, kāds bijis slēgto un reorganizēto skolu ēku liktenis, kā tās šobrīd tiek apsaimniekotas, vai tām tiek rasts kāds pielietojums. Ieskatu par situāciju Smiltenes un Valkas novados sniedzām pirms pāris nedēļām, noskaidrojot, ka ir ēkas, kur darbojas bibliotēkas, tiek rīkotas nometnes vai piedāvāti dažādi pakalpojumi. Nereti telpas tiek pielāgotas kopienu saieta pasākumiem, bet ir arī gadījumi, kad skolu ēkas nonākušas uzņēmēju rokās un atdzimst pilnīgi jaunā veidolā. Vairākās vietās pēc skolas slēgšanas darbu ēkā vēl turpina pirmsskolas izglītības iestāžu grupiņas, bet lielākā daļa telpu stāv tukšas. Vēl citas gadu gaitā slēgto skolu ēkas uzcītīgi meklē jaunus apsaimniekotājus.
Palūkosimies uz dažiem piemēriem, kā ir citviet, cik veiksmīgi tiek īstenotas ieceres, kad šīs ēkas iegūst jaunu dzīvi un apsaimniekotāju labvēlību, kādos gadījumos tas ir izdevies un kādos ne tik veiksmīgi.
Ēkas pielāgotas dažādām citādām vajadzībām
Arī citviet pašvaldības domā un atrod risinājumus, kā bijušās skolu ēkas izmantot kādām citām savām vajadzībām. Piemēram, Aizkraukles novada bijušajā Sproģu pamatskolā, iekārtojot septiņas istabas, izveidots grupu dzīvoklis, kur jaunu un patstāvīgu dzīvi sākt cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem. Istabas paredzētas pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras no valsts finansētām ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām pāriet uz dzīvi sabiedrībā, kā arī pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras potenciāli var nonākt valsts ilgstošas aprūpes institūcijā. Vienā ēkas daļā iekārtots dienas aprūpes centrs bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir noteikta invaliditāte un kuri dzīvo ģimenēs.
Alūksnes novada Jaunlaicenes bijusī sākumskola pārtapa par kultūrtelpu, mājvietu ģimenes ārsta praksei un bibliotēkai. Šī paša novada bijušās Mārkalnes pamatskolas ēkā tagad darbojas feldšerpunkts, klientu apkalpošanas centrs un bibliotēka, bet lielākā daļa telpu atvēlēta cilvēkiem krīzes situācijās – ēkā ir sociālie dzīvokļi, divas krīzes istabas un viens krīzes dzīvoklis.
Jēkabpils novada bijušajā Biržu pamatskolā iekārtota sociālā māja, dienas centrs, kabineti sociālajiem darbiniekiem un sarunu telpa. Šī paša novada bijušajā Dunavas pamatskolas ēkā – bibliotēka, kultūras nams, pagasta pārvalde, feldšerpunkts.
Gulbenes novada bijušās Litenes pamatskolas ēkā atrodas novadpētniecības muzeja krātuve, zāle, drēbju apmaiņas punkts, ir iespējas sportiskām aktivitātēm, darbojas arī audējas.
Audējas var sastapt arī Kuldīgas novada Snēpeles muižā, kur līdz 2011. gadam bija pamatskola. Tagad tur ir bērnudārzs, barona Hāna, gleznotāja un grafiķa Indriķa Zeberiņa piemiņas telpas, aušanas studija, vieta sportošanai un citām aktivitātēm.
Ļoti labvēlīgs liktenis piemeklējis jau 2003. gadā slēgto Kaldabruņas pamatskolu Jēkabpils novadā, to no 2007. gada nomā Sēlijas biedrība “Ūdenszīmes” Ievas Jātnieces vadībā. Viņa šo ēku ne tikai pārvērtusi par visas Sēlijas kultūras centru, bet arī šīs nomaļās apkārtnes vārdam ļauj skanēt visā Latvijā. Tā kā biedrība aktīvi iesaistījusies arī pārrobežu sadarbības projektos, tad par Kaldabruņas skolu nu jau zina vismaz Lietuvā un Igaunijā arī.
Dienvidkurzemes novada Dunalkas pamatskolu slēdza 2019. gadā, bet 2022. gadā uzņēmējs Mārtiņš Jaunsleinis tur atvēra sociālās aprūpes centru “Citas mājas”. Arī Aizkraukles novada Vīgantes, Alūksnes novada Mālupes, Bauskas novada Ozolaines, Gulbenes novada Siltāju un daudzu citu bijušo skolu ēkās atrodas sociālās aprūpes centri. Pārsvarā – pašvaldību.
Nepieciešami lieli ieguldījumi
Gandrīz katrā pašvaldībā ir ēka, kurai ilgstoši neizdodas atrast jaunus saimniekus vai arī pašreizējie saimnieki vēlas to pārdot.
Alūksnes novada pašvaldībai ilgstoši nebija izdevies pārdot Annas pamatskolas ēku. Pirms diviem gadiem to iegādājās SIA “K444”, zemnieks Normunds Lipāns, kurš atklājis, ka sākotnējais mērķis nebija iegādāties skolu, bet tikai blakus esošo angāru, taču pašvaldība izsolē īpašumu pārdeva tikai komplektā – skolas ēku kopā ar angāru. Skola slēgta 2009. gadā, un vairāk nekā desmit gadus ēka stāvēja tukša, neapsaimniekota, tādēļ tās tehniskais stāvoklis pakāpeniski pasliktinājās. “Ēku iegādājāmies katastrofālā stāvoklī, un diemžēl tāds tas ir arī šobrīd, sijas jau brūk,” laikrakstam “Alūksnes un Malienas Ziņas” teicis N. Lipāns, piebilstot, ka uzņēmums šajā ēkā neko neplāno. Angārā šobrīd darbojas ģimenes izklaides un atpūtas centrs “Bānīša brīnumzeme”, savukārt bijusī skolas ēka, kā atzīst pats uzņēmējs, turpina iet bojā. “Speciālists to apsekoja un aprēķināja nepieciešamos ieguldījumus. Tie ir ļoti ievērojami. Iegādes brīdī pašvaldība neizvirzīja nekādas prasības – nedz par ēkas izmantošanu, nedz atjaunošanu.” Šobrīd ēka atkal ir pārdošanā, sludinājumu portālā “ss.lv” interese par īpašumu esot, taču realitāte potenciālos pircējus atgrūžot. Lai ēku daudzmaz savestu kārtībā, neesot runas par simtiem tūkstošu, bet miljonu un vairāk, neilgi pēc iegādes teica saimnieks.
Pārdošanā izlikta arī Gulbenes novada bijušās Kalnienas skolas ēka, kas pieder privātpersonām. Stāvot tukša. Kā raksta “Dzirkstele”, Gulbenes novada pašvaldība vēl meklē risinājumu par vairākām slēgto skolu ēkām. Laikraksts vēsta, ka pērn likvidēta Gulbenes novada Gulbīšu pamatskola, par kuru līdz šim neesot bijusi interese. Tā stāv iekonservēta. Netiek apkurināta. Esot ideja sadalīt šo īpašumu vairākos mazākos – varbūt vietējiem uzņēmējiem būtu interesantākas mazākas telpas.
Visgrūtāk ar lielajām muižām
“Pašvaldības vēršas pēc palīdzības jautājumos par bijušajām skolas ēkām arī pie mums. Vislielākais izaicinājums ir ar lieliem namiem, kas prasa milzu resursus, piemēram, kā ar Gaujienas muižu. Un ja vēl to piedevām grib saglabāt pieejamu sabiedrībai… Cerīgāk ir ar mazākām ēkām, kur var ierīkot viesu namus, aprūpes centrus vai ražotnes. Protams, liela nozīme ir vietai. Grūti būs dabūt pircējus ēkām Krievijas pierobežā, kur nepieciešamas atļaujas svešiniekiem ierasties. Bet jāsaka paldies skolām, kuru, ja nebūtu, daudzas senas ēkas līdz mūsdienām nebūtu saglabājušās – ar podiņu krāsnīm no 18. gadsimta vai tualetes durvīm no 17. gadsimta… Galvenais tikai tagad šīs senās bijušās skolu ēkas maksimāli saglabāt,” “Latvijas Avīzei” paudis Roberts Grinbergs, Latvijas Piļu un muižu asociācijas prezidents.
Armijas paspārnē
Ja neskaita, iespējams, kādus atsevišķus gadījumus, no valsts iestādēm vienīgais, kas izrāda interesi par bijušo skolu ēkām, ir aizsardzības resors. To labi zina arī pašvaldības – ne viena vien pašvaldība klauvējusi pie Aizsardzības ministrijas durvīm, taču armijai ir sava ierobežota kapacitāte un vajadzības, raksta “Latvijas Avīze”.
Šobrīd Aizsardzības ministrija savā valdījumā ir pārņēmusi trīs bijušās skolas: Rēzeknes novada Lūznavas tehnikumu, kur šobrīd atrodas Lūznavas militārā bāze, izbūvēta kazarma un ēdnīca; Dobeles novada Apguldes arodvidusskolu, kur tiek izbūvēts kājnieku bataljona atbalsta punkts; Kuldīgas novada Rudbāržu pamatskolu, kur turpinās objekta pielāgošana Aizsardzības ministrijas un tās padotības iestāžu vajadzībām un pašlaik muiža tiek izmantota Jaunsardzes centra vajadzībām. Viena ēka tiek nomāta: Gulbenes novada Stāmerienas pamatskola, kur atrodas Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes 25. kājnieku bataljona profesionālā dienesta apakšvienība – kaujas atbalsta bataljons.
“Aizsardzības ministrija pašvaldībām un valsts iestādēm 2022. gada beigās nosūtīja vēstuli, kurā lūdza izvērtēt pieejamo skolu un tehnikumu nodošanu Aizsardzības ministrijas valdījumā valsts aizsardzības dienesta vajadzībām. Tika saņemti vismaz 50 skolu un tehnikumu piedāvājumi, kurus izvērtēja Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, klātienē apsekojot vairākas skolas un tehnikumus, kuras atbilda operacionālajām vajadzībām. Tika pieņemts lēmums valsts aizsardzības dienestu izvietot esošajās militārajās bāzēs, jo vairākumam ēku pielāgošanas izmaksas militārajām vajadzībām bija pārāk lielas. Ļoti daudzas ēkas vairākus gadus bija stāvējušas tukšas, tādējādi bija pasliktinājies ēku tehniskais stāvoklis, kas palielinātu ieguldāmo līdzekļu apjomu,” laikrakstam skaidrojusi Aizsardzības ministrijas preses nodaļas vadītāja Anete Gnēze.
Iedzīvotāji vēlētos redzēt atjaunotas un apdzīvotas ēkas
Lai noskaidrotu iedzīvotāju domas šajā jautājumā, portālā Ziemellatvija.lv vaicājām lasītājiem, ko, viņuprāt, pašvaldības varētu iesākt ar slēgto skolu ēkām. Atbildes liecina, ka lielākā daļa respondentu iesaka šādas ēkas atjaunot un pārveidot par dzīvojamām platībām. Kā otru populārāko atbildi lasītāji ir norādījuši – attīstīt šādās ēkās dažādus pakalpojumus vienviet vai pārvērst par kopienas centru. Anketas atbilžu variantus sīkāk skatīt grafikā.
#SIF_MAF2025 #sarežģītālatvija #sarežģītālatvijanovalstslīdznovadam
Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Ziemeļlatvija” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Brīvā Daugava”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija” .
