Tuvojamies 2007.-2013. gada Plānošanas perioda finišam. Cik veiksmīgi esam izmantojuši ES piedāvātās iespējas finansējuma piesaistē pirms un pēc novada izveidošanas?
Patlaban ir spēkā Plānošanas perioda finanšu perspektīva 2007. – 2013. gadam. 2013. gads ir pēdējais gads šajā finanšu perspektīvā.
Kas ir finanšu perspektīva? Kā tā veidojas?
Kopš 1988. gada Eiropas Savienības (ES) ikgadējais budžets tiek plānots saskaņā ar finanšu perspektīvu. Finanšu perspektīva ir ES daudzgadu budžeta plānošanas mehānisms, kurš nosaka ES budžeta ieņēmumu struktūru un griestus, maksimālo izdevumu apjomu un struktūru, kā arī nosaka ikgadējā ES budžeta apmēru. Finanšu perspektīvas projektu piedāvā Eiropas Komisija. To izskata un saskaņo dalībvalstis Ministru Padomes ietvaros.
ES budžets tiek veidots kā bezdeficīta budžets. ES ieņēmumus galvenokārt veido iekasētie muitas maksājumi un lauksaimniecības nodevas (jeb tā saucamie tradicionālie pašu resursi), PVN maksājumi un dalībvalstu obligātie maksājumi.
Lielākie finanšu instrumenti, kuru ietvaros Latvija saņem finanšu palīdzību, ir ES fondi:
- Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF),
- Eiropas Sociālais fonds (ESF)
- Kohēzijas fonds (KF),
Ar šo ES fondu (ERAF, ESF un KF) starpniecību Latvija saņēmusi 4,53 mljrd. euro t.i. 3.18 miljardi latu 2007.-2013.gadam.
Papildus tam Latvija saņem finanšu līdzekļus arī Eiropas Kopienas iniciatīvu Equal un Interreg ietvaros, kā arī piedalās dažādās citās ES finansētās programmās.
Lauksaimniecības un zivsaimniecības nozares atbalstu 2007.-2013.g. periodā koordinē Zemkopības ministrija, administrējot:
- Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA)
- Eiropas Zivsaimniecības fondu (EZF).
Kādas ir Strenču novada domes izmantotās iespējas finansējuma piesaistē?
Strenču pilsētai, Sedas pilsētai, Jērcēnu un Plāņu pagastiem apvienojoties Strenču novadā, gandrīz katrs tajā ienāca ar savu pienesumu ES fondu piesaistes apjomā.
Kopš novada dibināšanas pašvaldība pratusi piesaistīt līdzekļus no dažādiem ES struktūrfondiem un programmām. Novadā tikuši un pašlaik tiek realizēti projekti, kuros izmantoti sekojoši finansējuma avoti:
- ES struktūrfondi:
-
- Eiropas Reģionālās attīstības fonds ERAF,
- Eiropas Sociālais fonds ESF,
- Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai ELFLA
- Klimatu pārmaiņu finanšu instruments (KPFI)
- Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA)
- Latvijas – Šveices sadarbības programma
- Eiropas Kopienas (EK) programmas un iniciatīvas:
-
- Kultūra:
-
-
- „Eiropa pilsoņiem”
-
-
- Lauksaimniecība un lauksaimniecības produktu tirgus:
-
-
- Skolas piena programma
- Programma skolu apgādei ar augļiem un dārzeņiem
-
-
- Vide un reģionālā sadarbība:
-
-
- Igaunijas – Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programma (EST-LAT-RUS)
- Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programma (EST-LAT)
-
- Sorosa fonds – Latvija „Pārmaiņu iespēja skolām”
- Eiropas Komisijas (EK) programmas
Kāds ir pašvaldības piesaistītā finansējuma apjoms uz 1 iedzīvotāju katrā novada administratīvajā teritorijā pirms un pēc novada izveides?
Grafikā redzamā vērtība ir jāuztver kā subjektīvs lielums. Kā tiešie projekta guvēji ir pieņemti tās teritorijas iedzīvotāji, kurā projekts tieši tiek realizēts. Netiešie ieguvēji ir visi novada iedzīvotāji, arī novada viesi un caurbraucēji.
Kāds ir finansējuma apjoms uz 1 iedzīvotāju Vidzemes reģionā pārējo reģionu vidū?
(Vidzemes plānošanas reģiona dati)
Kāds ir finansējuma apjoms uz 1 iedzīvotāju, Ls Strenču novadā pārējo Vidzemes reģiona novadu vidū? (Vidzemes plānošanas reģiona dati.
Šajās diagrammās papildus pašvaldības piesaistītajam finansējumam iekļauts arī novados esošo uzņēmēju, zemnieku saimniecību u.c. fizisko un juridisko personu piesaistītā finansējuma apjoms.
Uz 2012. gada novembri kopumā valstī ir apstiprināti Eiropas Savienības struktūrfondu projekti par 93,6% no pieejamā ES finansējuma.
Strenču novads iecerējis izmantot lietderīgi arī pēdējo šī perioda gadu. Pašreiz apstiprinājumu gaida iesniegtie projekti par kopējo atbalsta summu 573 000 Ls, tajā skaitā no
- Eiropas Reģionālās attīstības fonda ERAF – 523 000.00 Ls
- Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai ELFLA – 25 000.00 Ls
- Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas (EST-LAT) – 25 000 Ls,
vēl šogad iecerēts piesaistīt finanšu līdzekļus, iesniedzot projektu pieteikumus Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmā, Valsts Kultūrkapitāla fondā, Jaunatnes politikas valsts programmā u.c.
2014.- 2020.gada plānošanas periodam Eiropas komisijas izvirzītās prioritātes Latvijai ir inovatīva un konkurētspējīga uzņēmējdarbība un pētniecības vide, moderna infrastruktūra izaugsmei un darba vietu radīšanai, augstas nodarbinātības līmenis, izglītoti cilvēki un iekļaujoša sabiedrība, kā arī energoefektivitāte un atjaunojamo resursu ilgtspējīga vadība.
(Izmantoti Vidzemes plānošanas reģiona un Strenču novada domes dati un informācija no internetresursiem)
