FOTO: SANDRA PĒTERSONE
Trešdien, 25. martā, apritēja 77 gadi kopš 1949. gada marta deportācijām, kas ir viena no drūmākajām Latvijas vēstures lappusēm.
Īstenojot operāciju “Krasta banga”, dažu dienu laikā padomju okupantu vara veica otro Latvijas iedzīvotāju masu deportāciju, kas tiešā veidā skāra līdz pat 44 tūkstošiem Latvijas cilvēku, tai skaitā vairāk nekā 10 tūkstošiem bērnu un jauniešu. Izsūtīto ģimeņu manta tika konfiscēta un izsaimniekota.
Aicina būt vienotiem un beigt kašķēties
Smiltenē komunistiskā genocīda upuru atceres brīdis 25. martā, kā jau ierasts, notika pie pieminekļa “Sašķeltā ģimene” ar uzrunām, klusuma brīdi, ziedu un svecīšu nolikšanu. Muzicēja pūtēju orķestra “Smiltene” kvartets.
Atceres pasākumā kopā ar represētajiem bija Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Ervins Labanovskis, domes priekšsēdētāja vietniece Astrīda Harju, deputāti Baiba Šķērīte un Ģirts Freibergs. Kuplā skaitā kopā ar savām skolotājām ieradās Smiltenes vidusskolas audzēkņi. Represētos šajā dienā pie “Sašķeltās ģimenes” godināja arī zemessardzes pārstāvji un citi Smiltenes novada iedzīvotāji.
Smiltenes novada politiski represēto nodaļas “Trimdinieks” valdes priekšsēdētājs Arvīds Kaupe savā uzrunā īpaši vērsās pie jaunās paaudzes.
“Jūs esat tie, kuri vēl ilgu laiku dzīvosit šeit Latvijā un veidosit mūsu zemes un tautas turpmāko nākotni. Tāpēc esiet gudri, mācieties un vēlreiz mācieties, un mēģiniet saprast, kas ir labi un kas ir slikti, kas ir meli un kas ir patiesība. Mūsu, politiski represēto, aicinājums ir arī katram Latvijas pilsonim, mazam un lielam, būt modriem, gudriem un vienotiem. Aicinām visus dažāda līmeņa vadītājus, sākot no pašvaldībām līdz Valsts prezidenta kancelejai, pieņemt gudrus, nepārsteidzīgus lēmumus, partijas ‒ beigt kašķēties un izdomāt, kas ir Latvija un kas ir mūsu galvenais uzdevums. Dzīvosim un strādāsim tā, lai sarkanbaltsarkanais karogs Latvijā vienmēr plīvotu brīvi,” politiski represēto vārdā aicina Arvīds Kaupe.
Viņš pats kā bērns izjutis, ko nozīmē represijas un izsūtījums Sibīrijā un bieži savās uzrunās, jau no 2008. gada vadot “Trimdinieku”, aicinājis ļaudis būt modriem un sargāt Latvijas brīvību.
Tagad sava cienījamā vecuma dēļ Arvīds Kaupe nolēmis atkāpties no šī amata. Vakar represēto kopā sanākšanā Smiltenes novada Kultūras centrā pēc atceres brīža pie “Sašķeltās ģimenes” Smiltenes novada politiski represēto nodaļas “Trimdinieks” valdes priekšsēdētājas amatā tika ievēlēta blomēniete Gita Skadiņa.
Nākamās paaudzes to nedrīkst aizmirst
Gita Skadiņa, kuras dzimtu arī skārušas represijas, savā uzrunā pie “Sašķeltās ģimenes” ar skumjām atzina, ka ar katru gadu politiski represēto mūsu vidū paliek arvien mazāk. “Sākot šo tradīciju tikties 25. martā, atceros, ka Blomes tautas nams bija stāvgrūdām pilns un pie pieminekļa bija ļaužu pūlis. Tagad tie ir daži cilvēki. Taču šorīt “Panorāmā” Okupācijas muzeja jaunais direktors teica ļoti viedus, pareizus vārdus, – tagad jums, jūsu bērniem un arī mazbērniem ir kārta atcerēties, pieminēt un godināt savus vectēvus un tēvus,” atceres brīdī klātesošos uzrunāja Gita Skadiņa.
Pie pieminekļa “Sašķeltā ģimene” uzrunu teica arī Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Ervins Labanovskis un Smiltenes evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Andis Smilga.
Savā uzrunā mācītājs Andis Smilga atgādināja, ka totalitārais režīms var izpostīt mājas, var atņemt zemi, darbu un nākotnes plā-
nus, var izkliedēt ģimenes pa plašo pasauli, bet nevar pilnībā iznīcināt cilvēka dvēseli.
“Latvieši Sibīrijā saglabāja savu valodu, dziesmas, ticību, saglabāja cerību atgriezties. Viņiem atņēma brīvību, bet ne cieņu. Atņēma bērnību, bet ne identitāti. Atņēma mājas, bet ne saknes. Un arī šī diena mums māca par atbildību. Vai mēs spējam novērtēt to, kas mums ir dots šodien, vai mēs spējam sargāt savas ģimenes, sargāt savu valsti? Brīvība nekad nav pašsaprotama, tā vienmēr ir dārga. Vēsture mums parāda, ka ļaunums sākas brīdī, kad cilvēks pārstāj redzēt otru kā cilvēku, kad ideoloģija kļūst svarīgāka par dzīvību, kad bailes kļūst stiprākas par sirdsapziņu. Tāpēc arī šodien piemiņas diena nav tikai skatīšanās pagātnē. Tā ir arī skatīšanās nākotnē, modrība mūsu nākotnei,” uzsver Andis Smilga.
Vairāk foto no represēto atceres pasākuma Smiltenē – www.ziemellatvija.lv.
