
FOTO: INGŪNA JOHANSONE
“Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka Valkā robežas tuvumā strauji izplatās dārzu lielais bieds – Spānijas kailgliemezis. Interesējāmies, kāda situācija ar Spānijas kailgliemežiem ir otrpus robežas – Valgā. Sazinājāmies ar “Lõuna-Eesti Postimees” redaktoru Jānu Rapu.
Viņš pastāstīja, ka arī Valgā ar tiem ir problēmas. Īpaši daudz Spānijas gliemežu esot teritorijā starp dzelzceļu un pilsētas centru.
“Dārznieks, kas dzīvo Valgā, Kungla ielā, ar kuru runāja “Lõuna-Eesti Postimees” žurnālists, jau vairākus gadus cīnās ar Spānijas gliemežiem. Pirmie, ko dārznieks atradis, esot bijuši oranži un izcēlušies, bet tagad tie ir šokolādes brūni, bēši un pat melni – tie tik labi saplūst ar fonu, ka tos var pat nepamanīt. Cilvēki, kuru dārzos ir Spānijas kailgliemeži, stāsta, ka tie ēd absolūti visu – tulpju ziedus, īrisu kātus, peonijas, pienenes, kartupeļu un kāpostu lapas, pat sīpolu un ķiploku galotnes,” stāsta Jāns.
Arī igauņi ir secinājuši, ka visefektīvākā metode ir nolasīt gliemežus. Kāda sieviete laikrakstam stāstījusi, ka vislabāk to darīt vakarā. “Tie iznāk pulksten desmitos. Es starp dobēm ievietoju arbūzu mizas un no turienes nolasu gliemežus. Es tos iemetu sālsūdenī, tas darbojas. Šķiet, ka asfalts tos joprojām kavē, bet kaimiņiem, kuru dārzi robežojas ar zālāju, ir tāda pati problēma,” pieredzē dalās valdzēniete.
Uz jautājumu, vai vietējai pašvaldībai ir kāds plāns, kā ar šo ļaunumu cīnīties, Jāns Raps atbild, ka pašvaldība ar šo jautājumu nenodarbojas un pašlaik nekādu Spānijas kailgliemežu ierobežošanas pasākumu nav.