Ar ražas svētkiem un dalīšanos pieredzē noslēdz dārzkopības sezonu

Atzīmējot dārzkopības sezonas noslēgumu, Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā sapulcējās fonda programmas uzņēmīgajiem un rosīgajiem “Pats savam SAIMES GALDAM” dalībnieki. Viņu vidū arī Kārķu pagasta iniciatīvas veicināšanas biedrība “Ugunspuķe”, fonds “Saules kalns” un biedrība “Māsas Veronikas”.

Kopš 2017. gada Borisa un Ināras Teterevu fonds atbalstījis bezpeļņas organizāciju 171 dārzkopības projektu. No tiem 31 īstenots šogad, aptverot 1056 mājsaimniecības jeb lielāko viena gada laikā dārzkopības projektos iesaistīto dalībnieku skaitu. Projekta ietvaros mājsaimniecības saņēma sēklas, stādus, darbarīkus un mēslojumu, kā arī padomus dārzkopībā, lai izaudzētu pēc iespējas labāku ražu.

Noslēguma pasākumā, projekta dalībnieki stāstīja par šī gada sasniegumiem un Dārzkopības institūta zinātnieku un selekcionāru vadībā smēlās zināšanas par dārzeņkopību un augļu koku audzēšanu, kas noderēs nākamajām sezonām.

Kārķu pagasta iniciatīvas veicināšanas biedrība “Ugunspuķe”, fonds “Saules kalns” un biedrība “Māsas Veronikas” saka lielu paldies Borisa un Ināras Teterevu fondam par izdevušos sadarbību un sniegto atbalstu mājsaimniecībām visā Latvijā.

Izaicinājumu nav trūcis

Piedaloties dārzkopības projektā, cilvēki pašu rokām audzē pārtiku savai un savas ģimenes labklājībai.

Kārķu iniciatīvas veicināšanas biedrība “Ugunspuķe” projekta ietvaros šogad sadarbojas ar 30 Valkas novada ģimenēm (no Kārķu un Ērģemes pagasta).

Kā stāsta biedrības vadītāja Sandra Pilskalne, aizvadītajā nedēļā norisinājušies ražas svētki par godu projekta noslēgumam. Kopā sanākšanas reizē notika arī degustēšanas pasākums, – katrs nāca ar kādu sagatavotu ziemas krājumu velti. Pasākums noritēja draudzīgā un azartiskā noskaņojumā, jo bija padomāts arī par nelielu izklaidi. Proti, projekta dalībnieki bija ieradušies ar dažnedažādām krāsainām rudens koku un krūmu lapām, kas, liekot galvas kopā, visiem bija jāatpazīst.

“Dārzkopības projektā iesaistījās vairāk mājsaimniecību, nekā sākotnēji bijām plānojuši. Tas ir apsveicami, ka projekta ietvaros var palīdzēt arvien vairāk iedzīvotājiem. Šis gads mums ir bijis īpašs ar to, ka pavasarī gurķu, tomātu, kāpostu, garšaugu stādus iegādājāmies no vietējiem audzētājiem – no saimniecībām “Veckārķi” un “Jaunviļņi”,” akcentē S. Pilskalne.

Vasaras otrajā pusē projekta dalībniekiem sadarbībā ar biedrību “Ugunspuķe” bija iespēja doties pieredzes apmaiņas braucienā pie kaimiņiem igauņiem Vīlandes pusē aplūkot Igaunijas skaistākos dārzus. “Šis brauciens bija ļoti vērtīgs. Arvien vairāk saliedēja mūsu kopienas pārstāvjus, kā arī deva iespēju palūkoties no malas un saprast, kas aug dārzos pie mūsu kaimiņiem. Līdz šim dārzkopības projekta ietvaros braucām pieredzes apmaiņas braucienos tepat pa Latviju. Šī bija pirmā reize, kad devāmies kaut kur tālāk,” viņa uzsver.

Dārzkopības projektā iesaistītie teic atzinīgus vārdus par “Pats savam SAIMES GALDAM” atbalstu, šo iniciatīvu vērtējot kā nozīmīgu un būtisku atspaidu simtiem ģimeņu visā Latvijā.

“Šogad laikapstākļi sniedza daudz izaicinājumu, – vasaras sākums bija izteikti auksts. No 60 ķirbju stādiņiem, kas skaisti izdīga uz palodzes, ārā neizdzīvoja praktiski neviens. Arī gurķi bija tikai siltumnīcā. Ārā sāka veidoties vien augusta nogalē, kad jau rudens drēgnums bija klāt. Siltumnīca praktiski bija vienīgais augļu nesējs šogad, tur izauga gan tomāti, gan gurķi, gan garšaugi un pat skaisti kartupeļi kastēs ļoti agrai Jāņu ražai. Mums ģimene liela, visu svaigu arī izlietojām ikdienas patēriņā, vēl vienīgi kastē uz skapjaugšas lēnām nogatavinās pēdējie tomāti, kurus novācu siltumnīcā pirms salnām,” pieredzē dalījās projekta dalībniece Dana Purviņa.

Kārķos iestāda mecenātiem veltītas šķirnes augļu kokus

Valkas novada Kārķu pagasts kļuvis par pirmo vietu Latvijā ārpus Dārzkopības institūta dārza Dobelē, kur fonda programmas “Pats savam SAIMES GALDAM” ietvaros iestādīti divi īpašas šķirnes, veltītas mecenātiem, augļu koki.

Godinot Borisa un Ināras Teterevu fonda ilggadējās labdarības aktivitātes, Latvijas Dārzkopības institūta zinātnieki pirms diviem gadiem selekcionējuši jaunās augļu koku šķirnes, nosaucot tās abu mecenātu vārdos. Aprikozes šķirne ‘Boriss’ savu vārdu ieguva par godu Borisam Teterevam, bet saldā ķirša šķirne ‘Ināra Tetereva’ ir veltījums mecenātei.

Līdz šim šīs šķirnes bija sastopamas Dārzkopības institūtā Dobelē. Plānots, ka turpmāk tās bagātinātu arvien vairāk Latvijas dārzu, tostarp fonda programmas uzņēmīgo un rosīgo “Pats savam SAIMES GALDAM” dalībnieku dārzus.

Augļu koku stādīšanas pasākumā pulcējās Kārķu iniciatīvas veicināšanas biedrības “Ugunspuķe” projekta dalībnieki, Borisa un Ināras Teterevu fonda direktors Mareks Indriksons un fonda Labdarības un komunikācijas projektu vadītāja Diana Bogdanova.

“Paldies Marekam Indriksonam un Dianai Bogdanovai, kuri no sirds ar ļoti lielu rūpību un ieinteresētību pārrauga šo projekta programmu, tas ir stiprs pamats, lai programma sekmīgi darbotos. Paldies arī Dobeles Dārzkopības institūta vadībai un selekcionāriem par stādu dāvinājumu un to nogādāšanu Kārķos,” saka S. Pilskalne.

Dārza saimniece Viorika Kauliņa atzīst, ka, piedaloties programmā, lielākais gandarījums ir iespēja redzēt sava darba rezultātu kopā ar citiem projekta dalībniekiem, dalīties pieredzē, smelties padomus un iedvesmu no līdzīgi domājošajiem.

“Dāvinājumā saņēmām sešpadsmit stādus – aprikozes un ķiršus. Tā kā dalībnieku ir vairāk, veicām izlozi. Kā teikt, godīgā ceļā sadalījām, pie kā un kuros dārzos augs šie augļu koki,” atklāj S. Pilskalne.

Aprikozes šķirni ‘Boriss’ selekcionēja Ilze Grāvīte, ķirša šķirnes ‘Ināra Tetereva’ selekcionāres ir Silvija Ruisa un Daina Feldmane. Vārdu piešķiršana jaunajām augļu koku šķirnēm norisinājās 2023. gada 12. jūlijā Latvijas Dārzkopības institūta dārzā.

Dārzkopības institūta vadītāja Inese Ebele: “Programma “Pats savam SAIMES GALDAM” apliecina, cik daudz iespējams panākt, ja zināšanas, atbalsts un cilvēku vēlme rīkoties apvienojas kopīgā darbā. Katrs mazs dārzs kļūst par vietu, kur aug ne tikai raža, bet arī pārliecība par saviem spēkiem. Mums Dārzkopības institūtā ir gandarījums būt līdzās šim procesam un sniegt padomus, kas palīdz stiprināt gan ģimenes, gan kopienas.”

Arī Borisa un Ināras Teterevu fonda direktors Mareks Indriksons uzsvēris: “Kopš programmas sākuma 2017. gadā tās aktivitātes ir aptvērušas vairāk nekā pusi Latvijas novadu un valstspilsētu. Īstenojot programmu, fonds kopā ar bezpeļņas organizācijām ir sniedzis iespēju daudziem tūkstošiem grūtībās nonākušu cilvēku pašu rokām sarūpēt pārtiku savas saimes galdam. Būtiski ir arī tas, ka programma dod iespēju dalīties padomos un pieredzē par labākas ražas izaudzēšanu, uzzināt jauno. Turklāt daudzi dalībnieki daļu izaudzētā ziedo tiem, kam klājas vēl grūtāk nekā pašiem. Tādējādi viņi turpina labdarības tradīciju savā novadā.”

Vislabāk padevušies ķirbji

Kā bijis plānots, fonda “Saules kalns” dārzkopības projektā iesaistījās 25 Smiltenes novada mājsaimniecības. Nupat tika rīkots tematisks pasākums, gluži vai meistarklase, kurā goda vietā bija ķirbis.

“Mazdārziņu īpašniekiem izaicinājumu netrūka. Pavasarī salnas dēļ daļa stādu nosala. Tādā gadījumā nācās sarūpēt jaunus stādus un stādīt atkal. Vasarā daudzi dārzi izmirka. Bet vienalga priecājamies par to, kas izaudzis. Kartupeļi slikti padevušies. Toties tiem, kuri audzēja tomātus, gurķus siltumnīcās, raža lielākoties bija laba. Vairākas ģimenes var lepoties ar labu ķirbju ražu. Nupat tikāmies tematiskā noslēguma pasākumā – Karalis ķirbis tavā ēdienkartē. Kopīgi gatavojām ķirbju biezzupu, kā arī ievārījumus un spiedām sulu,” stāsta fonda “Saules kalns” vadītāja, valdes locekle Ļubova Ņikiforova.

Viņa atgādina, lai gan finansiālajā ziņā šim projektam kopējā atbalsta summa nav liela, tam ir milzīga pievienotā vērtība, jo šis ir veids, kā mudināt iedzīvotājus, lai viņi dara paši, – lai iekopj dārzus un, spītējot laikapstākļiem, mēģina darīt visu, lai varētu priecāties par paveikto un iegūto ražu.

Eksperimenti mazdārziņā nāk par labu

Biedrībai “Māsas Veronikas” šajā gadā projektā izdevies iesaistīt 82 mājsaimniecības no sešiem Smiltenes novada pagastiem. “Mēs kā katru gadu projekta noslēgumu sasaistām ar Pļaujas svētkiem Palsmanes baznīcā. Tas mums ir jauks un sirsnīgs kopā sanākšanas brīdis, kad atskatāmies, kas ir izdevies, kad varam pateikties Dievam par darba sparu, spēku un izturību. Varam pateikt paldies ikvienam, kas atbalsta šo projektu, un visām ģimenēm, kuras tajā līdziesaistījās,” stāsta biedrības “Māsas Veronikas” pārstāve Inita Zaharčuka.

Viņa atzīst, ka ar ražas iznākumu šogad bijis bēdīgāk kā citus gadus. Turklāt daudziem mazdārziņiem tieši viņu pusē nācās pārdzīvot ne tikai ilgstošas lietavas, bet arī milzu krusu, kāda nekad iepriekš nav piedzīvota. Cieta gan audzētais dārzā, gan vētras laikā pamatīgi sabojātas siltumnīcas. “Nav bijis viegli un vienkārši, bet neviens nenokar galvu, – savām ģimenēm ir sarūpēti arī dārza labumi. Mazāk kā iepriekšējos gadus, bet kopīgiem spēkiem esam parūpējušies par to, lai būtu ko ziedot arī zupas virtuvei Smiltenē. Ja ne dārzeņus, tad kādas burciņas kompota un ievārījuma jau tuvākajā laikā tur nogādāsim,” skaidro I. Zaharčuka.

Viņa uzsver, ka šī sezona mudinājusi dārzkopības entuziastus vairāk eksperimentēt. Un rezultāti ir. Piemēram, kādā mazdārziņā kartupeļi audzēti, izmantojot ģeotekstilu un salmus. Ar šādu metodi kartupeļi viņiem padevušies lieli un gana daudz, kaut gan iestādītas vien dažas vagas.