“No vietas, kuras nāc, jāmāk ne tikai ņemt, bet arī dot. Tas ir mans uzskats un pārliecība. Šobrīd es nevaru dot Smiltenei lielu finansiālu atbalstu, bet varu dot radošo ieguldījumu un intelektuālo pienesumu, veidojot reportāžas, komentējot futbola spēles un rīkojot “Smiltenes novada Gada balvu sportā”” Toms Markss
Latvijas sporta sabiedrībā smiltenieša Toma Marksa vārds nav svešs. Toms ir Latvijas Riteņbraukšanas federācijas preses sekretārs, aktīvi darbojas Igo Japiņa Sporta aģentūrā, vada Latvijas lielākā kalnu riteņbraukšanas maratona SEB MTB posmus, komentē Rīgas velomaratonu, Vienības braucienu un iesaistījies raidījuma “Sporta mikrofons” veidošanā, kur facebook tiešraidēs un tagad arī “LMT Straumē” intervē spilgtas personības un talantīgus riteņbraucējus.
Tomu intervijai uzrunāju pirms vairākiem mēnešiem, taču sezonas laiks, kas ilgst no aprīļa līdz oktobrim, ir ļoti saspringts. Šajā periodā nav tādu dienu, kad Toms nebūtu uzrakstījis kaut vienu rakstu, pirmais Latvijas sabiedrībai vēstot par jaunāko riteņbraukšanā.
Toms ir jauns, ambiciozs, mērķtiecīgs, un, kamēr blakus esošie šaubās par savām spējām, viņš vienkārši sper nākamo soli, jo tikai tā ir iespējams virzīties uz priekšu. Tieši tādu Tomu atceros arī laikā, kad viņš bija praksē “Ziemeļlatvijā”. Viņam neviena virsotne nešķita neaizsniedzama, jo uzdrīkstējās, gāja un darīja. Brīžos, kad kļūdījās, neapstājās, bet turpināja strādāt vēl vairāk un labāk. Tā notiek joprojām! Visus darbus, ko uzņemas, dara ar lielu atbildības sajūtu, jo to dara no sirds, mīlot un neaizmirstot dzimto Smiltenes novadu. Darba mīlestība atspoguļojas viņa nebeidzamajā entuziasmā, ko pamana un novērtē. Latvijas simtgadē Toms saņēma Smiltenes novada domes apbalvojumu Gada balvu Sportā, par ko jūtas ļoti pagodināts, taču vienlaikus uzskata, katā iedota avansā.
Lai arī uzaudzis sportiskā ģimenē, kurā abi vecāki ir pedagogi, pašam Tomam mācības skolā nemaz tik ļoti nepadevās. Viņš nekad nav bijis teicamnieks vai izcēlies ar sportiskiem panākumiem. Tieši pretēji, reti bijis tāds brīvlaiks, kurā nav uzdoti vasaras darbi. Viņš no tā nekaunas. Tieši tas šo sarunu padara interesantu un īstu, ar cilvēcīgām atklāsmēm, kuras, iespējams, kāds cits labprātāk noslēptu. Pagātne ir jāatceras, taču par to nav jādomā diendienā, daudz svarīgāka ir šodiena un mērķi, ko sasniegt rītdien.
Lielo interviju ar Tomu Marksu lasiet laikraksta “Ziemeļlatvija” piektdienas, 30. novembra, numurā vai šeit, iegādājoties rakstu pilnā apjomā.
