Smiltenes novada pašvaldības domes deputāti Mikus Dubickis, Edgars Avotiņš, Baiba Šķērīte un Vairis Tralla (visi pārstāv nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” sarakstu) vērsušies ar iesniegumu pie Smiltenes novada domes priekšsēdētāja Ervina Labanovska (“Progresīvie”).
Savā iesniegumā deputāti ierosina izstrādāt un Smiltenes novadā ieviest nekustamo īpašumu apsaimniekošanas, uzturēšanas un attīstības stratēģiju.
Smiltenes novada domes deputāts Mikus Dubickis sarunā ar “Ziemeļlatviju” uzsver, ka šobrīd nav redzama pašvaldības stratēģija šajā jautājumā, un tā ir lielākā problēma. Pašlaik nekustamo īpašumu pārvaldība lielā mērā notiek fragmentāri, bieži vien koncentrējoties uz atsevišķu īpašumu atsavināšanu (pārdošanu izsolē), lai gūtu ieņēmumus pašvaldības budžetā, taču uz īpašumiem vietvarai ir jāskatās ilgtermiņā, saprotami un ar skaidru mērķi, lai tie reāli palīdz novadam augt, uzsver deputāts.
“Rodas jautājums, vai Smiltenes novada īpašumi patiešām strādā mūsu labā vai vairāk kalpo kā ātrs risinājums budžeta robu aizlāpīšanai? Aizvien redzam pieeju ‒ īpašumus pārdod, lai iegūtu naudu “šeit un tagad”. Taču ar to mēs paši sev atņemam iespēju domāt plašāk, jo pašvaldības īpašumi nav tikai tas, ko var pārdot, ‒ tas ir instruments, ar kuru var veidot nākotni. Tāpēc arī esam iesnieguši pašvaldībā priekšlikumu izstrādāt un ieviest nekustamo īpašumu apsaimniekošanas, uzturēšanas un attīstības stratēģiju Smiltenes novadam,” skaidro Mikus Dubickis.
Deputāti savā iesniegumā norāda, ka stratēģijas virsmērķis ir jēgpilni, ilgtspējīgi un caurskatāmi izmantot un attīstīt pašvaldības un tās teritorijā esošos nekustamos īpašumus. Vienlaikus nepieciešams nodrošināt, ka šie īpašumi kalpo publisko funkciju nodrošināšanai, veicina ekonomisko un uzņēmējdarbības attīstību, atbalsta noteiktas politikas (piemēram, bioloģisko lauksaimniecību) un tiek pārvaldīti kā ilgtermiņa resurss, nevis tikai īstermiņa ieņēmumu avots.
Galvenie stratēģijas virzieni ir: bezsaimnieka īpašumi, kas jāsakārto un jāliek tiem “strādāt”; pašvaldības īpašumā esošie nekustamie īpašumi; degradētās teritorijas, kas jāsakopj un jāpadara drošas; pašvaldības mājokļu politika; pašvaldības meži; ceļi un tilti; privātie nekustamie īpašumi; valsts īpašumi; lauksaimniecības zemes.
Piemēram, ir priekšlikums paredzēt lauksaimniecības zemes, kas iznomājamas vietējai sabiedrībai vai konkrētām nozarēm, piemēram, bioloģiskajai lauksaimniecībai, kā apzinātu politikas atbalsta instrumentu.
Savukārt attiecībā uz privātajiem nekustamajiem īpašumiem ir ierosinājums stratēģijā ņemt vērā īpaši nekoptus un pamestus objektus, degradētas teritorijas un potenciālās apbūves vietas, vērtējot to ietekmi uz vidi, drošību un attīstības iespējām, kā arī pašvaldības rīcības instrumentus tās kompetences ietvaros.
