FOTO: NO PERSONĪGĀ ARHĪVA
Dabas aizsardzības pārvalde jau piekto gadu īsteno kampaņu “Misija – KRUPIS. Izglāb princi!”. Pateicoties sabiedrības iesaistei, šobrīd ir identificēti 66 krupju migrācijas posmi visā Latvijā, – tajos brīvprātīgie tiek aicināti palīdzēt krupjiem. Smiltenes novadā šādi krupju migrācijas punkti ir pie Brantu dzirnavu ezera un pie Mutulītes dīķa (Blomes pagastā). Šajos punktos apsekot situāciju un palīdzēt abiniekiem šķērsot ceļu pieteikušies desmit brīvprātīgie.
Šī gada dzīvnieks ir parastais krupis, kas jau modies no ziemas miega un uzsācis savu ikgadējo migrāciju uz nārsta vietām.
“Abinieku migrācija Latvijā parasti sākas, kad dienas vidējā gaisa temperatūra sasniedz vismaz +5 °C un iestājas mitri, lietaini laikapstākļi. Migrācija var sākties ļoti pēkšņi vienā vai visos Latvijas reģionos vienlaikus, kā tas bija pērn un aizpērn. Šogad redzam, ka krupji mostas pakāpeniski, pirmās ziņas saņēmām no Kurzemes, bet drīzumā modās arī Pierīgas abinieki. Brīvprātīgo līdzdalība šajā kampaņā ir vitāli nepieciešama, jo bez cilvēku palīdzības daudzi abinieki nārsta vietas nemaz nesasniegs. Kādēļ tā? Jo krupis ir ļoti lēns rāpotājs, kas vidēji ceļu šķērso 15 minūtēs. Vai zināt daudz satiksmes ceļu, kur 15 minūšu laikā nav nevienas automašīnas?” jautā Ilze Reinika, Dabas aizsardzības pārvaldes, Komunikācijas un dizaina nodaļas vadītāja.
Parastais krupis ziemu pavada mežos, parkos un lauku sētās, bet pavasarī dodas uz nārsta vietām – ūdenstilpēm. Tā kā daudzviet šo dzīvnieku vēsturiskos migrācijas ceļus šķērso autoceļi, ceļa šķērsošana krupjiem kļūst par bīstamāko posmu viņu dzīves ciklā.
“Ja runājam par krupju migrācijas posmiem Smiltenes novadā, tad šogad interese no brīvprātīgo puses ir pietiekami liela, kur vienā apsekošanas vietā pieteikušies septiņi, bet otrā ‒ trīs brīvprātīgie. Brīvprātīgie pārsvarā strādā vakarpusē, jo tieši tajā laikā krupji ir visaktīvākie. Tomēr Latvijas brīvprātīgo novērojumi liecina, ka arvien vairāk migrācija notiek arī dienas laikā, īpaši saulainajās dienās. Lai gan agrāk uzskatīja, ka abiniekiem patīk mitrs un krēsla, hormonu ietekmē ne vienmēr teorija atbilst praksei,” skaidro I. Reinika un vērš uzmanību, ka šajās dienās laiks atkal kļūst siltāks un atsākas aktīvais abinieku migrācijas periods.
Smilteniete Sanita Krievāne ir pieteikusies kā brīvprātīgā krupīšu glābšanas misijā abos Smiltenes novada punktos. “Šogad piedalos pirmo reizi. Kad ieraudzīju Dabas aizsardzības pārvaldes aicinājumu, tā uzreiz sapratu, ka jāpiedalās. Man ļoti patīk jauni piedzīvojumi, un ja vēl tie saistīti ar dabu, tad metos iekšā nedomājot! Patiesībā šajā avantūrā ievilku arī draudzeni Sandru un meitu Rebeku. Redzēs, kā mums ies, kad sāksies aktīvā migrācija. Līdz šim esam devušās vakaros novērojumos, piefiksējot, ka situācija ir mierīga. Iestāsies siltāks laiks, tad darbiņa ar krupju cilāšanu pāri ceļam noteikti netrūks,” pieļauj Sanita.
Viņa ir gandarīta, ka var nepalikt malā un ar savu iesaisti, kaut pavisam nelielu, palīdzēt dabai un būt daļai no tās norisēm.
Ceļa šķērsošana krupim ir liels izaicinājums. Un ik gadu pavasarī uz autoceļiem iet bojā liels skaits abinieku ne vien Latvijā, bet arī Eiropā un citviet. Risinājumi abinieku glābšanai ir dažādi. Šogad krupju migrācijas vietās daudzviet uzstāda pagaidu ceļa zīmes, tādas novērotas arī Smiltenes novadā.
“Šogad uz valsts autoceļiem 30 krupju migrācijas vietās ir uzstādītas brīdinājuma zīmes, lai autovadītāji zinātu par abinieku migrāciju. Paldies “Latvijas Valsts ceļiem”, ka migrācijas vietās šopavasar uzstādāt īpašas zīmes, kas autovadītājus brīdina par šiem migrācijas posmiem. Pagaidu zīmes tiks noņemtas līdz ar migrācijas beigām, kas katrā vietā mēdz atšķirties,” pamato I. Reinika.
Dabas aizsardzības pārvalde aicina gan pieredzējušus, gan jaunus brīvprātīgos pieteikties kampaņai “Misija – KRUPIS. Izglāb princi!”. Interesenti vēl var pieteikties dalībai kampaņā, aizpildot anketu vietnes www.daba.gov.lv/lv/misija-krupis sadaļā “Piesakies par krupju brīvprātīgo glābēju!”, iepazīties ar rokasgrāmatu un būt gataviem tuvākajās nedēļās iesaistīties krupju glābšanas darbos sev ērtā vietā un laikā.
Krupji ir nozīmīga ekosistēmas daļa – tie palīdz regulēt kukaiņu, gliemju un citu bezmugurkaulnieku populācijas, vienlaikus paši kalpojot par barību daudziem plēsīgajiem dzīvniekiem. To skaita samazināšanās var būtiski ietekmēt Latvijas dabas līdzsvaru un bioloģisko daudzveidību.
