Brokastīs maizi ēd visvairāk – 70% respondentu, pusdienās 43% un vakariņās 39%. Visvairāk maizes ēšanas paradumi atšķiras Latgalē, tur brokastīs maizi ēd vismazāk – 55%, savukārt pusdienās un vakariņās ievērojami vairāk nekā citviet Latvijā, attiecīgi 68% un 60% respondentu. Vidzemnieki brokastīs maizi ēd vairāk nekā vidēji valstī – 79% respondentu, savukārt pusdienās un vakariņās mazāk nekā vidēji valstī, attiecīgi 38% un 35%. Vienlaikus, salīdzinot ar Rīgu un citiem novadiem, vidzemnieki starp ēdienreizēm maizi ēd vismazāk – tikai 14% respondentu.
Rīgas Stradiņa universitātes docētāja, uztura speciāliste Liene Sondore komentē: “Dažādās vecuma grupās maizes ēšanas paradumi ir atšķirīgi. Vecumā grupā no 55-75 gadiem maizi ik dienas ēd 91%, bet jauno cilvēku grupā vecumā no 18-24 gadiem ikdienas maizes ēdāju īpatsvars ir 57%. Vecāka gada gājuma cilvēki biežāk izvēlas tradicionālo rudzu maizi (75%). Pētījuma dati arī apliecina, ka sieviešu un vīriešu maizes ēšanas paradumi atšķiras – 81% vīriešu maizi ēd vismaz reizi dienā un 54 % pat vairākas reizes dienā. Sievietes ikdienas uzturā maizi iekļauj 73% gadījumu”.
“Būtisku izmaiņu maizes ēšanas paradumos pēdējos divos gados nav un maize joprojām ir ikdienas pārtikas grozā ievērojamai daļai Latvijas iedzīvotāju. Joprojām Latgalē maizi ēd visvairāk un joprojām Rīgā – vismazāk. Vienīgā izmaiņa ir attiecībā uz rudzu maizes patēriņu – 66% respondentu ir norādījuši, ka dod priekšroku rudzu maizei un tas ir par 10% vairāk nekā aptaujā, ko veicām pirms diviem gadiem. Vēl redzam, ka lai arī gados jauni cilvēki maizi ikdienā ēd salīdzinoši mazāk (58%) nekā vecāka gadagājuma cilvēki, redzams, ka ir sapratne par maizes vērtību. Jaunieši dod priekšroku maizei ar augstāku uzturvērtību, izvēloties mūsdienīgākus konceptus – kviešu un rudzu maizi ar receptūrā pievienotām sēklām, graudiem un citām vērtīgām piedevām, vienlaikus savā ēdienkartē neaizmirst iekļauj arī tradicionālo rudzu maizi,” skaidro pārtikas ražošanas uzņēmuma komunikācijas direktore Baiba Gulbe.
”Pētījums arī uzrāda, ka esam salīdzinoši izglītoti un pat izvēlīgi maizes pircēji – pusei maizes ēdāju ir svarīgs pievienotā sāls un cukura daudzums, bet pievienotās piedevas (sēklas, graudi, dārzeņi, kefīrs u.c.), kas paaugstina maizes uzturvērtību, ietekmē maizes pirkumu pat 59% pircēju. Visticamāk, ka tas atspoguļo cilvēku interesi par veselīgu dzīves veidu, kā arī to, ka arvien vairāk cilvēku vienkārši ir sākuši lasīt produktu sastāvu.
Es uzskatu, ka savu maizes riecienu var atrast ikviens ēdājs. Nereti ir dzirdēti mīti, ka maize mūsdienās nav jāēd, tā mūs darot apaļīgus! Bet pat, ja ir liekais svars, no maizes nav jāatsakās. Ir jāizvēlas rudzu vai pilngraudu maize ar lielāku šķiedrvielu daudzumu un mazāku pievienotā cukura daudzumu. Tāpat ir jāskatās, ko mēs liekam uz maizes rieciena! Uzturzinātnē ir veikti nozīmīgi pētījumi, kas pierāda, ka maizes lietošana uzturā var samazināt kuņģa/zarnu trakta saslimšanas, iespējams, pasargā no riska saslimt ar kuņģa/zarnu vēzi”, uzsver Liene Sondore.
Pētījuma datu apkopojums par maizes ēšanas paradumiem Vidzemē:
- Maizi ikdienā uzturā iekļauj 75% iedzīvotāju,
- Visbiežāk izvēlas šādus maizes veidus: rudzu maize (71% izvēle), rudzu maize ar piedevām (sēklas, graudi, kefīrs, dārzeņi u.tml.) (30%), kviešu maize (35%), kviešu maize ar piedevām (25%),
- Dažādu maizes sastāva faktoru svarīgums: vidēji pusei maizes ēdāju ir svarīgs pievienotā sāls un cukura daudzums, tikpat nozīmīgs ir šķiedrvielu daudzums maizē.
