Dzejas dienu mēnesī līdz pat 30. septembrim smilteniešiem un Smiltenes viesiem ir iespēja doties interaktīvā dzejas pastaigā pa gleznaino Veco parku un dzirdēt, kā deviņi Smiltenes novada domes deputāti lasa Ojāra Vācieša un Marikas Svīķes dzeju.
Pašus deputātus gan nevarēs satikt, varēs tikai dzirdēt viņu balsi. Proti, ejot pa maršrutu “Smiltenes dzejas herbārijs”, būs deviņi pieturas punkti. Tajos, ar viedierīci skenējot kvadrātkodus, varēs sadzirdēt dzejas vārsmas novada deputātu lasījumā.
Rezultāts – ļoti izteiksmīgs un pat saviļņojošs
Nekas tāds Smiltenē agrāk nav bijis, ideja par šādu dzejas dienām veltītu piedāvājumu radās Smiltenes kultūras centra vadītājam Edgaram Raginskim, kuram ieceri palīdzēja īstenot kultūras centra mākslinieciskā vadītāja Loreta Šperliņa-Priedīte un Smiltenes bibliotēkas kolektīvs. Atsaucīgi bija arī Smiltenes novada deputāti. Aicinājumam iesaistīties šajā projektā piekrita Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš, domes priekšsēdētāja vietnieces Astrīda Harju un Gita Mūrniece un novada deputāti Inga Ērgle, Ilze Vergina, Otārs Putrālis, Dainis Aļeksējevs, Mārtiņš Vīgants un Ervins Labanovskis.
“Pirmkārt, tas bija patīkams pārsteigums. Otrkārt, piegājieni dažādojas, un šī ir jauna vēsma,” “Ziemeļlatvijai” par piedāvājumu “Smiltenes dzejas herbārija” skaņu ierakstam deklamēt dzeju teic novada deputāts un uzņēmējs, SIA “Vaidens” valdes priekšsēdētājs Dainis Aļeksējevs.
No piedāvātajiem 20 Ojāra Vācieša un Marikas Svīķes dzejoļiem viņš izvēlējās deklamēt Ojāra Vācieša “Dzimteni”, jo šīs dzejas rindas aizķērušas visvairāk. Savukārt līdzdalību šajā projektā Dainis Aļeksējevs vērtē kā jaunu pieredzi un personīgu ieguvumu.
“Iepriekš nezināju, ka varu daudzmaz izteiksmīgi noskaitīt dzeju. Vienmēr visi skolas laikā teica, ka man ar dikciju ir slikti. Taču ierakstā iekļāvos laika rāmjos, un, domāju, rezultāts ir normāls,” atzīst Dainis Aļeksējevs.
Ieraksts notika Smiltenes kultūras centrā, kur tērpu noliktava uz to brīdi tika pārveidota par improvizētu studiju. Edgars Raginskis teic, ka tur, starp tautas tērpiem, deputāti varonīgi ierakstīja katrs savu dzejoli un darīja to ārkārtīgi izteiksmīgi.
“Pirms tam man bija bažas, kā būs, jo novada deputāti ir cilvēki no citām jomām. Taču katrs no viņiem pauda savu māksliniecisko redzējumu un cilvēcisko asociāciju ar dzejoļiem. Tas bija ārkārtīgi simpātiski un brīžiem pat saviļņojoši. Tas, ka tagad to var dzirdēt Smiltenes novada iedzīvotāji, varētu būt pozitīvs pienesums pilnvērtīgākā Smiltenes novada pašvaldības domes deputātu personības portreta uzgleznošanā, pat neraugoties uz to, ka viņi tobrīd ir tikai kā instruments, lai nodotu līdz cilvēkiem mūsu novada dzejnieku vēstījumu,” cer Edgars Raginskis.
Smiltenes kultūras centra vadītājs piebilst, ka Ojāru Vācieti, kurš dzimis Trapenē, ļoti vēlas dēvēt par Smiltenes novada dzejnieku, savukārt Marikas Svīķes vārds neprasa komentārus nevienam, kurš sevi saista ar Smilteni.
Aicina izzināt, sajust un sadzirdēt
Klausoties dzejas lasījumus “Smiltenes dzejas herbārija” pieturvietās, vispirms tiks atskaņots ievads, kurā arī tiks nosaukts, kurš Smiltenes novada deputāts konkrēto dzejoli deklamē.
Katrā pieturvietā būs arī dzejolis redzamā veidā, lai cilvēki, kuri dodas šajā pastaigu maršrutā, to varētu izlasīt arī paši, ne tikai noklausīties.
Edgars Raginskis rosina šajā pastaigā kopā doties vairākiem vienas ģimenes paaudžu pārstāvjiem, lai gadījumā, ja kāds seniors uz mūsdienu informāciju tehnoloģijām ir uz “jūs”, viņam būtu zinoši palīgi.
“Dodieties pastaigā kopā ar sev mīļiem cilvēkiem, baudiet dzeju un piedzīvojiet rudenīgi gleznaino Smilteni!” aicina maršruta veidotāji un atgādina, ka herbārijs ir īpaši ievāktu žāvētu un dokumentētu augu kolekcija. Parasti, žāvējot augus, tos sapresē un pēc izžāvēšanas piestiprina blīvām papīra lapām. Tāpat ir ar Latvijai nozīmīgām dzejas rindām, tās tiek ievāktas, kolekcionētas un iespiestas grāmatu vākos, ļaujot atkal un atkal tās pārlasīt. Smiltenes dzejas herbārijs aicina pētīt, izzināt, sajust un sadzirdēt.
Zaļā dzīvesveida veicināšanai akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” ir parūpējusies par pārsteigumu, ko saņems katrs, kas maršrutā atradīs īpašo pieturpunktu.
Reklāma